Eksperts: Bezpilota lidaparāti – robežu kontrolei un drošībai vai terorismam? 1
Autors: Biznesa augstskolas Turība programmas “Organizācijas drošība” direktors Vilnis Veinbergs
Augustā valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas noteikumu projektu „Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi”, paredzot, ka par dronu tālvadības pilotu turpmāk varēs kļūt no 16 gadu vecuma, bet paaugstināta riska lidojumus atļaus no 18 gadu vecuma pēc speciāla eksāmena nokārtošanas.
Biznesa augstskolas Turība programmas “Organizācijas drošība” direktors Vilnis Veinbergs norāda, ka, vairākkārt kopā ar studentiem pētot bezpilota lidaparātu lidojumu tiesisko regulējumu, ietekmi uz sabiedrības fizisko drošību un arī personu datu drošību, kas iegūti ar šo lidaparātu starpniecību, secināts, ka regulējumā jāpilnveido gan apdrošināšanas nosacījumi, gan drošības aspekti, kas nosaka lidojumu attālumu pie aizliegtām teritorijām un objektiem, kā arī pašu lidaparātu fiziskas iedarbības bīstamības samazināšanu, piemēram, krītot, zaudējot vadību vai tehniskas kļūmes rezultātā.
Gan atbildīgajiem dienestiem, gan naudas tīkotājiem
Attīstoties informācijas tehnoloģijām līdztekus attīstās dažādu mehānisko ierīču izmantošanas iespējas. Vēl 19. gadsimta sākumā cilvēka pārvietošanās pa gaisu (lidošana) šķita teju neiespējama, kur vēl dažādu autonomu ierīču pārvietošanās bez cilvēka klātbūtnes.
Pat 20. gadsimta beigās nevarējām iedomāties, ka ar mušas izmēra iekārtu būs iespējams lidot un pārnēsāt lielus informācijas apjomus. Mūsdienās, kad ar informāciju saprotam arī video vai foto attēlus, pieaug arī to izmantošana pozitīviem un negatīviem mērķiem.
No gaisa iegūtus fotoattēlus var izmantot gan atbildīgie dienesti savvaļas ugunsgrēku kontrolēšanai un robežu uzraudzīšanai, gan arī naudas tīkotāji, veicot valsts amatpersonu vai citu personu, piemēram, slavenību intīmāko dzīves brīžu iemūžināšanu un tālāk šo datu tirgošanu vai attēlos saskatāmo personu šantāžu.
Drons kā kaujas lidmašīna
Dronus iespējams izmantot arī videi bīstamu bioloģisku materiālu nogādāšanai no viena punkta uz citu. Lielāki bezpilota lidaparāti spēj pārvietot sprāgstvielas, ar visaugstāko precizitāti iznīcinot mērķi, turklāt, neradot nekādu risku iekārtas operatoriem.
Pavisam nesens piemērs ir Krievijā, kur aptuveni 20 minūšu laikā 600 metru augstumā tika izmēģināta virszemes radariem neredzama smagā kaujas bezpilota lidmašīna SU–70 “Ohotņik”, kas būvēta pēc lidojošā spārna principa, bet Izraēla ar līdzīgu iekārtu veica izlūkošanas operāciju virs Sīrijas. ASV jau vairākkārtēji izmēģinājusi bezpilota gaisa balonus, kas spēj lidot lielā ātrumā augstumā līdz diviem kilometriem un uzņemt attēlus. Turklāt, šie baloni var ilgstoši atrasties gaisa telpā.
Pienākums sekmēt drošības attīstību
21. gadsimtā droši apzināmies ne tikai robotizēto iekārtu mākslīgā intelekta klātbūtni, bet arī to, ka roboti iegūst aizvien lielāku brīvību un lemtspēju bez cilvēka klātbūtnes.
Ticu cilvēces veselajam saprātam un vēlos piekrist tam, ka zinātnes attīstība ir vēlama un nepieciešama cilvēces dzīves uzlabošanai un pasaules saglabāšanai, tomēr apzinos, ka aizvien biežāk nāksies sastapties ar kriminālās vides, kā arī starptautiskā terorisma draudiem, kas tiek radīti, izmantojot zinātnes radītos jaunatklājumus.
Tas valstu līderiem uzliek par pienākumu biežāk runāt par savstarpēju sadarbību starptautiskās un katras valsts atsevišķās drošības jomā.
59% vairāk atļauju
Drošības jautājumu nozīmi apliecina arī pieaugošais pieprasījums pēc droniem. 2019. gada septiņos mēnešos izsniegtas 92 atļaujas lidojumiem ar bezpilota gaisa kuģiem. Tas ir par 59% vairāk nekā visa gada laikā pērn, kad tika izsniegtas 58 atļaujas. Pateicoties pasaulē plaši pazīstamam pasaku tēlam – Karlsonam – gandrīz ikviens no mums bērnībā esam iztēlojušies sevi lidojam.
