Eksperts: Evikas – Kariņa grupējuma veidotā Latvijas nekompetence un atpalicība turpina pieaugt. Šoreiz atomenerģijā 157
Autors: Dr. Phys. Nucl. Agris Auce
Nesen mēs bijām liecinieki tam ar kādu nekompetenci un termiņa kavēšanu Klimata un Enerģētikas ministrija izpildīja ar Saeimas 2022. gada vasaras lēmumu Ekonomikas ministrijai uzlikto pienākumu – sagatavot ziņojumu par Latvijas stratēģiju kodolenerģijā.
Pēc Ekonomikas ministrijas reorganizācijas un Klimata un Enerģētikas ministrijas radīšanas šī jaunā ministrija – sauksim to par KEM, pārņēma šo uzdevumu. Lieki piebilst, ka Ekonomikas ministrija pirmos mēnešus neko nedarīja, jo zināja, ka to nodos Klimata un Enerģētikas ministrijai (KEM), bet jaunā ministrija pirmos sešus mēnešus cīnījās par galdiem, krēsliem, kabinetiem un tamlīdzīgām lietām, bet nevis veica kādu reālu darbu uzdotajā jomā.
TAP (tiesību aktu portāls) portālā visi, kas gribēja varēja aplūkot KEM radīto produktu – ziņojumu par stratēģiju. Kodolenerģijas nozari puslīdz pārzinoša speciālista vērtējumā ziņojums ir nekompetents, balstīts uz nepareiziem pieņēmumiem un nepatiesiem faktiem, kas tiek savdabīgi apstrādāti.
Un tas nav nekāds brīnums vai pārsteigums, jo Klimata un Enerģētikas ministrija sev vien zināmu iemeslu dēļ, ziņojuma izstrādē nepiesaistīja nevienu ārēju speciālistu, bet iekšēju speciālistu ar jel kādām zināšanām un kompetencēm kodolenerģijas jautājumos jau ministrijai nebija un vēl aizvien nav.
Ministrs Kaspars Melnis varbūt iedomājas, ka daži ministrijas darbinieki apmeklējot pāris ASV un Starptautiskās Atomenerģijas Aģentūras (IAEA) seminārus darbinieki kļūs uzreiz par ekspertiem, bet dzīvē tas tā nenotiek. Drīzāk četrās piektdaļās (varbūt arī tikai divās trešdaļās) no visā semināros pavadītā laika viņi nesaprata par ko vispār tur ir runa – ko runātājs saka un ko ar to grib pateikt. Tā arī ir visa kompetence, kas ieguldīta šajā ziņojumā.
Ziņojumā ir arī labas daļas – tās kas pa tiešo pārrakstītas no IAEA semināru materiāliem, bet arī šīs daļas ir ziņojumā nonākušas ne īsti kontekstam atbilstošā veidā, tāpēc tas apbēdina. Būtu jau arī jāapzinās, ka ASV rīkotos seminārus ASV valdība finansē lai popularizētu ASV kodolenerģijas tehnoloģijas un to eksportu – šajā gadījumā primāri, šķiet, runa ir par GE Hitachi Nuclear Energy. Grūti pateikt cik un vai vispār ministrija apzinās arī šo apstākli.
Zemāk lasītājiem piedāvājam biedrības Progresīvo Tehnoloģiju Institūts viedokli par KEM sagatavoto ziņojumu Saeimai Kodolenerģētikas attīstības iespējas Latvijā. Ministrija izvēlējās šo viedokli nepublicēt TAP portālā, jo nekāds glaimojošais jau tas nav. KEM ziņojums nonāk tik tālu, ka kā Latvijas iespējamo prioritāro sadarbības partneri kodolenerģijas attīstībā nosauc Igauniju – nākošo aiz Latvijas visatpalikušāko reģiona valsti šajā jomā. Smieklīgi, bet arī skumji.
Kamēr Evikas valdība turpina bez jēdzīga satura “ļurināt” par enerģijas jautājumiem, VISAS apkārtējās valstis – uzsveru – visas apkārtējās valstis, strādā pie reālām programmām kodolenerģijas attīstīšanai un kompetences un zināšanu paaugstināšanas kodolenerģijas un kodoltehnoloģiju jomā.
Latvijā šajā jomā pagaidām nenotiek nekas, un tas mūs virza tālāk Latvijas enerģētiskā atpalicībā un attiecīgi arī nākotnes rūpniecības, IT, transporta un citu enerģiju patērējošo nozaru lejupslīdē un nākotnes dzīves līmeņa tālākā kritumā salīdzinot ar mūsu kaimiņiem.
