.jpg)
Eksperti: Skolotāju algas nav vienīgā problēma un punktu reformām likt vēl nedrīkst 1
Ar izglītības nozari saistītajiem ir dažādas versijas, kāpēc beidzot tieši tagad izdevies vienoties par pedagogu algu reformu, lai gan skolotājiem par to joprojām daudz neskaidrību. Eksperti arī norāda: skolotāju algas, lai arī būtisks jautājums, ir tikai daļa no milzīgās izglītības sistēmas reformas. Par to svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.
Lai arī sistēmā tiek ieguldīti miljoni, tas nebūt nenozīmē, ka no tā iegūst visi. Turklāt daudziem skolotājiem īsi pirms mācību gada sākuma nav skaidrības, kādu algu viņi saņems.
“Nē, šajā datumā šodien es nezinu, cik būs mana nākamā alga. Ja darba likumā ierakstīts, ka vismaz mēnesi iepriekš skolas vadībai ir jāinformē par darba algas izmaiņām, tas pašreiz nav noticis, neviens nezina,” atzīst Laura Salnāja, Ikšķiles vidusskolas sākumskolas skolotāja.
Tā kā Laura strādā Pierīgas skolā, viņa saprot, ka, visticamāk, jaunais mācību gads nesīs algas samazinājumu. Vēl lielāks algas samazinājums tiek prognozēts lielajām Rīgas skolām, tādēļ ar bažām pirmo jaunā mācību gada algu gaida arī Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Liene Zeile.
“Emocionāli nevienam cilvēkam, arī skolotājam, nav viegli pieņemt to, ka viņa alga samazinās, neredzot arī tos atvieglojumus, kas būs reformas sakarā,” secina Zeile.
Jau tagad ar skolotāja algu mēnesī nepietiek un nākas strādāt vairākos darbos, saka sporta skolotājs Andis Zeile, kurš paralēli pedagoga darbam ir arī vieglatlētikas treneris. Andis jaunajā mācību gadā darbu Rīgas skolā nomainījis uz Pierīgu, taču atalgojuma samazinājumu, visticamāk, jutīs tāpat.
“Visi sporta skolotāji piestrādā par treneriem vai cits darbs ir, vienkārši ir pārdeguši, lai kaut ko nopelnītu. Motivācija jau nekāda nav. Tas darbs manā skatījumā – viedokļi dažādi – ir nenovērtēts,” norādīja skolotājs. Viņš arī vērtē, ka visu laiku jāsamierinās ar kaut ko.
“Patiesībā vienu dienu streikot – tur jau neko nevar panākt. Vajag tagad 1.septembrī visas skolas ciet, nevis uz vienu dienu, bet mēnesi diviem, kamēr valdība normāli kaut kādu lēmumu pieņems un būs sakarīgs atalgojums,” saka skolotājs.
Izglītības politikas konsultante Marija Golubeva atzīst, ka apstiprinātais modelis nav tāds, kur visi būtu ieguvēji, bet, no otras puses, jāievēro taisnīgums valsts izglītības sistēmā. Nav taisnīgi, ka Durbē atalgojums ir 400 eiro, bet Mārupē – ap 900 par aptuveni to pašu darba apjomu.
Viņa priekšroku būtu devusi iepriekšējās izglītības ministres Mārītes Seiles izstrādātajam algu modelim, jo tas neļāva skolotājiem paralēli piestrādāt citās skolās. “Ir panākts kompromiss, daļai no spēlētājiem, piemēram, skolu vadītājiem šis modelis ir labvēlīgāks nekā Seiles kundzes laikā, es nedomāju, ka tas ir labi,” atzina Golubeva.