Ar lidojošas videokameras ierīci mēs zināmā mērā spējam realizēt savus sapņus. Tāpat fiziskas personas nereti iegādājas ar tālvadības bezpilota lidaparātus, lai apmierinātu savu vēlmi paskatīties no augšas, iegūt tādus skatus, kas citādi mums nav pieejami.
Ietekme uz tautsaimniecību
Šādām ierīcēm ir būtiska ietekme uz mūsu kopējo drošību un tautsaimniecības attīstību. Tās var plaši izmantot dažādās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, mežsaimniecībā, lai kontrolētu ugunsgrēkus un meža ciršanas, būvniecībā, lai apsekotu grūti sasniedzamas vietas, drošībā, lai aizsargātu un kontrolētu apsargājamos objektus, kuģniecībā, lai apsekotu kuģa korpusu un navigācijas atbalstam, pārvietojoties pa ledājiem vai vietās, kur ir kustīgie sēkļi vai klinšainas vietas, kā arī bruņoto spēku atbalstam konfliktu izlūkošanas operācijās un daudz kur citur.
2019. gadā tikai viens ziņojums
Kā liecina mani personīgie novērojumi, daļa sabiedrības nevēlas veikt atļaujas iegūšanas procesu, tāpēc, lai izvairītos no sankcijām, izmanto dronus maz apdzīvotās vietās. Cilvēkiem, kas vēlas apmierināt savu vispārējo interesi par dabu un redzēt to grūti pieejamās vietās, neietekmējot sabiedrības drošību, tas varētu būt pieņemams risinājums.
Taču rodas jautājums – kur beidzas neskartā daba un sākas ietekme uz kādu būtisku objektu? Atsaucieties uz Civilās aviācijas aģentūras (CAA) datiem, jāpiezīmē, ka 2018. gadā no citu gaisa kuģu pilotiem tika saņemti trīs ziņojumi par droniem, kas pietuvojušies pārāk tuvu. 2019. gadā līdz šim bijis viens šāds ziņojums turklāt atgadījums noticis ārpus Latvijas Republikas.
2018. gadā šajā kontekstā izskatītas 32 administratīvā pārkāpuma lietas, bet 2019. gada pirmajā pusē – tikai 16. Tas liecina, ka sabiedrība kļūst izglītotāka un piesardzīgāka pret bīstamām situācijām.
Izmaiņas skars arī lidmodeļu sporta organizācijas un biedrības
Izmaiņas noteikumos „Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi”, kas stāsies spēkā 2020. gadā, paredz virkni jauninājumu, piemēram, bezpilota gaisa kuģa īpašniekam būs jāapdrošina savu vispārējo civiltiesisko atbildību pret zaudējumiem, kas varētu rasties trešās personas veselībai, dzīvībai vai mantai, kā arī videi.
Sākot no 150 000 eiro vienam apdrošināšanas gadījumam ar masu no 250 g līdz 1500 g, ja tiek veikti paaugstināta riska lidojumi, savukārt, ja bezpilota gaisa kuģa kopējā pacelšanās masa ir virs 5 kg, tad 1000 000 eiro. Šobrīd apdrošināšanas nosacījumi piemērojami bezpilota gaisa kuģiem, kuru kopējā pacelšanās masa ir 1,5 kg un vairāk. Izmaiņas skars arī lidmodeļu sporta organizācijas un biedrības, kuru lidmodeļiem kopējā pacelšanās masa ir lielāka par 20 kg.
Tālvadības pilota eksāmens
Būtiski, ka personām, kas sasniegušas 18 gadu vecumu un vairāk, tiks atļauts vadīt paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģa lidojumus, tikai nokārtojot tālvadības pilota eksāmenu. Tāpat par tālvadības pilotu varēs kļūt persona, kura ir sasniegusi 16 gadu vecumu, izņemot gadījumus, kad tiek veikti paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumi.
Ja persona nav sasniegusi 16 gadu vecumu, drīkstēs vadīt bezpilota gaisa kuģi, kura kopējā pacelšanās masa nepārsniedz 0,5 kg un veiktspēja neļauj pārsniegt 50 metru augstumu no zemes vai ūdens virsmas. Persona, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu varēs veikt arī lielākus bezpilota gaisa kuģa lidojumus, tomēr tam jānotiek 18 un vairāk gadus vecas personas uzraudzībā, kura atbilst tālvadības pilotiem noteiktajām prasībām.
