Eksperti uzskata, ka līdz vidusskolai uz tālmācību pāriet drīkstētu letatikai izņēmuma gadījumos 0
Tālmācības forma nav piemērota visiem skolēniem, jo tā prasa augstu mācību motivāciju un spēju pašvadīti organizēt savu mācību procesu, uzskata izglītības jomas eksperti, aicinot līdz vidusskolas posmam šo mācību formu izmantot tikai izņēmuma gadījumos.
Latvijas Universitātes (LU) Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes atbildes vēstulē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai uzskaitītas vairākas tālmācības priekšrocības, piemēram, skolēniem ir lielāka brīvība mācību procesa organizēšanā. Vienlaikus tiek norādīts, ka šāda mācību forma prasa augstu pašdisciplīnu, motivāciju un pašorganizācijas prasmes, kas ne visiem skolēniem ir pietiekami attīstītas.
Tālmācība var būt piemērots risinājums arī tiem skolēniem, kuri ir uzsākuši profesionālu karjeru, piemēram, augstas klases sportā, vai kuru ģimenes dzīvo ārvalstīs un regulāri maina dzīvesvietu, norāda fakultātes dekāne Linda Daniela. Tāpat šī izglītības ieguves forma var būt noderīga skolēniem ar speciālām vajadzībām vai bērniem no latviešu ģimenēm, kas dzīvo ārpus Latvijas, ļaujot viņiem turpināt izglītību latviešu valodā.
Lai gan tālmācība ir alternatīva tradicionālajai izglītībai, atsevišķos gadījumos efektīvāks risinājums ir individuāls mācību plāns klātienē, teikts vēstulē. Kā piemērs tiek minēta Rīgas Juglas vidusskola, kur šāds mācību režīms tika nodrošināts sportistam Kasparam Daugaviņam.
Vēstulē paustas bažas, ka tālmācības forma nereti tiek izvēlēta bez objektīva pamatojuma, piemēram, vecāku vēlme ceļot, nevēlēšanās pakļauties noteiktam dienas ritmam klātienes mācībās vai dažādi aizspriedumi par mācību nozīmi.
Tāpat uzsvērts, ka nav pieļaujams izmantot tālmācības formu, lai “izstumtu no skolas neērtos bērnus” un nerisinātu akūtas problēmas, piemēram, ja skolēnam ir mācīšanās traucējumi un ir nepieciešams specializēts pedagoģiskais un psiholoģiskais atbalsts. Pāreja uz tālmācības formu bez šāda atbalsta nodrošināšanas problēmu nerisina, norāda eksperti.
Kā izaicinājums tiek pieminēta arī atbilstošu digitālo mācību materiālu ierobežota pieejamība. Kvalitatīvi digitālie materiāli ir tādi resursi, kas aptver visus mācību priekšmetus, piedāvā uzdevumus ar pieaugošu sarežģītību un nodrošina secīgu, sabalansētu mācību procesu, motivējot skolēnus pārvarēt grūtības un virzīties uz priekšu, teikts vēstulē. Šādu materiālu trūkums apdraud iespēju pilnvērtīgi apgūt mācību saturu, jo tālmācībā mācību procesu nevada skolotājs.
Eksperti aicina izveidot institūciju, kas uzrauga tālmācības ieguvi, kā arī pieņem lēmumu, ka šāda izglītības ieguves forma ir akceptējama. Tiek piedāvāts mācības tālmācībā zemākos izglītības posmos atļaut “tikai stingri reglamentētā kārtībā pie īpašiem nosacījumiem”, bet bez ierobežojumiem varētu mācīties tikai no vidusskolas posma.
Eksperti tāpat piedāvā reizi gadā rīkot zināšanu pārbaudes testus skolēniem tālmācībā. Šie testi palīdzētu pārliecināties, ka mācīšanās notiek. Ja rezultāti būs zemāki par pieņemtajiem standartiem attiecīgajā izglītības posmā un nav objektīvu iemeslu, piemēram, mācīšanās traucējumi vai citas speciālās vajadzības, varētu tikt liegta turpmāka mācīšanās tālmācībā. Šāda pieeja tiek īstenotā citviet Eiropas valstīs, teikts vēstulē.
Patlaban tālmācībā var mācīties no 1.klases, taču tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēnu zemie rezultāti centralizētajos eksāmenos raisījuši diskusijas par nepieciešamību noteikt, ka šajā mācību formā var mācīties tikai vecākajās klasēs.
2024.gadā tālmācībā mācījās 11 815 skolēnu, no kuriem 3531 mācījās pamatizglītības pakāpē, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija.
Kopš 2021./2022.mācību gada audzēkņu skaits tālmācības programmās ir pieaudzis visos klašu posmos, īpaši 10.-12.klašu posmā – par aptuveni 3000 skolēniem.
Trīs gadu laikā valsts budžeta dotācija mācību līdzekļiem un pedagogiem dubultojusies. 2022.gadā tālmācībai no valsts budžeta tika novirzīti 4,8 miljoni eiro, bet 2024.gadā – 11,3 miljoni eiro.
Tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēni centralizēto eksāmenu sesijā galvenokārt uzrādījuši zemāku sniegumu nekā valstī vidēji. Lielākās grūtības radījis eksāmens matemātikā, kur sekmīga vērtējuma slieksni tikko pārsniedza 22,16% skolēnu. Akreditācijas komisiju ziņojumi liecina, ka patlaban nav pieejama pilnīga informācija par absolventu gaitām no visām tālmācības skolām.