Raksta turpinājumā varat iepazīties ar atsevišķu ziņojuma elementu vērtējumu:
Biedrība “Progresīvo tehnoloģiju institūts”
Atsauksme par Klimata un Enerģijas ministrijas INFORMATĪVO ZIŅOJUMU “KODOLENERĢĒTIKAS ATTĪSTĪBAS IESPĒJAS LATVIJĀ”
Projekta ID 23-TA-3327
Rīgā, 2024. gada 02. februārī
Pirmkārt Biedrībai “Progresīvo tehnoloģiju institūts” (turpmāk tekstā- PTI) ļoti kritiski vērtē veidu kā tika sagatavots šis ziņojums – pašu ziņojuma sagatavošanas procesu. Ziņojums ir ticis gatavots neiesaistoties nekādā dialogā ar sabiedrību, bez tautsaimniecības un enerģijas patērētāju viedokļu noskaidrošanas, neiesaistot nozares speciālistus un/vai ekspertus un akadēmisko vidi. No plašākas sabiedrības šāda ziņojuma gatavošana faktiski tika paturēta noslēpumā, kas no sabiedrības labas pārvaldes viedokļa ir pilnīgi nepieņemami un arī neapšaubāmi ir negatīvā veidā ietekmējis ziņojuma kvalitāti.
Apzināti vai neapzināti ziņojums ignorē ļoti būtisku jautājumi – nākotnes kodolenerģijas objekti Latvijā būtu privāti, valsts būvēti un valsts pārvaldījumā (ar Latvenergo vai speciāli veidota uzņēmuma starpniecību) vai arī valsts un privātās partnerības objekti. Pat, ja ziņojumā šobrīd nevar sniegt atbildi uz šo jautājumu, šis jautājums ir jāpiemin ziņojumā.
PTI ieskatā šis ziņojums būtu būtiski uzlabojams un vismaz daļēji maināma tā secinājumu daļa. Tāpat būtu kritiski izvērtējami vairāki pieņēmumi ar kuriem ir ticis pamatots ziņojums un tā secinājumi.
1. Ziņojuma kopīgais ietvars.
1.1 ziņojumā izmantotie pieņēmumi
Ziņojums ir sagatavots izmantojot vairākus pieņēmumus, kuri ir nepatiesi vai ļoti apšaubāmi:
Konkrēti:
Kodolatkritumu – izlietotās kodoldegvielas- uzglabāšana – Latvijā ir ģeoloģiski piemēroti ieži izlietotās kodoldegvielas uzglabāšanai, bet par specifisko šo slāņu piemērotību nav bijuši nekādi pētījumi. Māla slāņi Pasaulē tiek uzskatīti par vienu no piemērotākajām ģeoloģiskajām struktūrām izlietotās kodoldegvielas uzglabāšanai. (skat. piemēram Beļģijas vadošā kodolpētījumu centra publikāciju ŠEIT). Bez tam pastāv arī viedoklis, ka izlietotās kodoldegvielas apglabāšanas starptautiskais regulējums gan ES līmenī, gan arī globālākā līmenī nākamajos 20-30 gados var būtiski mainīties, lai pieļautu starptautisku sadarbību un izlietotās kodoldegvielas pārstrādi.
Ziņojumā kā pieņēmums uz kā balstīti vairāki secinājumi ir neliels Latvijas elektrības patēriņa pieaugums – 9% 10 gados. PTI uzskatā, ka šāds pieņēmums nav īsti savienojams ar Latvijas politikas nostādni tuvoties vidējam ES dzīves līmenim un samazināt fosilā kurināmā apjomu un tāpēc pieprasījums pēc elektrības patēriņa visticamākais, ka pieaugs straujāk un attiecīgi arī būs vajadzīgas lielākas ģenerējošās jaudas.
Ziņojumā nav minēts un izvērtēts būtisks Latvijas enerģijas sistēmas risks – ūdens daudzums Daugavā, kur ir gadiem ar zemu ūdens daudzumu (un tādi vēsturiski ir bijuši diezgan daudz) un šajos gados tas rada Latvijā elektrības deficītu.
1.2 Enerģijas sistēmas tvērums.
Ziņojumā ir praktiski pilnībā ignorēts tāds enerģētikas aspekts kā siltuma ražošana un patēriņš.
Šobrīd industriālo siltumu lielā mērā ražo ar gāzi un Rīgā mājokļus apsilda izmantojot ar gāzes darbināmu centralizētu centrālapkuri.
