Eksperts: Atkritumu krīzes priekšvakarā 2
Autors: Vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts
Šobrīd publiskajā telpā ir ļoti daudz pretrunīgas informācijas par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā no šā gada 15.septembra. Gan par to kas to veiks, kas to drīkst veikt, gan par to, vai rīdziniekiem jāpārslēdz vai nav jāpārslēdz līgumi ar “Tīrīga” AS. Saprotams, ka šajā informācijas juceklī ir grūti saprast, kas ir noticis, kāpēc, vai un kāda būtu pareizākā rīcība attiecībā uz līgumu pārslēgšanu.
Neaizstāvot Rīgas domes izvēlētā modeļa pareizību vai nepareizību, ir pilnīgi skaidrs, ka 15.septembrī kādam atkritumi no Rīgas parkiem, ielām un pagalmiem būs jāizved. Jautājums ir tikai viens – kurš to darīs?
Atkritumu apsaimniekošanas iepirkuma šķēršļu trase
Diskusijas par to, kā Rīgā tiks organizēta atkritumu apsaimniekošanas sistēma noritējušas jau gadiem ilgi. 2012.gadā arī Satversmes tiesa atzina esošo kārtību par neatbilstošu Latvijas normatīvajiem aktiem.
Tad vairākus gadus Rīgas dome analizēja, vērtēja un diskutēja, kamēr 2017.gadā pieņēma lēmumu par publiskās- privātās partnerības (PPP) modeli ar vienu apsaimniekošanas zonu un 20 gadu termiņu. Starp citu, likums pieļauj pat 30 gadu termiņu.
Pēc tam 2018.gada vasarā Rīgas domes uzdevumā SIA “Getliņi EKO” izsludināja starptautisku iepirkumu par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā. Konkursa dokumentācija tika skaņota virknē valsts iestāžu. Plānotais līguma termiņš 20 gadi. Konkursa prasības apjomīgas – sākot ar atjaunotu autoparku, vienotu klientu centru un beidzot ar miljoniem eiro investīcijām atkritumu apsaimniekošanas un šķirošanas infrastruktūrā.
Mūsu uzņēmums viens pats diemžēl nodrošināt pakalpojumu visā Rīgā nevar, jo šobrīd apkalpojam ap 20% rīdzinieku, un arī tik apjomīgas investīcijas pat 20 gadu periodā nespējam veikt. Tāpēc meklējām partnerus. Vispirms starptautiski. Kad tas neizdevās un neviens no mūsu uzrunātajiem ārvalstu spēlētājiem nebija gatavs piedalīties iepirkumā, tad skatījāmies pēc partnera savu konkurentu vidū vietējā tirgū.
Piedāvājumu iepirkumā gatavojām kopā ar SIA “Clean R”, kas jau šobrīd apkalpo teju 70% rīdzinieku. Mūsu kopīgs piedāvājums šajā iepirkumā nenozīmē, ka uzņēmumi ir apvienojušies vai plāno to darīt.
Mēs joprojām esam un būsim sīvākie konkurenti, kuri turpinās konkurēt arī Rīgā par klientiem vēl virknē vides apsaimniekošanas pakalpojumu, piemēram, būvgružu, videi kaitīgo preču apsaimniekošanā un telpu un teritoriju uzkopšanā.
Konkursu pēc vairākām norises kārtām noslēdza 2019.gada maijā, kad par uzvarētāju atzina SIA “Clean R” un SIA “Eco Baltia vide” kopīgi sagatavoto piedāvājumu. Tālāk sekoja pārsūdzības process, kura laikā neviens rezultātu nepārsūdzēja, tad jau koncesijas līguma parakstīšana un “Tīrīga” AS izveide kopā ar pašvaldības uzņēmumu SIA “Getliņi EKO”, kura galvenais uzdevums ir kontrolēt un uzraudzīt “Tīrīga” AS darbību, lai nepieļautu situācijas, piemēram, nepamatotu cenu kāpumu, par ko šobrīd spekulē arī publiskajā telpā.
Trīs mēnešu sprints jaunās kārtības iedibināšanai
Konkurences padome (KP), lai gan varēja iesaistīties jau iepirkuma gaitā un tad pieņemt kādus lēmumus, kas apturētu šāda iepirkuma tālāku virzību, lietu pret Rīgas domi un SIA “Getliņi EKO” par iespējamu dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmatošanu sāka tikai mēnesi pēc līgumu noslēgšanas (jūnijā) un publiskajā telpā par to paziņoja vēl vēlāk.
Es augstu vērtēju KP darbu un profesionalitāti un nekādā veidā nevēlos to traucēt vai ietekmēt, taču atkritumu apsaimniekošanas nozares likumdošana paredz, ka trīs mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas ar pašvaldību operatoram ir jāsāk sniegt pakalpojums un visi iepriekš noslēgtie līgumi līdz ar to zaudē spēku. Tā tas ir visās pašvaldībās.
