Eksperti: “Zaļās” mobilitātes veicināšanai jāizmanto visas piedāvātās iespējas 0
No izvirzīto klimata mērķu sasniegšanas un CO2 izmešu samazināšanas atkarīga mūsu valsts un visas pasaules ilgtspējīga attīstība, kā arī iedzīvotāju dzīves un veselības kvalitāte.
Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķina, Latvijā transporta nozare ir atbildīga par gandrīz trešdaļu no kaitīgo vielu emisijām, tāpēc būtu jāveicina pēc iespējas ātrāka pāreja uz videi draudzīgāku mobilitāti.
Pakāpeniski savas pozīcijas tirgū iekaro elektromobiļi, būtisku attīstību Eiropā piedzīvo saspiestā (CNG), sašķidrinātā (LNG) un bioloģiskā dabasgāze, savukārt, nākotnē lielas cerības tiek liktas uz ūdeņraža enerģiju. Katram no veidiem ir savi plusi un mīnusi, ieguvumi jau šodien vai nākotnes perspektīvā, tāpēc, lai sasniegtu klimata mērķus, būtu jāskatās kompleksā risinājuma virzienā.
CNG – ekonomiska un ekoloģiskāka alternatīva smago un vieglo automašīnu segmentos
Vieglā autotransporta segmentā lielas perspektīvas piedāvā elektrodzinēju tehnoloģiju attīstība, savukārt, CNG jau šodien ir reāla alternatīva kravas un komerctransporta pārvadājumos.
Piemēroti elektroauto risinājumi smagā autotransporta kategorijā vēl nav pietiekami attīstīti – smagajiem spēkratiem pieejamās baterijas ir gana dārgas un smagas, turklāt uzlādes infrastruktūra šim transporta segmentam vēl ir ļoti ierobežota un tās izveide prasa būtiskus ieguldījumus.
Šajos apstākļos, veicinot CNG transportlīdzekļu lietošanu publiskajā satiksmē un komerctransporta pārvadājumos, jau tagad ir iespēja sākt ceļu uz tīrāku pilsētvidi, jo ar dabasgāzi darbināts dzinējs rada ievērojami mazāk CO2, kaitīgo smalko putekļu un slāpekļa dioksīda izmešu nekā benzīna vai dīzeļdegvielas dzinēji.
Turklāt, šobrīd pieejams plašs un konkurētspējīgs smago automobiļu klāsts – modeļus ar CNG darbināmo dzinēju piedāvā tādi nozares flagmaņi kā Scania, MAN, Iveco u.c.
Kā liecina Eiropas, t.sk. Baltijas valstu pieredze, CNG transportlīdzekļus aktīvi izmanto sabiedriskā transporta pārvadājumos, taksometru parkos, komunālo pakalpojumu, kā arī preču un pasta piegādes uzņēmumos.
Piemēram, kaimiņos Tartu pasažierus pārvadā 64 dabasgāzes autobusi, bet kopumā Igaunijā ar CNG tiek darbināti jau vairāk nekā 200 sabiedriskā transporta vienības un pieejamas 18 publiskās CNG uzpildes stacijas.
Uz Lietuvas ceļiem sastopami ap 300 CNG autobusu un patlaban darbojas 5 publiskās CNG uzpildes stacijas. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka ar Zaļo pilsētu programmu (EBRD Green Cities programme) atbalsta tīrāka pilsētas transporta iegādi un vairākās Eiropas valstīs (Beļģijā, Serbijā, Polijā u.c.) ierastos dīzeļdegvielas autobusus pakāpeniski nomaina uz CNG.
“Latvijā CNG kā alternatīvās degvielas veids atrodas sava attīstības ceļa sākumā. Patlaban CNG infrastruktūras izveide ir privātā “Virši” iniciatīva – ne valsts budžeta, ne ES fondu līdzekļu atbalsts infrastruktūras attīstībai nav pieejams.