Ir zināms, ka šobrīd izstrādē ir vairāki SMR modeļi, kas paredzēti darba koģenerācijas režīmā vai par tādi kodolreaktori, kas paredzēti tikai centrālapkures vajadzībām. Sagaidāms, ka centrālapkures vajadzībām paredzēts kodolreaktors būtu ievērojami lētāks nekā elektrības ģenerēšanai paredzēts kodolreaktors.
1.3 Kopsavilkumā ir uzskaitīti 3 iespējamie Latvijas elektroapgādes risinājumi atsakoties no fosilā kurināmā:
“1) atjaunīgo energoresursu (saules, sauszemes vēja un atkrastes vēja) parku mērķtiecīga attīstība, nodrošinot tos ar elektroenerģijas ilgtermiņa uzkrātuvēm”;
Ir jāatzīst un tas jāmin ziņojumā, ka šobrīd nepastāv ekonomiski pamatoti tehniskie risinājumi ilgtermiņa enerģijas uzkrāšanai. ziņojumā ir skaidri jānorāda, ka šim variantam šobrīd NAV ekonomiski pamatotu tehnisko risinājumu.
“2) ūdeņraža nozares attīstība ar ūdeņraža ražošanas, pārvades un izmantošanas stratēģisku attīstību, nākotnē plānojot pilnībā aizstāt dabasgāzi ar ūdeņradi; “
Ir jāatzīst un tas jāmin ziņojumā, ka arī šim variantam pagaidām NAV ekonomiski pamatotu tehnisko risinājumu un ekonomiskā pamatojuma.
3) “kodolenerģētikas nozares attīstība, plānojot atomelektrostaciju ar maziem modulārajiem reaktoriem (angl. Small Modular Reactor, turpmāk – SMR) būvniecību un ilgtermiņa izmantošanu.
– Kodolreaktori ir dažādās attīstības stadijās un var uzskatīt, ka šis tehniskais risinājums eksistē, bet vēl nav zināmas ekonomiskās izmaksas”
Sekojot līdzi kodolenerģijas nozares attīstībai šajā brīdī ir zināmas aptuvenās gatavībai tuvāko SMR izmaksas. Šīs izmaksas ir vairākas reizes precīzāk zināmas nekā hipotētiskās ūdeņraža vai enerģijas ilgtermiņa uzkrāšanas izmaksas.
1.4 Ziņojuma rāmējumā nav skaidri nodefinēts vai AES Latvijā būtu valsts finansēta un īstenota (ar to saprotot Latvenergo vai kādu specializēti šim nolūkam izveidotu kompāniju) vai arī tas būtu privāto investīciju objekts un tiktu pieļauta konkurence starp vairākiem iespējamiem operatoriem.
2. Ziņojuma secinājumu daļā būtu, pirmām kārtām, jākonstatē Latvijas būtiska atpalicība kodolenerģijas zināšanu un kompetences jomā salīdzinot ar VISĀM citām mūsu apkaimes valstīm (Baltijas jūras valstis, Austrumeiropa).
Šī atpalicība un kompetences trūkums cita starpā arī ir acīmredzot traucējis sagatavot kvalitatīvu ziņojumu par kodolenerģijas izmantošanas iespējām Latvijā.
3. Ziņojuma secinājumu un kopsavilkuma daļa būtu papildināma ar vajadzību bez kavēšanās uzsākt akadēmiskās un izglītības programmas zināšanu un kompetences veidošanai kodolenerģijas un kodoltehnoloģiju jomā. Šādas zināšanas un speciālisti ir kritiski svarīgi veidojot nozares un enerģētikas stratēģiju un arī izvērtējot kaimiņvalstu darbību kodolenerģijas jomā.
Vispiemērotākais būtu uz Latvijas Universitātes esošo iestrādņu un kompetences bāzes izveidot multidisciplināru kodoltehnoloģiju pētniecības centru, kas apvienotu gan tehniskās un tehnoloģiskās nozares, gan arī sociālās, ekonomiskas un juridiskās zinātnes un vēlams piesaistītu arī citas universitātes un pētniecības organizācijas.
4. Ir atbalstāma doma sadarboties ar citām valstīm kodolenerģijas jautājumos, bet tas ir stipri apšaubāmi, vai sadarbība ar vienu valsti – Igauniju būtu jau pašā sākumā jānodefinē kā Latvijas nākotnes stratēģija kodolenerģijas izmantošanā. Jāņem vērā, ka Igaunija ir nākamā vājākā valsts Baltijas jūras reģionā kodolkompetences jomā. (pēc Latvijas).
