Eksperti: “Vagner” pārdislocēšanās uz Baltkrieviju nerada kara draudus, taču iespējamas provokācijas 33
Portāls “Sargs.lv” jau ziņoja par algotņu grupējuma “Vagner” pārdislocēšanos uz Baltkrieviju, taču šajā brīdī pieejamā informācija neliecina par tiešu militāru draudu pieaugumu.
Pēc Baltkrievijas novērošanas organizācijas “Belarusian Hajun project” aplēsēm šobrīd Baltkrievijā atrodas līdz 4000 “Vagner” kaujinieku, kuri ieradušies valstī kopš 11. jūlija. Aplēses liecina, ka līdz ar kaujinieku pārvietošanos, valstī iebraukušas arī aptuveni 700 dažādas transporta vienības – pārsvarā civilā auto tehnika.
Portāls “Sargs.lv” uz sarunu aicināja militāros ekspertus – bloga “Vara bungas” autoru atvaļināto kapteini Mārtiņu Vērdiņu un Zemessardzes štāba virsnieku majoru Jāni Slaidiņu, lai noskaidrotu viņu viedokli par algotņu grupējuma pārvietošanos un potenciālajiem draudiem Latvijai. Eksperti norāda, ka ar esošo kaujinieku skaitu un bruņojumu nav iespējams veikt konvenciālu kara iebrukumu Latvijā, Lietuvā vai Polijā, taču ir jābūt gataviem nepieciešamības gadījumā reaģēt uz dažāda veida provokācijām un hibrīdkara elementiem.
Algotņu kaujinieki pārvietošanos uzsāka 11. jūlijā. Pārsvarā Baltkrievijā tie ieradās ar KAMAZ, “UAZ Patriot”, “Ural”, “Mitsubishi L200” un “Uaz 452” transportlīdzekļiem. Novērošanas organizācija ziņo, ka kopumā Baltkrievijā ieradušies aptuveni 700 dažādi civilie transportlīdzekļi. Smagās militārās tehnikas pārvietošanās nav fiksēta.
“Vagner” kaujinieku organizācija, galvenokārt, apmetusies Ceļas ciema lauka nometnē, kas atrodas aptuveni 350 kilometru attālumā no Latvijas robežas. Ekspertu vērtējumā šī pārdislokācija nerada tiešus konvenciāla kara draudus, jo, lai uzsāktu pilnvērtīgu kara darbību, ir nepieciešama loģistikas un apgādes ķēde, kā arī smagā kaujas tehnika un gaisa atbalsts.
“Manuprāt, ap “Vagner” kaujiniekiem ir sacelta pārāk liela ažiotāža. Viņu nav tik daudz, lai varētu kaut ko būtisku izdarīt. Šis algotņu grupējums ap sevi ir uzvijis tādu oreolu, ka viņi ir supercilvēki un visiem ir jābaidās. Mēz zinām, ka Lukašenko režīms ļoti baidās no Kaļinovska pulka ierašanās, jo tam var būt sekotāji arī viņa armijā, kuri varētu pievienoties. “Vagner” kaujinieki šādā gadījumā kalpo par uzticamu vienību, kura izpildīs Kremļa intereses,” sacīja majors Jānis Slaidiņš.
Jautāts par iespējamo provokāciju veikšanu Baltijas valstu un Polijas robežā, J. Slaidiņš atzīst, ka šāda iespējamība pastāv, taču tam nav būtisku iemeslu.
Tik niecīgs karavīru skaits bez smagās tehnikas nevar veikt veiksmīgu uzbrukumu, tāpēc drīzāk kaujinieki tur atrodas, lai uzturētu spriedzi. ASV avoti ziņo, ka, iespējams, “Vagner” pārvietošanās laikā varēja tikt pārvadāti taktiskie kodolieroči, taču arī šim procesam nav būtiska jēga, jo tos tikpat labi nepieciešamības gadījumā var izšaut no Kēnigsbergas, Pēterburgas vai Pleskavas. Taktisko kodolieroču pārvietošana nerada būtiskus draudus.
