Foto – LETA

Eksperts: Deputāti patērētājiem sarūpē monopolsituāciju gāzes tirgū 0

Saeimas komisijas deputāti, atbalstot AS “Latvijas Gāze” (LG) rosinātās izmaiņas Enerģētikas likumā un liberalizācijas atlikšanu, sarūpē Latvijas patērētājiem monopolsituāciju gāzes tirgū, šādu secinājumu biznesa portālam “Nozare.lv” izteica enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Lai tiktu ārā no “Rimi”, tagad vajag kuponu”- pircēji samulsuši, kā tikt ārā no veikala, ja nekas netiek nopirkts
Mājas
Ideālais banānu uzglabāšanas veids – tie nekļūs melni nedēļām ilgi
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
Lasīt citas ziņas

Viņš uzsvēra, ka liberalizācijas sākums vienmēr ir ideja, tad tā tiek uzlikta uz papīra un realizējas dzīvē, līdz ar to līdz praktiskai idejas realizācijai jāiziet noteikts ceļš. Tomēr deputāti tagad pasaka, ka visas idejas par liberalizāciju un brīviem tirgiem ir muļķības. “Tāda, var saprast, ir Latvijas deputātu filozofija un pārliecība,” norādīja eksperts.

Viņš arī pauda viedokli, ka no pašas liberalizācijas LG nav “ne silts, ne auksts”, jo uzņēmums gāzi neražo un neiegūst. Iebilst varētu Krievijas kompānija “Gazprom”, taču patlaban Latvijā nav cita piegādātāja un “Gazprom” pozīcijas nekas neapdraud.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā ir spekulēšana ar neesošiem apstākļiem, sprieda Ozoliņš, kurš arī uzskata, ka nav iemesla runāt par sadārdzināšanos. Viņš atzina, ka var runāt par pārstrukturizācijas izmaksām, taču gāzes jomā tā veicama nesalīdzināmi vienkāršāk nekā elektrības sektorā, kur izveidoti “visādi mudžekļi”.

Runājot par LG pārstāvju izteikto brīdinājumu, ka gāzes cena, veicot liberalizāciju, pieaugs, Ozoliņš mudināja izvērtēt, kas nāk klajā ar šādiem paziņojumiem. Viņaprāt, ir vērts pievērst uzmanību tikai paziņojumiem, kuri atspoguļo kompānijas oficiālo viedokli, nevis atsevišķu tās pārstāvju teiktajam.

Ozoliņš norādīja, ka galvenā liberalizācijas būtība ir tiesības patērētājam izvēlēties piegādātāju. Lai būtu iespēja izvēlēties piegādātāju, ir jāsagādā iespējas piegādātajam ierasties šajā tirgū, norādīja eksperts. Viņš atzina, ka līdz praktiskai realizācijai paiet daudzi gadi, norādot uz elektroenerģijas tirgus piemēru, kur tirgus veidošanās notika lēni.

“AS “Latvenergo” izvēlējās muļķīgāko [pārvades operatora nodalīšanas] variantu, jo pārliecinoši pretojamies tirgus ienākšanai Latvijā. Beigās tāpat aktīvi jānodod, lai pievienotos “Nord Pool Spot” biržai,” norādīja Ozoliņš, atsaucoties uz Eiropas Komisijas prasību virkni funkciju un darbinieku no AS “Latvijas elektriskie tīkli”, kas izveidots liberalizācijas prasību dēļ, pārcelt uz AS “Augstsprieguma tīkls”.

Viņš norādīja, ka pretošanās reformai patērētājam izmaksā dārgāk, jo to neveic laikā un veic formāli.

Pēc eksperta norādītā, svarīgs jautājums ir par atbildību regulatoram, uz kura pleciem gulstas prasība nodrošināt, lai netiek pasliktināta situācija attiecībā uz īpašuma tiesībām.

Reklāma
Reklāma

Ozoliņš arī vērtēja, ka diskusijas ap gāzes tirgus liberalizāciju izskatās pēc organizētas kampaņas, lai panāktu pēc iespējas vairāk neskaidrības Latvijā. Patlaban neskaidrība ir gan ar eiro, gan elektroenerģijas tirgu, gan gāzes tirgu. “Acīmredzami strādā kāda likumsakarība,” vērtēja eksperts, kurš mudināja deputātus painteresēties par situāciju citās valstīs, palasīt finanšu informāciju, palasīt par ekonomiskajiem procesiem.

Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu vairākums šodien sēdē vienojās veikt grozījumus Enerģētikas likumā, atliekot gāzes tirgus liberalizāciju līdz brīdim, kamēr netiks panākti efektīvi starpsavienojumi ar trešajām valstīm, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju.

Tādējādi atbalstīts LG ierosinājums veikt grozījumus Enerģētikas likumā, atsakoties no patlaban noteiktā tirgus liberalizācijas termiņa no 2014.gada 4.aprīļa. Komisijas vairākums nolēmis LG piedāvātos likuma grozījumus virzīt uz balsojumu Saeimā. Balsojumā atturējās tikai Reformu partijas deputāti.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.