Ne vien šis kompromiss, bet arī fakts, ka algu jautājums kā sāpošs zobs visiem jau sen bija apnicis, bija izšķirošais, kas ļāva par reformu vienoties tieši Kārļa Šadurska (V), nevis iepriekšējo ministru laikā, saka sociālantropologs, arī bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
“Biju domājis, ka aiziešu, visi nomierināsies, ka tas trakais ir aizgājis, tad jau nolems, bet redz, izvilka vēl līdz 2016.gadam. Tik ilgi runāt, kamēr visiem jau ir vienalga, un tad pieņem. Ja nevar uzreiz, tad nogurdina ar runāšanu. Tas ir arī ir labs veids, prasa laiku, nervus pacietību,” vērtēja Ķīlis.
Vēl skarbākas versijas, kādēļ par algu modeli vienoties izdevās tieši tagad, ir direktoriem, kuru vadītās skolas jaunajā atalgojuma modelī būs zaudētājas.
“No 120 līdz 150 eiro ir vidēji algas samazinājums, tas ir de facto. Varēja neradīt šo, nu, kā saka melno Kārļa pirmo septembri Rīgā. Viņš to izdarīja vasarā, viņš to ļoti gudri izdarīja,” vērtēja Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas direktors Andris Priekulis (NSL).
Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa, kurš pats bija izstrādājis alternatīvu skolotāju atalgojuma modeli, vienošanās pamatā redz politisku zemtekstu. Proti, algu modelis pieņemts līdz galam nenoslīpēts vien tāpēc, lai netiktu piedzīvota politiska izgāšanās.
“Tā bija politiskā cīņa, politiska vienošanās. Spekulēt ar to – ja nebūs reforma un jūs tos 27 miljonus pazaudēsies. Es piekrītu, ka arodbiedrība bija ķīlnieki,” secina Batņa.
Tomēr skolotāju algas, pēc ekspertu norādītā, nav vienīgā risināmā problēma.
“Saturs ir vissvarīgākais jautājums, jo reāli reforma nav tikai tas, ka skolotājiem mainās alga,” norāda Golubeva.
“Alga ir kā stute, tagad tā stute nāk sākumā, pa to izņēmās, tie centrālie jautājumi tiek atvirzīti tālāk,” tā savukārt spriež Ķīlis.
Kamēr noritēja diskusijas par skolotāju algām, darbs pie kompetencēs balstītās izglītības ieviešanas noritējis pārāk lēnu.
“Es ceru, ka tā tagad tiks ieviesta ātrāk, jo tā ļoti, ļoti lēni tika ieviesta līdz šim, arī pilotēšana ļoti lēni, novēlot. Ir ļoti būtiski, lai skolotāji būtu motivēti, tāpēc šī algu reforma bija nepieciešama, lai skolotāji sāktu kaut ko darīt,” min Golubeva.
“Ir skumji, ka uz to nenormāli daudz tika tērēti resursi – enerģija, uzmanība, kaut gan tie satura jautājumi paliek, gaisā karājoties. Pasaule mainās, tehnoloģijas, profesijas, kompetences, ko vajag, viss mainās, mēs vēl par algām, par algām,” vērtē Ķīlis.
Tas, ka līdz šim diskusijām par izglītības kvalitāti savā ziņā mests līkums, piekrīt arī skolu direktori.
“30 labākās skolas, es pat varētu salīgt ar Kārli, visām 30 skolām skolotājiem samazinās alga. Un ko tas nozīmē no kvalitātes viedokļa? Ka tie, kas šobrīd ir labākie, tiek sodīti par to, ka viņi ir labi,” norādīja Priekulis.
“Piemēram, saņemot šos Ministru kabineta noteikumus par tikumību, atļaušos pateikt, tā ir ņirgāšanās par skolām, jo viss, kas tur rakstīts, mēs to šobrīd jau darām, bet mēs ar šiem noteikumiem radām lieku birokrātiju,” neapmierinātību pauda Batņa.
Tikmēr atklāts paliek jautājums, cik motivēti ķerties klāt pašam būtiskākajam – izglītības satura reformai – būs tie pedagogi, kurus jaunajā mācību gadā sagaida algas samazinājums.
