Eksperti: Valdībai būtu jāieklausās Baidena sniegtajos padomos 5
Lai gan ASV viceprezidenta Džo Baidena vizīte Rīgā aizvadīta drošības zīmē, viņš pievērsa uzmanību arī vairākiem nepadarītajiem darbiem. Eksperti uzskata, ka valdībai viņa sniegtajos padomos jāieklausās, tikmēr atbildīgās amatpersonas pauž viedokli, ka darbs jau norit. Par to trešdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Tiekoties ar premjerministru, Baidens atzinīgi novērtēja sasniegto naudas atmazgāšanas novēršanā, bet par nepietiekamu atzina cīņa ar korupciju, ko viņš akcentēja arī savā runā.
“Korupcijas izskaušanai ir izšķirīga nozīmē, lai saglabātu suverenitāti. Korupcija ir vēzis. Tās izskaušana ir viena no patriotiskākajām rīcībām,” norādīja Baidens.
Viņa vērtējumā nepieciešamas arī izmaiņas tieslietu sistēmā, lai tiesu procesi nebūtu tik lēni un necaurspīdīgi, ko Baidens nosauca par būtisku šķērsli, kas traucē vairot ASV investīcijas.
“Likuma varai uz visiem jāattiecas vienādi. Tieslietu sistēmai jābūt efektīvai un caurspīdīgai. Pretējā gadījumā jūs neesat pievilcīgi starptautiskajiem darījumiem un ārvalstu kompānijām,” pavēstīja ASV viceprezidents.
Ārvalstu investoru padomē norāda, ka Baidens ir aktualizējis vienu no Latvijas sāpīgākajām problēmām. “Šī problēma ir ļoti aktuāla. Un ir grūti neuzsvērt tās nozīmīgumu, runājot par jaunu investīciju piesaisti un esošo investīciju noturēšanu,” Baidena teikto komentēja padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns.
“Lursoft” dati liecina, ka ārvalstu investīcijas Latvijas uzņēmumos piedzīvoja kāpumu pēc ekonomiskās krīzes, bet kopš 2013.gada piedzīvojušas strauju kritumu, samazinoties no 564 miljoniem eiro līdz 85 miljoniem. Turklāt šā gada pirmajā pusgadā investori no uzņēmumiem izņēmuši vairāk naudas nekā ieguldījuši.
Uz jautājumu, vai Latvijai jāizdara kādi secinājumi par trūkumiem, ko izgaismojis Baidens, Valsts prezidents Raimonds Vējonis saka – tā nav viņa atbildība.
“Ja ir problēmas, tad tās ir jārisina. Bet tas ir, pirmām kārtām, valdības uzdevums rast labākos risinājumus konkrētu problēmu risināšanai,” norādīja Vējonis.
Savukārt valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) skaidro, ka Latvija nekad nav apstājusies, īstenojot reformas. Turklāt tagad ir jāpilda solījumi, kas doti, pirms valsts tika uzņemta attīstīto valstu klubā – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā.
“Tā ir jauna prasību līga. Mūsu apņemšanās ir pilnībā to noturēt, un mēs vienkārši ejam soli pa solim tālāk. Tas nav process, kur šodien ir un rītā mēs nolikvidējam korupciju vai otrādi. Šodien ir slikta maksātnespējas sistēma un rīt no rīta tā būs jauna. Tas ir pakāpenisks darbs, un valdība manā vadībā uz to arī iet,” vērtēja Kučinskis.
Tikmēr Ārvalstu investoru padomē saka -svarīgi ir darbi, nevis runas. “Nav bijusi valdība, kura teiktu, ka tā pie šiem jautājumiem nestrādā. Vienīgais mēs redzam, ka tā rezultāta īsti nav,” norādīja Greiškalns, kurš valdības darbu salīdzina ar mīņāšanos uz vietas.
Baidens Rīgā arī uzsvēra, cik svarīgi ir mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem un aicināja visiem piegādātājiem nodrošināt vienādus spēles noteikumus. ASV viceprezidents norādīja, ka Latvija vēl nav izdarījusi visu, lai varētu dažādot gāzes piegādātājus.
“Progress ir iespaidīgs, bet vēl ir darāmi darbi. Jums jāsaprot, ka ir jādiversificē enerģijas piegādātāji un jāpalielina savienojumi ar Eiropu, lai neviena valsts nevar izmantot enerģētiku jūsu suverenitātes graušanai. Laiks rīkoties ir tagad. Eiropai ir nepieciešami dažādi gāzes piegādātāji, nevis jauni gāzes vadi, kas palielina atkarību no Krievijas. Krievijas gāze var būt un tai ir jābūt Eiropas tirgū, bet tirgum ir jābūt atvērtam un konkurētspējīgam. Visiem ir jāievēro spēles noteikumi,” teica Baidens.
Laikā, kad Latvija ir sākusi gāzes tirgus atvēršanu, valdībai būtu jāieklausās ASV administrācijas sniegtajos padomos, saka enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.
“Jebkuras alternatīvas piegādes iespējas nāktu par labu enerģētiskajai drošībai. Šis vēstījums drīzāk pasvītro vai vēl vienreiz izceļ to nepieciešamību un to loģiku, kāda ir labi zināma drošai energosistēmas darbībai. Un uz Latviju tas attiecas vistiešākajā mērā. Latvijai jāturpina vērt vaļā dabasgāzes tirgus, lai tirgotāji varētu brīvi tirgot dabasgāzi un pircēji varētu brīvi izvēlēties, no kā šo dabasgāzi pirkt,” uzskata eksperts.
