Eksperts: Aizliegums bankas akcionāram strādāt valdē neuzlabos padomes neatkarību un efektivitāti 2
Autors – Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā
Valdībā izskatāmā likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” noteikto mērķi samazināt kredītiestādes darbības riskus un panākt labāku kredītiestāžu korporatīvās pārvaldības modeli var neizdoties sasniegt, jo aizliegums bankas akcionāram strādāt tās valdē nav panaceja bankas padomes neatkarības un efektivitātes uzlabošanai.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka “neatkarīga un efektīva kredītiestādes padome labāk nodrošina ne tikai noguldītāju, bet arī mazākuma akcionāru intereses, kā arī vairāk rūpējas par savu un bankas reputāciju, vairāk disciplinē valdi”. Tam jāpiekrīt, taču piedāvātais aizliegums bankas akcionāram strādāt uzņēmuma valdē pats par sevi neuzlabos bankas padomes neatkarību un efektivitāti.
Padomes darba efektivitāti var novērtēt pēc vairākiem rādītājiem, piemēram, vai uzņēmumā ir sabalansēts padomes sastāvs, kur katrs padomes loceklis pienes savas kompetences, iemaņas un pieredzi, piemēram stratēģijas izstrādē un risku pārvaldībā. Tāpat būtiski rādītāji ir padomes un tās komiteju sēžu regularitāte, pieņemto lēmumu kvalitāte par bankas biznesa plānu, risku pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmu.
Padomes efektivitāti raksturo arī pieņemtie lēmumi par valdes locekļu atlasi, risku un finanšu uzraudzību, valdes sasniegto darbības rezultātu novērtēšanu, kā arī akcionāru un iesaistīto pušu informēšanu par uzņēmuma darbību. Tāpat jāvērtē, cik pārdomāti padome ir sniegusi piekrišanu svarīgu jautājumu izlemšanā, piemēram, par investīciju veikšanu.
Vai padomes locekļi ir veltījuši pietiekamu laiku savu pienākumu veikšanai kā krietnam un rūpīgam saimniekam pienākas? Vai padome ir veicinājusi ētisku vadības stilu, definējusi uzņēmuma vērtības un uzvedības kultūru uzņēmumā? Padomei ir jābūt pietiekoši kompaktai, lai spētu veikt efektīvu lēmumu pieņemšanu, bet tajā pašā laikā pietiekoši daudzpusīgai, lai apvienotu pieredzi un zināšanas no dažādām nozarēm.
Nenoliedzami, ka bankas akcionāra darbs valdē rada riskus, jo uzņēmuma padomes efektīva darba priekšnoteikums saskaņā ar OECD korporatīvās pārvaldības principiem ir skaidrs pienākumu un atbildības sadalījums starp akcionāru sapulci, padomi un valdi. Tas ir maz ticams pieņēmums, ka padomes darba efektivitāte automātiski uzlabosies, ja valdē nebūs bankas akcionārs. Turklāt šāds risinājums ir netipisks, tāpēc jāpēta kā citās valstīs šādi riski tiek mazināti.
Priekšnoteikums, kas veicina labas pārvaldības ieviešanu uzņēmumā, ir neatkarīgi padomes locekļi. Arvien biežāk dzirdam par starptautisko praksi, ka vismaz puse no padomes locekļiem ir neatkarīgi no uzņēmuma un tā valdes, kā arī akcionāriem. Tādējādi nodrošinot maksimāli objektīvu padomes darbu ar mērķi veicināt uzņēmuma vērtības ilgtermiņa pieaugumu un darbības efektivitāti. Šāds regulējums ieviests visās Baltijas valstīs attiecībā uz valstij piederošajiem uzņēmumiem. Vai banku sektorā nebūtu laiks nostiprināt prasības par neatkarīgiem padomes locekļiem?
Informācijai:
Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija sēdes darbā kārtībā iekļauts likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kurā noteikts, ka kredītiestādes akcionāram, kas ir fiziska persona ar tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību (10%), plānots noteikt aizliegumu būt par šīs pašas kredītiestādes valdes locekli, valdes priekšsēdētāju vai kredītiestādes augstākajā vadībā ietilpstošu darbinieku.
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40459046&mode=mk&date=2018-06-19
