Eksperts: Dīkstāves pabalstu sistēmā ignorēti apgādājamie 2
Valsts, nosakot dīkstāves pabalstus 75% apmērā no iepriekš saņemtā atalgojuma, radījusi sistēmu, kurā personas ar apgādājamajiem saņem mazāk, turklāt netiek ņemts vērā apgādājamo skaits, saruna ar aģentūru LETA vērtēja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.
“Manuprāt, sākotnēji nosakot valsts pabalstu 75% no iepriekšējā atalgojuma, ir radītas dažas interesantas situācijas. Vieni turpina iet uz darbu, citi neiet un, ja personai nav apgādājamo, pie atalgojuma, kas tuvs vidējai algai, abi saņem identiskus ienākumus,” norādīja Leiškalns.
Šādos gadījumos būtu normāli, ja tie, kam uz darbu nav jāiet, saņemtu nedaudz mazāk, nekā tie, kuriem tas ir jādara. Tāpat ieviestā sistēma paredzot, ka personas bez apgādājamajiem saņem tādus pašus ienākumus kā iepriekš, savukārt personas ar apgādājamajiem saņem mazāk.
Pēc viņa vārdiem – piemēram, pie bruto ienākumiem 955 eiro apmērā, personai bez apgādājamajiem neto ienākumi ir 700 eiro, kas sakrīt ar krīzes pabalstu. Savukārt personai ar vienu apgādājamo pie bruto ienākumiem 955 eiro apmērā, neto alga bija 750 eiro, ar diviem – 800 eiro, bet ar trijiem un vairāk bērniem – 849 eiro. Ppabalsts ir līdz 149 eiro mazāks par iepriekšējiem ieņēmumiem.
Leiškalns secinājis, ka ar dīkstāves pabalstu un tā maksimālo apmēru valsts ir labi parūpējusies par personām bez apgādājamajiem, proti, tie ir 700 eiro uz mājsaimniecības locekli, mazāk ir parūpējusies par personām ar vienu apgādājamo, kas ir 350 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli.
Savukārt personām ar diviem apgādājamajiem no dīkstāves pabalsta pienākas 233 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli. Turklāt pabalsta maksimālais apmērs šo “nabadzības apliecību” izraksta arī tiem vecākiem, kuri ir oficiāli pelnījuši atbilstoši ģimenes lielumam, viņš sprieda.
“Stipri labējā ASV pieaugušajam pabalsts ir 1200 ASV dolāri, bet par katru bērnu valsts papildus maksā 500 ASV dolāru, kas ir 41,6% no pieaugušajam paredzētā pabalsta. Man rodas neizpratne, kā stipri labējā ASV tomēr ņem vērā apgādājamo skaitu, bet Latvijā neņem,” jautāja sociālās jomas eksperts.
“Ja skatām tikai no darba nodokļu ietekmes, tad, lai nezaudētu tie, kas bruto nopelna 955 eiro, dīkstāves pabalsts personai ar vienu apgādājamo būtu jānosaka 80%, ar diviem apgādājamajiem – 84% un vairāk apgādājamajiem – 89% apmērā,” pauda sociālās drošības eksperts.
Leiškalns norādīja uz problēmu, ka pabalsta maksimālais apmērs netiek koriģēts atbilstoši apgādājamo skaitam.
Ja persona, piemēram, uztur tikai sevi pašu, tad minētie 955 eiro ir samērīgs atalgojums, ņemot vērā nepieciešamos izdevumus. Savukārt, ja personai ir trīs apgādājamie, “tad ir tikai saprotami, ka ir jāstrādā vairāk un intensīvāk, lai saņemtu vismaz 1500 līdz 2000 eiro mēnesī”.
Tomēr dīkstāves pabalsts arī šādai ģimenei paredz tos pašus 700 eiro, kas ir 175 eiro uz personu.
“Kopumā ir tā, ka kārtējo reizi valsts ir aizmirsusi, ka mājsaimniecības mēdz būt ļoti dažādas. Piemēram, bankas, vērtējot personu kredītspēju, nekad neaizmirst vērtēt arī apgādībā esošo bērnu nepieciešamos izdevumus, bet valdība to parasti aizmirst,” komentēja Leiškalns.
Jautāts, vai esošā atbalsta sistēma ģimenēm nerada riskus, ka varētu sākties jauns emigrācijas vilnis, Leiškalns norādīja, ka pašreizējā situācija Eiropas Savienībā faktiski izslēdz tādu iespēju. Tomēr gadījumos, kad mājsaimniecības Covid-19 krīzes laikā būs iedzīvojušās papildu parādsaistībās, tad šāda izvēle varot kļūt risinājums, it īpaši jaunajām ģimenēm.
