Eksperts: Akūto ozolu kalšanu apsekos arī šogad 0
Ozolu slimības – akūtās ozolu kalšanas – apsekojumi notiks arī šajā gadā, aģentūrai LETA apstiprināja “Valsts meža dienesta” (VMD) inženieris meža aizsardzības jautājumos Oskars Zaļkalns.
Viņš teica, ka pagaidām joprojām ir pāragri spriest par slimības cēloņiem, jo ozolu akūtās kalšanas parauglaukumos Latvijā nav atrastas šaurspārnu krāšņvaboles, kuras britu zinātnieki uzskata par slimību izraisošo baktēriju pārnēsātājām.
“Slimības cēloņi ir lielākais jautājums, kam šobrīd gatavas atbildes nav, taču mēs to šogad mēģināsim noskaidrot,” sacīja Zaļkalns.
Patlaban meža nozares pārstāvju darba grupa izstrādā plānu, cik liels apmērs koku un kurās vietās tiks apsekoti, kā arī kurās teritorijās ar iepriekš ņemtiem negatīviem paraugiem pārbaudes tiks veiktas atkārtoti.
Zaļkalns piebilda, ka precīzi karšu materiāli ar apsekojamajām vietām būs izstrādāti līdz nākamajai darba grupas sanāksmei marta beigās vai aprīlī.
Balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, akūtās ozolu kalšanas apsekojumus nav vērts veikt, iekams gaisa temperatūra nesasniedz +10 līdz +15 grādus, skaidroja Zaļkalns.
Eksperts piebilda, ka provizoriskās apsekojamās teritorijas, tostarp tādas, kurās apsekojumi bijuši jau iepriekšējos gadus un šogad notiks atkārtoti, ir zināmas, bet vēl tiks precizētas. Šogad būs arī jaunas apsekojumu vietas – divus iepriekšējos gadus neapsekotās teritorijas.
Starp tām ir Zemgales dienvidu daļa, vēl neapsekotā daļa Latgales un Ziemeļvidzeme. Šajās teritorijās ozolu ir mazāk nekā iepriekš apsekotajās, līdz ar to tur apsekojumi varētu būt mazākā apmērā nekā iepriekš.
Zaļkalns teica, ka slimības cēloņi joprojām tiek meklēti. Tikmēr joprojām nav atspēkots viņa paša viedoklis, ka slimību izraisošā baktērija Latvijā bijusi jau sen, un tās attīstību varētu būt sekmējušas arī klimata pārmaiņas.
Taujāts, vai novembrī publiskotie dati par ozolu akūtās kalšanas izplatības noteikšanas nolūkā pērn apsekotajiem mežaudžu nogabaliem un to rezultātiem joprojām ir aktuāli, viņš norādīja, ka VMD nedēļas vai divu nedēļu laikā publicēs aktuālāko informāciju.
Jau ziņots, ka meža nozares pārstāvji 2019.gada vasarā un rudenī apsekoja 436 mežaudžu nogabalus, lai novērtētu ozolu kopējais veselības stāvokli un diagnosticētu kokus ar ozolu akūtās kalšanas slimības pazīmēm.
Kopumā paņemti un VAAD Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā pārbaudīti 46 eksudāta un mizas paraugi, no kuriem pozitīvi izrādījušies septiņi paraugi.
Akūto ozolu kalšanu izraisoša baktērija Latvijā pirmo reizi tika konstatēta 2017.gada vasarā ozoliem Talsu pauguraines dabas parka teritorijā. Akūto ozolu kalšanu galvenokārt ierosina divas baktērijas – “Gibbsiella quercinecans” un “Brenneria goodwinii”. Slimība sevišķi izplatīta ir Apvienotajā Karalistē, kur šobrīd notiek intensīvi šīs slimības pētījumi.
