Eksperti: tautība nav ģenētiski mantojama, piederība latvietībai slēpjas izglītībā 0
Tautība nav ģenētiski mantojama, tas ir piederības jautājums, kas jārisina jau pirmsskolas izglītības līmenī, šādu viedokli pirmdien pauda politiķi un eksperti Saeimā notiekošajā diskusijā par vienotas nācijas iespējamību Latvijā.
Saeimā pirmdien norisinājās diskusija seminārs, kurā deputāti kopā ar ekspertiem sprieda, vai ir iespējama vienota nācija un kāda tā iespējama Latvijā.
“Tautība nav parādība, kas ir nododama dzimumceļā, tautība nav tas, ko cilvēks manto ģenētiski,” uzskata Saeimas deputāts Andrejs Judins (“Vienotība”).
Viņš savā uzrunā uzsvēra, ka tautībā var uzņemt arī cilvēkus, kuru asinsradniecība nenorāda uz piederību latviešu tautai. Ja cilvēks vēlas kļūt par latvieti, viņam vajag ļaut kļūt par latvieti, teica deputāts.
Viņš norādīja, ka ne izcelsme nosaka, kas ir cilvēks, ‒ to nosaka cilvēks, viņa izjūtas, viņa emocijas. Ne valstij būtu jāsaka cilvēkam, kas viņš ir, bet cilvēks var identificēt savu piederību noteiktai tautībai, uzskata deputāts.
Judins arī uzsvēra, ka nav jēgas fokusēties uz personas etnisko izcelsmi, jo, cilvēkam dzīvojot citā vidē, viņa vajadzības nenosaka etniskums. Valstiski būtu svarīgāk zināt, cik daudz cilvēku patlaban sevi uzskata par latviešiem, kas uzskata sevi par piederīgiem latviešu kultūrai.
No valsts viedokļa mums ir jāpieņem doma, ka tautība nav tas, kas dots cilvēkam uz mūžu un kas nevar mainīties, sacīja deputāts. Viņš norādīja, ka piederību nācijai nevar skatīt tikai pilsonības kontekstā, kā tas ir Francijā, jāņem vērā arī piederība kultūrai.
Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits savukārt atzina, ka šķelšanos sekmē izglītības sistēmas segregācija. Jautājums par tautību nav piedzimšana ‒ jautājums ir audzināšanā un identifikācijā, teica Levits.
Viņš uzskata ‒ lai kadā laika posmā izveidotos vienota nācija, kas balstās uz latviešu valodu un kultūru, sākotnējais obligātais priekšnosacījums ir latviska identifikācija jau no pirmsskolas vecuma. Tālab jānovērš izglītības sistēmas dalījums latviešu un nelatviešu izglītības iestādēs.
Semināra diskusijas mērķis ir precizēt ar nacionālo un valstisko identitāti saistītos jēdzienus, lai veicinātu konstruktīvu sarunu turpmāk, un to rīko Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija.