5. Ņemot vērā Latvijas būtisko atpalicību kodolenerģijas kompetenču un citos jautājumos (tai skaitā būtisku atpalicību no Igaunijas) nešķiet ticama ziņojumā uzrādītā iespējamā abu valstu sadarbība “vienlaicīgi attīstot atomelektrostaciju projektus Latvijas un Igaunijas teritorijā ar potenciālu piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu (līdzīgi kā ELWIND atkrastes vēja parka projekts);”
6. Ņemot vērā Igaunijas situāciju energoapgādē, tai skaitā atkarību shell oil (slānekļa degviela) termoelektrostacijām Narva Elektrijaamad, nešķiet ticama arī šī ziņojumā paredzētā iespēja ” Latvijai (valsts kapitālsabiedrībai) piedalīties Igaunijas atomelektrostacijas projekta realizācijā, palielinot Igaunijas projektā paredzēto atomelektrostacijas jaudu (300 MW) un stiprinot starpsavienojumu jaudu ar Latviju;” un tādejādi risināt Latvijas elektroapgādes jautājumu.
SMR ir ar noteiktu jaudu. Igaunijas kompānija Fermi Energia jau ir izvēlējusies un paziņojusi savu AES tehnoloģijas piegādātāju -tas ir GE Hitachi BWRX 300 reaktors ar 300 MWe jaudu. Neko tur vairs nevar palielināt. Igaunija var būvēt vairākus reaktorus, bet tad tas būs Igaunijas lēmums un Latvija varēs pirkt elektrību, ja būs izbūvēti un darbosies vajadzīgie starpsavienojumi. Bet ir arī jāatceras, ka elektrolīnijas izmaksas ir salīdzināmas ar pašas AES izmaksām, ja elektrolīnija ir pietiekami gara.
7. Tāpat ir būtiski trūkumi ziņojuma ekonomiskajā daļā, kur salīdzinātas dažādas elektrību ģenerējošo tehnoloģiju izmaksas.
Konkrēti: Saules paneļu šī brīža izmaksas ir 600-1000 EUR/KW instalētā jauda. SMR izmaksas ziņojumā tiek novērtētas 4500 EUR/KW instalētā jauda. Saules baterijas ģenerē vidēji apmēram 15% no instalētās jaudas, kamēr AES vidēji ģenerē 90% no instalētās jaudas. No tā izriet, ka AES prasa mazāk investīciju pret saražoto jaudu. Bet tirgus apstākļos Saules bateriju saražotā elektrība ir daudzreiz nevērtīgāka nekā AES saražotā elektrība. (jo pie noteikta Saules bateriju īpatsvara kopīgā elektroapgādē saulainā laikā iestājas elektrības pārprodukcija). Tas pats attiecas arī uz vēja parkiem.
8. Ziņojumā nekas nav teikts par iespējamo Latvijas tautsaimniecības piedalīšanos AES piegādes ķēdēs un tautsaimniecības gatavošanu, lai piedalītos AES piegādes ķēdēs – gan Latvijā būvējamām AES gan citās kaimiņvalstīs būvējamām AES. Tam ir nepieciešams kompetences “pools”, lai iespējamie pretendenti varētu labāk sagatavoties dalībai AES piegādes ķēdēs.
9. AES būves vietas izvēle būs atkarīga no SMR tehnoloģijas – tai skaitā AES pielietošanas mērķiem, AES lieluma un ārkārtas evakuācijas zonas lieluma. Nav izslēdzama arī SMR būve pašā Rīgas pilsētā, TEC vietās vai industriālajos rajonos.
10. Cilvēkresursu attīstības daļā nav pieminēta cilvēkresursu attīstība apmācību sistēmas izveidei un regulatoriem un tehniskajiem atbalsta dienestiem vajadzīgo cilvēkresursu attīstība un cilvēkresursu attīstība lai vispār varētu pieņemt kvalitatīvus lēmumus par kodolenerģiju Latvijā un/vai kaimiņvalstīs.
11. Ziņojumā pareizi norādīts, ka SMR tehnoloģijas vēl ir attīstības stadijā un tāpēc šobrīd vēl nav zināmi precīzie SMR parametri un precīzās izmaksas kā arī tieši kuras tehnoloģijas būs tās kuras būs visveiksmīgākās. Latvijai tāpēc šobrīd ir strauji jāattīsta kompetences un zināšanas kodolenerģijas un kodoltehnoloģiju jomā, lai pēc apmēram 4-5 gadiem, kad būs jau zināms kuras tieši SMR tehnoloģijas Pasaulē, Eiropā un kaimiņvalstīs ir visveiksmīgāk attīstījušās, varētu izdarīt zināšanās un kompetencēs pamatotu viedokli par Latvijai piemērotāko enerģētikas sistēmas attīstības ceļu.