Neskatoties uz to, pirmie soļi ir veiksmīgi sperti un pērn Jēkabpils ir kļuvusi par pirmo pilsētu Latvijā, kas kopš 2019.gada 1. jūnija izmanto septiņus jaunus ar CNG darbināmus satiksmes autobusus.
Savukārt šī gada sākumā “Virši” atklāja pirmo CNG staciju Rīgā, Lubānas ielā. Tāpat jau tuvāko nedēļu laikā tiek plānots atvērt vēl vienu saspiestās dabasgāzes staciju Babītē,” pauž Jānis Vība, lielākā pašmāju degvielas tirgotāja “Virši” izpilddirektors.
“Ekoloģiskums un ekonomiskums ir divas nozīmīgākās CNG priekšrocības. Pagājis gandrīz gads kopš pasažieru pārvadājumiem izmantojām CNG darbināmos autobusus un esam apmierināti ar savu attīstību un ieguvumiem. Ietaupījums vairāk nekā 30% apmērā no izdevumiem salīdzinājumā ar dīzeļdegvielas izmaksām ir skaidri jūtams, taču vislielākais ieguvums, protams, ir iespēja ilgtermiņā saglabāt tīrāku vidi,” ar savu pieredzi dalās Jānis Ščerbickis, SIA “Jēkabpils autobusu parks” valdes priekšsēdētājs.
Arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” paziņoja, ka vasarā sāks izmantot jaunas ar CNG darbināmas mašīnas, un laika gaitā šo autoparku plānots paplašināt.
Māris Simanovičs, SIA “Eco Baltia Grupa” valdes priekšsēdētājs uzsver: “Šobrīd SIA “Eco Baltia vide” ir pasūtījusi Latvijā pirmās sešas CNG automašīnas atkritumu izvešanai. Šādu lēmumu pieņēmām gan tāpēc, ka ar CNG aprīkotās automašīnas rada mazāk CO2 izmešu, salīdzinot ar dīzeļdzinējiem, gan arī tāpēc, ka ilgtermiņā tas mums ļaus ietaupīt degvielas izmaksas uz katru nobraukto kilometru.
Tā ir mūsu ilgtermiņa investīcija videi draudzīgākā autoparkā un arī tīrākā gaisā rīdziniekiem. Plānojam, ka automašīnas saņemsim vasaras vidū, kad tās sāks konteineru tukšošanu Rīgā – Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā.”
Komentējot CNG spējas mazināt CO2 izmešus, Māris Jansons, “Škoda” importētāja Latvijā “Auto 100” vadītājs, piedāvā uzņēmuma veiktos aprēķinus:
“Salīdzināsim divus “Škoda Octavia” automobiļus – “Combi Combi G-TEC” 1,5TGI 95KW DSG ar CNG uzpildes iespēju un “Combi” 1,6 TDI 85KW DSG ar dīzeļdzinēju. Šie ir divi pēc jaudas līdzīgi modeļi (95KW ar CNG un 85KW ar dīzeļdzinēju). Balstoties uz starptautiski pieņemta WLPT standarta mērījumu ar CNG darbinmāmās automašīnas vidējais CO2 izmešu daudzums kombinētā ciklā ir 114 g/km, savukārt dīzelim – 139 g/km. Tātad ar CNG darbināmas OCTAVIA izmeši ir par 18% mazāki. Turklāt CNG izmešos ir par 90% mazāk kaitīgo smalko slāpekļa dioksīda (NOx) nekā dīzeļdegvielai un līdz pat 98% mazāks smalko putekļu izmešu daudzums, kas īpaši svarīgi ir pilsētās.”
Jāņem vērā arī CNG ekonomiskais ieguvums. CNG auto uz doto brīdi ir lētākas izmaksas uz nobraukto km, ja salīdzina citu iekšdedzes dzinēju patēriņus. Tā piemēram, jau pieminētā “Škoda Octavia Combi G-TEC” kombinētā ciklā pēc WLTP mērījumiem patērē 4,5 kg dabasgāzes. Savukārt mūsdienīgs un efektīvs dīzeļdzinējs patērē 5,3l uz 100 km WLTP ciklā.
