Eksperti: Veselības budžeta palielināšana jānosaka kā prioritāte, turpinot iesāktās reformas 0
Veselības budžeta palielināšanu valsts budžeta 2020. gada projekta veidošanas procesā nepieciešams noteikt kā prioritāti, vakar diskusijas noslēgumā par veselības budžetu un tā ietekmi uz valsts ekonomiku pauda visi diskusijas dalībnieki.
Vienlaikus eksperti uzsvēra, ka ir nepieciešams turpināt nozarē iesāktās reformas un kāpināt veselības aprūpes sistēmas efektivitāti.
“Budžeta palielināšana veselības aprūpei ir akūta vajadzība.
Veselības aprūpes sistēmas sniegtajiem pakalpojumiem ir jābūt kvalitatīvien un mūsdienīgiem, šodien vairs nevaram kā senos laikos veikt asins nolaišanu, lai ārstētu galvassāpes. Tehnoloģijas ir kļuvušas precīzākas un dārgākas, cilvēku vajadzības ir mainījušās, un rezultātā no valstu budžetiem veselības nozare ir prasījusi daudz lielākus ieguldījumus,” diskusijā norādīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Agnese Dagile.
“Veselības budžeta palielināšana ir ļoti svarīga, lai varētu turpināt reformas un tās daudzās labās lietas, kas ir iesāktas veselības aprūpē iepriekšējos gados un arī šajā,” uzsvēra Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis.
“Savā ziņā veselības budžeta palielināšana ir neizbēgama, taču šādai rīcībai ir jābūt stratēģiskam plānam, jābūt skaidrai vīzijai, kā budžeta palielinājumu izmantot un kur tieši ir vajadzīgs veikt ieguldījumus, lai veselības aprūpe Latvijā kļūtu pieejamāka, izmaksu ziņā efektīvāka un kvalitatīvāka, ko arī norāda Eiropas Komisija,” sacīja A. Dagile.
Līdzīgu viedokli pauda Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā Veselības darba grupas vadītajā Zinta Jansons, uzsverot, ka uz nepieciešamo finansējuma palielinājumu veselības sektoram jāskatās caur nākotnes prizmu, vienlaikus paturot prātā, ka no ieguldījumiem būs atdeve valsts ekonomikai.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns pauda viennozīmīgu atbalstu veselības budžeta palielināšanai, vienlaikus norādot, ka arī veselības aprūpes sistēmas efektivitāte ir svarīga, tiesa, pie tik zema finansējuma līmeņa, kāds ir esošais, nereti ir ļoti grūti sasniegt augstus efektivitātes rādītājus.
E. Baldzēns arī aicināja darba devējus vairāk nākt pretī darbiniekiem, palielinot finansējumu, kas tiek atvēlēts darbinieku veselības apdrošināšanai.
“Ne visu mēs varēsim izdarīt no veselības aprūpes budžeta,” rezumēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs.
Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģētais pārstāvis, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības katedras docents un pētnieks Dins Šmits atgādināja, ka Latvijā ir divi lieli resursi – cilvēki un meži. “Par mežiem mums viss ir skaidrs – nevajag tos izcirst un izvest, bet vajag uztaisīt galdu, mēbeles – pievienot vērtību. Man šķiet, ka to pašu mums vajadzētu darīt ar Latvijas sabiedrību. Mums ir cilvēki, kuru kvalitātes celšanā valstij nepieciešams investēt, lai viņiem būtu iespēja dzīvot piepildītu, darbspējīgu dzīvi, un tur veselībai ir liela nozīme. Kritiski zemajā līmenī, kādā šobrīd ir veselības budžets Latvijā, tas neļauj cilvēkus padarīt kvalitatīvākus,” viedokli pauda D. Šmits.
Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģētais pārstāvis D. Šmits teica, ka veselības budžetam būtu jāatvēl 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, kamēr citās Eiropas valstīs tiek atvēlēti vidēji 14%. Pēc viņa sacītā, darba devēji uzskata, ka veselības aprūpes budžets ir ieguldījums, nevis izdevumu pozīcija. “Šajā ziņā ir nepieciešama paradigmas maiņa valstiskā līmenī,” tā D. Šmits.
Atbalstu veselības budžeta palielināšanas noteikšanai par prioritāti pauda arī SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere. “Veselības budžeta palielināšana būtu jāaplūko kontekstā ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu, skatoties, kas mums ir pamatmērķis un pamatvērtība. Un tā ir kvalitatīva cilvēka dzīve, labklājība, ko iespējams sasniegt, veicot investīcijas veselības budžetā,” uzskata I. Tetere.
“Tieši vesels darbaspēks ir ekonomikas dzinējspēks, kas ar savu darbu rada pievienoto vērtību, kāpina Latvijas ražotāju produktivitāti un veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Veselības aprūpes sistēma ir svarīgs stūrakmens, lai nodrošinātu veselīgu darbaspēku un līdz ar to veselīgu ekonomiku. Mūsu biedrības biedri ir viena no sastāvdaļām veselības nozares “pulksteņmehānismā”. Ja resursu trūkuma dēļ kāds no posmiem mehānismā nedarbojas, tad sabiedrība kopumā nevarēs iegūt rezultātu, ko vēlamies sasniegt,” norādīja Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā valdes loceklis Jānis Siliņš.
Diskusiju oganizēja Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija Latvijā (BRAL).
