Eksperti: Zināšanu par veselību trūkst ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem 0
Lai uzlabotu bērnu un jauniešu zināšanas par savu veselību, jāsniedz droša un pārbaudīta informācija viņiem saprotamā un interesantā veidā, iesaistoties gan vecākiem un pedagogiem, gan valsts un nevalstiskajam sektoram un uzņēmējiem, secināja eksperti diskusijā par skolēnu veselībpratību.
Veselības uzņēmumu grupas „Repharm” rīkotajā ekspertu diskusijā un izglītojošās mobilās aplikācijas bērniem “Veselībnieks” prezentācijā moderatore un vecāku organizācijas “Mammām un tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa norādīja, ka pienāk brīži, kad vecāki bērnam vairs nav autoritāte numur viens, tāpēc svarīgi, lai bērniem informācijas iegūšanai par savu veselību būtu vēl kāda cita alternatīva iespēja.
Trūkst zināšanu un veselīgu paradumu
Vērtējot situāciju, kad bez veselības mācības skolās ir izaugusi jauna paaudze, Lauku Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Reinis Siliņš atzina, ka iedzīvotāju zināšanas par veselību kopumā pasliktinās.
Viņš novērojis, ka zināšanu par veselību trūkst gan bērniem, gan pieaugušajiem, tāpēc ģimenes ārstam nākas stāstīt un izglītot arī par vienkāršām lietām: “Zūd zināšanas pat par dažām elementārām lietām. Ar pacientiem vairāk nākas runāt, piemēram, par laika apstākļiem atbilstošu apģērbu. Arī pieaugušie nesaprot, kas sāp, jo nezina, kur un kādi orgāni atrodas. Jāatzīst, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem zināšanas par veselību ir labākas.”
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) regulāri veiktie pētījumi par sabiedrības veselības paradumiem liecina, ka gan bērnu, gan pieaugušo izvēles nav tās veselīgākās. 2018.gada Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma rezultāti liecina, ka aptuveni katrs otrais pieaugušais ir ar lieko svaru vai aptaukošanos, augļus un dārzeņus ēd nepietiekami bieži, kā arī iedzīvotājiem raksturīgs mazkustīgs dzīvesveids.
“Protams, pieaugušo un ģimeņu paradumi ietekmē bērnus. Tas atspoguļojās pirms pāris gadiem veiktajā Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījumā – mazāk kā piektajai daļai bērnu ir fiziskas aktivitātes vismaz stundu dienā, tikai aptuveni ceturtā daļa bērnu katru dienu uzturā lieto augļus un dārzeņus, un viena trešdaļa bērnu brokastis ēd neregulāri,” pastāstīja SPKC Veselības veicināšanas vadības nodaļas vadītāja Maija Pauniņa.
Skolās jauna pieeja veselības mācībai
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre un Saeimas deputāte Anita Muižniece atzina, ka tās diemžēl ir iepriekšējās politikas sekas. Viņa uzsvēra, ka jau nākamgad skolās būs pāreja uz jauno mācību saturu, kas nozīmēs visaptverošu pieeju – dažādos veidos un dažādos mācību priekšmetos, apskatot veselības tematiku. No nākamā gada skolēni apgūs mācību priekšmetu “Sports un veselība”.
Šo pieeju atzinīgi novērtēja nodibinājuma “Iespējamā misija” ekonomikas un sociālo zinību skolotāja Antoņina Ņenaševa: “Šobrīd veselības mācības jautājumi kopā ar ļoti daudzām citām tēmām ir iekļauti sociālo zinību priekšmetā, par to būtu jārunā arī bioloģijas, dabas zinību un audzināšanas stundās. Faktiski tas nozīmē, ka veselībai var veltīt dažas stundas gadā, un tas ir nepietiekami. Zināšanām par veselību jābūt jāiet “roku rokā” ar sportu. Sports ir veselība. Diemžēl skolās mēs redzam, ka pusaudži īpaši izvairās no sporta nodarbībām. Savukārt no sarunām un mācībām par veselību nevairās.”
Jāuzlabo saturs un informēšanas veids
Lai uzlabotu bērnu zināšanas par veselību, nepieciešama mācību satura maiņa, pedagogu paaudžu maiņa un arī lielāka visu iesaistīto savstarpējā izpratne, ir pārliecināta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras docente, izglītības iestāžu un programmu akreditācijas eksperte Aira Aija Krūmiņa: “Pētījumi pasaulē liecina, ka mūsdienās bērni un jaunieši kļūst arvien neatkarīgāki no vecākiem un pedagogiem, arvien biežāk pieņem patstāvīgus lēmumus par savu veselību un veic apzinātu izvēli saistībā ar savu veselības uzvedību.”
Diskusijas eksperti bija vienisprātis, ka nereti tieši bērni mājās izglīto vecākus. “Veselības pratības jautājums ir jāaktualizē visām pusēm – jāiesaista gan nevalstiskais sektors, gan skolas un vecāki, gan valsts sektors. “Pilināt” informāciju no visām pusēm, un izmantot visus iespējamos dažādām auditorijām aktuālos kanālus. Bērnu auditorija vairāk novērtē, piemēram, interaktīvos formātus, influencerus un youtube zvaigznes. Tāpēc ļoti svarīga ir arī influenceru izglītošana par viņu līdzatbildību un izplatītās informācijas patiesumu,” uzsvēra SPKC pārstāve.
Eksperti uzsvēra, ka, lai arī informācijas pieejamības internetā iespējas ir ļoti plašas, ļoti svarīgi, lai bērni zināšanas smeļas no pārbaudītiem un droši ticamiem informācijas avotiem
Mācās spēlējot
Lai bērnus rosinātu jautāt, uzzināt, saprast un mācīties jēgpilni izmantot iegūtās zināšanas par veselību, uzņēmums “Repharm” ir radījis mobilo aplikāciju “Veselībnieks”.
Dins Šmits, RSU docētājs un “Repharm” direktoru padomes priekšsēdētājs: “Tikai 10% par cilvēka veselību nosaka medicīna, pārējos 90% – citas lietas, tostarp izglītība par veselību – kā protam to uzturēt un vairot. “Veselībnieks” spēle un aplikācija ir viens no ķieģelīšiem, lai sabiedrības veselībpratība kļūtu labāka. Aicinām šo spēli lietot skolā. Aicinām bērnus to izspēlēt kopā ar vecākiem. Spēle dod ierosmi sākt sarunas, kuras līdz tam, iespējams, vecākiem ar bērniem bija grūtāk izveidot.”
Ģimenes ārsts Reinis Siliņš uzteica, ka “Veselībnieks” aplikācijas sniegtā informācija ir pārbaudīta, patiesa un jautājumu tēmas aplikācijā ir bērniem interesantas: “Tas ir ļoti būtiski veselības jomā – atrast pareizu, zinātniski pārbaudītu un pamatotu informāciju.”
Friča Brīvzemnieka pamatskolas 6.klases skolēni, kas pirmie izmēģināja šobrīd visiem interesentiem pieejamo mobilo aplikāciju “Veselībnieks” atzina, ka uz daudziem jautājumiem nezina pareizo atbildi, tāpēc izmanto priekšā teikšanas iespējas. Skolēni par interesantākajām atzina tēmas, kas saistītas ar cilvēka drošību, bet lielākās grūtības sagādāja atsevišķi jautājumi par cilvēka ķermeņa uzbūvi un iekšējiem orgāniem.