Militārais eksperts M. Vērdiņš atzīmē, ka Baltkrievijā ir ieradies “Vagner” kaujinieku kodols, kuri ir labi apmācīti profesionāli karavīri. Ar vieglajiem strēlnieku ieročiem bruņots 5000 cilvēku liels karaspēks nav spējīgs veikt lielu konvenciālu kara darbību, taču jāņem vērā, ka viņu starpā ir speciālo operāciju spēku kaujinieki. Tieši šie kaujinieki ir bīstamākie, jo tie var veikt sarežģītas operācijas, piemērām, sabotāžu, infiltrāciju un diversijas.
“Skatoties no šī aspekta, sabotāža un diversija ir lielākais risks, ko var sagaidīt no Baltkrievijā izvietotajiem “Vagner” kaujiniekiem.
Tas ir viņu maizes darbs – klusi ieiet, veikt sabotāžu un klusi aiziet.
Mums ir jābūt gataviem šādām provokācijām,” portālam “Sargs.lv” atzina militārais eksperts M. Vērdiņš.
Vaicāts, vai nepieciešamības gadījumā “Vagner” kaujinieki varētu tikt apgādāti ar Baltkrievijas armijas tehniku, M. Vērdiņš atzīst, ka šāda iespējamība var būt, taču taktiski tam nav liela pamatojuma, jo šādā gadījumā, ja tiek veikts uzbrukums, tad no militārā viedokļa tas ir Baltkrievijas armijas uzbrukums kādai no NATO valstīm. Bīstamākais, ko Krievija un Baltkrievija var darīt, ir darboties zem NATO 5. panta robežām.
“Ir jānotiek kaut kam ļoti nopietnam, lai šāds uzbrukuma scenārijs realizētos, taču to nevar pilnībā izslēgt. Tas ir ļoti maz ticams scenārijs, jo tādā gadījumā tas būtu NATO 5. panta pārkāpums. Skaidrs, ka šo pantu lasa arī mūsu pretinieki, tāpēc viņi izdarīs visu, lai provokāciju brīdī šī panta piemērošana būtu neviennozīmīga. Piemēram, atceramies 2014. gadā Slovjanskas ieņemšanu, kad nesaprotamas militārās vienības, kas it kā sastāv no ogļračiem veica uzbrukumu. Mēs zinām, ka viņu vidū bija arī speciālo operāciju spēki, kuri ir apmācīti tieši šādu operāciju veikšanā,” skaidroja M. Vērdiņš.
Abi eksperti uzskata, ka šobrīd ir rūpīgi jāseko līdzi kaujinieku un bruņutehnikas kustībai Baltkrievijā, lai nepieciešamības gadījumā reaģētu ar robežas stiprināšanu.
“Mēs redzam, ka šobrīd Polija jau nodarbojas ar pretizlūkošanu un ir nosūtījusi savu sapieru/inženieru bataljonu. Inženieri daudzās valstīs atbild par dronu izmantošanu, sensoru izvietošanu un aizsardzības pozīciju veidošanu. Mēs zinām, ka labākās “zāles” pret izlūkošanu ir cita izlūkošanas patruļa. Ir jābūt plānam, kā reaģēt un partizānu darbībām, lai nepieciešamības gadījumā to var ātri un efektīvi realizēt,” skaidroja M. Vērdiņš.
Portāls “Sargs.lv” jau ziņoja, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) un citas par valsts aizsardzību un drošību atbildīgās institūcijas strādā paaugstinātā režīmā kopš brīža, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. NBS sniedz atbalstu Valsts robežsardzei uz Latvijas ārējās robežas. Nepieciešamības gadījumā NBS ir gatavi operatīvi palielināt šo atbalstu, tajā skaitā, nosūtot uz robežu NBS ātrās reaģēšanas vienības drošības stiprināšanai. Tuvākajā “Vagner” grupējuma atrašanās Baltkrievijas teritorijā ir aptuveni 200 kilometru attālumā no Latvijas robežas. Pašlaik situācija uz Latvijas – Baltkrievijas robežas ir bez izmaiņām un nav konstatēts militāru draudu pieaugums.