Ņemot vērā pērnā gada vidējās tirgus cenas CNG un dīzeļdegvielai, tas CNG transporta līdzekļa īpašniekam nodrošināja izmaksu ekonomiju vismaz 30% apmērā, salīdzinot ar citiem standarta degvielas veidiem. Ar CNG aprīkoti “Škoda” modeļi iegādes brīdī ir tikai mazliet dārgāki par radniecīgu benzīna piedziņas auto un mazliet lētāki par moderniem dīzeļdzinējiem.
Atjaunojamā dabasgāze (biometāns) kā nākotnes bezizmešu degviela
Fosilās dabasgāzes tīklu Eiropā pakāpeniski pārņem atjaunojamā dabasgāze jeb biometāns, kas tiek ražots bioloģiskā ceļā no dažādām biomasām, kas lielos apmēros pieejamas arī Latvijā.
Biometāna ražošana pēdējos desmit gadus ir pierādījusi savu ekonomisku ieguvumu un tehnoloģisko izaugsmi, kas atspoguļojas jaunajā direktīvā par atjaunojamo enerģiju RED II jeb ES 2018/2001, kas nosaka būtisku biometāna attīstības veicināšanu, pārstrādājot dažādus organiskos atlikumus un izmantojot kā biodegvielu.
Tādējādi biometāns var veicināt CNG ieguldījumu transporta sektora dekarbonizācijā, palielinot tajā atjaunojamās enerģijas īpatsvaru. Šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 50 biogāzes stacijas, kuras pamatā ražo elektrību un siltumu. Nākotnē tām ir potenciāls biometānu attīrīt un piedāvāt transportlīdzekļu uzpildei, izmantojot uz to brīdi jau attīstīto CNG staciju tīklu.
Kristīne Veģere, RTU vadošā pētniece, biometāna eksperte un inženierzinātņu doktore skaidro: “Viena biometāna enerģijas vienība nodrošina līdz pat 5 reizēm lielāku vides ieguvumu nekā jebkurš cits alternatīvās enerģijas avots, kā piemēram, saule un vējš.
Aprēķins emisijām, pārstrādājot dažādus atlikumus biodegvielā, sastāv no divām daļām, pirmkārt, aprēķinot radītās emisijas iekšdedzes dzinējā un, otrkārt, ņemot vērā emisijas, kas rastos šos atlikumus nepārstrādājot un ļaujot emisijām nokļūt apkārtējā vidē. Līdz ar to šis ir vienīgais bioenerģijas veids, kurā ir iespējamas negatīvas emisijas. Pārstrādājot, piemēram, kūtsmēslus biometānā, radītās emisijas ir ar mīnusa zīmi, turklāt vairāk nekā -200% apmērā.”
“Jaunā direktīva nosaka arī emisiju atlikumu ierobežošanu, bet organisko atlikumu viena no ekonomiski pamatotākajām opcijām ir tā pārstrāde biometānā līdz degvielas kvalitātei. Līdz ar to biometāna ražošanai no atkritumiem ir vairāki ekonomiski ieguvumi:
1) atkritumu kvalitatīvāka apsaimniekošana;
2) bezemisiju degviela;
3) neatkarība no fosilajām degvielām (biometāna potenciāls Latvijā ir tāds, ka varētu aizvietot vismaz 50% no dīzeļdegvielas patēriņa);
4) jauna industrija ar darbavietām,” uzsver Kristīne Veģere.
Ņemot vērā, ka CNG transports ir ekonomiski izdevīgs, drošs, videi draudzīgāks un ar lielu attīstības potenciālu nākotnē, “Virši” arī šogad turpinās CNG infrastruktūras attīstību un pieejamības veicināšanu mūsu valstī, šādā veidā palīdzot spert vēl vienu soli ceļā uz ilgtspējīgu transporta nozares attīstību.