Šo trīs mēnešu laikā operatoram ir jānodrošina līgumu pārslēgšanas process, jāsagatavojas pakalpojuma sniegšanai, jānodrošina konteineri, transports, jāizveido grafiki u.t.t. Šo procesu sāka un šobrīd turpina arī “Tīrīga” AS, lai 15.septembrī varētu izvest atkritumus tiem iedzīvotājiem, kas būs noslēguši līgumus, un pildītu citas prasības, ko paredz iepirkums, piemēram, attiecībā uz investīcijām šķirošanas infrastruktūrā.
Atkritumu lielpilsēta Rīga
Rīgā dienā rodas vismaz 700 tonnas nešķirotu sadzīves atkritumu, kas ir jānogādā atkritumu noglabāšanas poligonā. Salīdzinājumam – tas ir tikpat, cik divās nedēļās izved no visa Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona. Turklāt šajā skaitlī nav iekšā tas apjoms, ko cilvēki sašķiro publiskajos šķirošanas konteineros.
Lai kā mums dažkārt gribētos to noliegt, ikviens no mums palīdz radīt šo apjomu. Tāpēc ikviens no mums ir līdzatbildīgs arī par to, lai mūsu rīcības sekas, neradītu atkritumu izgāztuves vidē un dabā.
Katra diena, kad Rīgā netiks izvesti atkritumi, nozīmēs milzīgu apjomu izgāztuvju pagalmos un citos mūsu ikdienas maršrutos, kuru sakopšana, pat atjaunojot atkritumu izvešanu, prasīs nedēļas, nerunājot par tām izgāztuvēm, kas veidosies Pierīgas mežos, un ko uzreiz nevarēs identificēt.
Tad nākamajā Lielajā Talkā atkal varēsim kolektīvi lepoties ar lielo savākto atkritumu apjomu, lai arī tam tā nebūtu jābūt.
Lai arī ir 21.gadsimts, diemžēl nomainīt atkritumu apsaimniekotājus nav kā pārlikt telefonam SIM karti, nospiest OFF/ON pogu un pāris minūšu laikā būt jau cita mobilo sakaru operatora klientam un saņemt pakalpojumus pilnā apmērā.
Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšana ir laika un resursu ziņā ietilpīgs process – jānoslēdz līgums, kurā atšķirīgi konteineru tilpumi, pakalpojumu sniegšanas adreses, izvešanas biežumi, vārtu kodi, atslēgas u.t.t. Pēc tam visi individuālie dati jāievada sistēmās, jāsagatavo maršruti, izvešanas grafiki, jānodrošina konteineri un jāveic vēl citas neskaitāmas darbības, lai konteiners grafikā paredzētajā laikā klientam tiktu izvests.
Atkritumu krīze Rīgā – skaidrā nākotnes realitāte
Es saprotu cilvēkus, kuri šobrīd nav gatavi pieņemt pārmaiņas cenu kāpumu, līguma nosacījumu, perioda vai vēl kādu iemeslu dēļ. Taču nekādā veidā nevaru atbalstīt aicinājumus nepārslēgt līgumus un atkritumus pēc 15.septembra izmest ielās ar cerību, ka Rīgas dome būs spiesta tos savākt.
Turklāt attiecībā uz līgumu pārslēgšanu ikvienam ir jāņem vērā, ka saskaņā ar pašreiz spēkā esošo Atkritumu apsaimniekošanas likumu neviens cits operators no 15.septembra Rīgā pakalpojumus sniegt nevarēs. Juridiski tādas tiesības būs tikai “Tīrīga” AS.
Esošie operatori saskaņā ar esošajiem klientu līgumiem nedrīkstēs izvest atkritumus vai apkalpot publiskos šķirošanas punktus galvaspilsētā. To nedrīkstēs darīt arī ne situācijā, ja KP tomēr piemēros pagaidu noregulējumu koncesijas līgumam vai pieņems kādu citu lēmumu, kas varētu liegt “Tīrīga” AS izvest Rīgā atkritumus.
Uz iespējamo krīzes situāciju jau pirms vairāk nekā mēneša vērsām arī valsts iestāžu un Rīgas domes uzmanību, aicinot pusēm sākt konstruktīvu sarunu un rast tiesisku risinājumu, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nepārtrauktību Rīgā. Atbildējusi pagaidām ir tikai viena ministrija, kas norādījusi, ka uz to šis jautājums neattiecas.
Tāpēc var jau politiskās karjeras nolūkos aicināt cilvēkus neslēgt līgumus, atkritumus izmest ielās un cerēt, ka Rīgas dome tos savāks, bet dienas beigās jautājums tāpat būs – kurš šos atkritumus izvedīs un cik tas maksās, ņemot vērā, ka tad nebūs jāizber konteineri, bet arī ar lāpstām un ekskavatoriem jātīra gružu kaudzes? Un cik ilgā izdosies atkritumu apsaimniekošanu Rīgā atjaunot tādā līmenī, lai pārpildīti konteineri un izgāztuves ap tiem būtu izņēmums, nevis standarts?
