Eksperts demogrāfijas situāciju Latvijā vērtē kā ļoti smagu 0
Latvijas demogrāfijas situācija ir ļoti smaga, kam nepieciešama programma ilgtermiņā, nevis atsevišķi pasākumi kā šobrīd, kas orientēti tikai uz uzrāvienu, otrdien atzina akadēmiķis un demogrāfs Pēteris Zvidriņš.
“Pēdējos divos gados ik gadu apmēram 50 tūkstoš cilvēku mums ir deficītā, teiksim, pazuda Jūrmala, Jelgava no kartes, tad skaidrs, ka stāvoklis ir ļoti smags,” intervijā LNT sacīja demogrāfs.
Viņš uzskata, ka nepieciešama kompleksa programma ilgtermiņā, bet pašreiz ir tikai programmas sākuma pasākumi. “Atklāti runājot, mēs neredzam, kas sekos nākamgad un aiznākamgad,” norādīja eksperts.
Zvidriņš pozitīvi novērtēja iniciatīvas par lielākiem pabalstiem, tomēr norādīja uz salīdzinoši mazo sieviešu un vīriešu skaitu reproduktīvā vecumā.
“Daudzās valstīs tādu speciāli stimulējošu pasākumu nav, vienkārši rūpējas par dzīves līmeni, lai labklājība augtu. Mūsu dzimstības politika un stimulēšanas pasākumu sistēma ir orientēja tikai, lai iegūtu uzrāvienu,” sacīja demogrāfs.
Latvijas galvenā problēma esot otrais bērns ģimenē. “Principā daudzbērnu ģimenes nevar atrisināt demogrāfisko problēmu. Tā ir cīņa par otro bērnu. Šobrīd propagandiskajos pasākumos dominē daudzbērnu ģimenes, ka viņiem ļoti grūts materiālais stāvoklis. Jā, ģimenēm jāpalīdz, bet tie nebūs demogrāfiskie pasākumi, bet sociālie,” sacīja eksperts.
Šogad Latvijā deviņos mēnešos piedzimuši 14 820 bērnu.
Latvijā pērn kopumā piedzima 18 825 mazuļi, 2010.gadā – 19 219 bērnu, 2005.gadā – 21 497, 2000.gadā – 20 248 bērni, 1995.gadā – 21 595 bērni, bet 1990.gadā Latvijā dzīvi piedzima 37 918 bērnu.
Vērtējos astoņu mēnešu statistiku, kas liecināja, ka šogad piedzimuši jau par 564 bērniem vairāk nekā 2011.gadā šādā laika posmā, demogrāfe Pārsla Eglīte aģentūrai BNS iepriekš atzina, ka ziņa ir priecīga, bet dzimstības pieaugumu izskaidro demogrāfijas bums 80.gados, jo šajā laikā dzimušajām meitenēm pašlaik pašām dzimst pirmie bērni.
“Tas [pieaugums] būs uz laiciņu. Visvairāk pirmie bērni dzimst sievietēm 25 gadu vecumā. Šogad un nākamgad dzemdēs 1987. un 1988.gadā dzimušās. Pirmo bērnu vienmēr ir vairāk nekā nākamo, bet no 1988.gada dzimstība Latvijā samazinājās, tātad attiecīgi jauno vecāku būs mazāk. Dažādu uzlabojumu dēļ palielināsies dzimstība, kas varbūt noturēs [jaundzimušo skaitu] līdzšinējā līmenī,” datus komentēja eksperte.
Bērnu dzimšanu ietekmē arī citi apstākļi. “Vai algu starpība ar Īriju un Angliju samazināsies, vai izbraukšana turpināsies vai samazināsies? Pats par sevi, ja iedzīvotāju skaits citādi nemainītos, pakāpeniski dzemdētāju skaits samazināsies un līdz ar to uz lielu pieaugumu cerēt nevar. Pašreiz pacēlums ir daļēji tāpēc, ka ir tas gads, kad bija maksimālā dzimstība, – māšu pašreiz ir visvairāk,” uzsvēra Eglīte.
Demogrāfe arī pauda viedokli, ka nav pareizi, ka pašreizējo diskusiju centrā par dzimstību ir arguments, ka par dzimstību jādomā, jo valstij vajadzēs nodokļu maksātājus. Esot jāuzsver, ka bērni – tas ir prieks.
Arī Slimību profilakses un kontroles centra direktore Inga Šmate aģentūrai BNS norādīja, ka patlaban pirmie bērni dzimst sievietēm, kuras piedzima demogrāfiskā buma laikā. Šmate uzskata, ka nākamajos četros gados var gaidīt dzimstības pieaugumu Latvijā, bet būtisks ir jautājums, kā veicināt vecāku izšķiršanos par otro un trešo bērnu.
