Eksperti skaidro, kāpēc Latvijas medus ir augstvērtīgāks par tropu zemēs iegūto medu 3
Vēl nesen Latvijā ar biškopību nodarbojās vien retais, bet nu tā iekarojusi savu vietu starp citām lauksaimniecības nozarēm. Pieaug gan profesionālo bitenieku skaits, gan to cilvēku, kas ar dravniecību nodarbojas prieka pēc.
Arvien pieaugot to klientu loks, kuri attīsta savu saimniecību, tai skaitā audzē bites, novērojumos dalās Lande.lv speciālisti.
Latvijas medus ir augstvērtīgāks par tropu zemēs iegūto medu, jo mūsu ģeogrāfiskais stāvoklis ir labvēlīgs kvalitatīva medus iegūšanai.
Nektārs un putekšņi ir bišu barība, kurus tās iegūst no ziediem. Nektārs ir galvenais ogļhidrātu avots bišu barībā. Nektāru bites atrod jau no attāluma pēc ziedu krāsas un formas, bet tuvumā – pēc smaržas.
Bišu barības bāze ir daudzveidīga, to nodrošina bagātīgais savvaļas nektāraugu un putekšņdevējaugu daudzums. Mērenajā klimatā labi jūtas dažādi nektāraugi, un tieši to kvalitāte un dažādība ir būtisks priekšnosacījums arī ievāktā medus kvalitātei.
Latvijā nektāraugu īsajā ziedēšanas laikā nektārs izdalās koncentrētāks un bagātāks ar bioloģiski aktīvām vielām nekā tas ir dienvidu reģionos.
Vides ietekme
Nektāra izdalīšanās intensitāti ietekmē augsnes mehāniskais sastāvs, gaisa temperatūra, relatīvais gaisa mitrums, nokrišņu daudzums, vēja stiprums un pat virziens, apgaismojums, reljefs, bet kultūraugiem – arī izvēlētās audzēšanas metodes.
Nektārs bagātīgi izdalās, ja gaisa temperatūra ir 22–28 ⁰C, bet, tai paaugstinoties virs 35–38 ⁰C, nektāra izdalīšanās vairumam nektāraugu apstājas. Nevēlamas ir arī lielas dienas un nakts vidējās temperatūras svārstības.
Vislabāk nektārs izdalās, ja gaisa relatīvais mitrums ir 60–80% robežās, bet zem 50% tas izdalās maz. Optimālais gaisa mitrums atšķiras dažādiem nektāraugiem, tādēļ pilnībā ideālo mērījumu noteikt nevar. Pie optimālas gaisa temperatūras, bet atkarībā no augsnes mitruma nektārs izdalās vienlīdz labi arī pie zema gaisa relatīvā mitruma. Nektāra izdalīšanos veicina arī miglains laiks.
Nektāra izdalīšanos ietekmē augsnes mitrums. Lai stimulētu nektāra izdalīšanos, ieteicams nektāraugu sējumus un stādījumus laistīt. Tomēr spēcīga strūkla, tāpat kā spēcīgas lietusgāzes izskalo nektāru no ziediem, kuru nektāriji atrodas sekli, un lietainās dienās ievāktais nektārs ir šķidrs un ar zemu cukura saturu.
Vēja ietekmē tiek kavēta nektāra izdalīšanās no ziediem. Pat neliels vējš karstā laikā var pilnībā pārtraukt nektāriju darbību. Ziemeļu vēji pazemina temperatūru, kā rezultātā aizkavē nektāra izdalīšanos un atsevišķos gadījumos traucē bišu izlidošanu.
Kultivētie nektāraugi
Nosacīti barības bāzi var iedalīt:
• dabīgā barības bāze, ko nodrošina savvaļas augi;
• sētie kultūraugi;
• jauktā barības bāze, kas nodrošina bites ar vienmērīgu ienesumu visā dravošanas sezonā.
Pavasarī un vasarā bites ar nektāru un ziedputekšņiem nodrošina savvaļas nektāraugi. Maija beigās un jūnija sākumā samazinās ienesums no savvaļas augiem, iestājas bezienesuma periods. Atsevišķos gados jau jūlija beigās beidzas ienesums, kā rezultātā tiek traucēta bišu saimju attīstība. Lai izlīdzinātu ienesumu, jāierīko kultūraugu sējumi.
Ja drava ir neliela, tās vajadzībām pietiks ar apkārtnē esošajiem savvaļas augiem, taču, ja saimju skaits pārsniedz 20, ar tiem vien nepietiks – tie nespēs nodrošināt nepieciešamo produktīvo ienesumu. Ja pieņemts lēmums kultivēt nektāraugus, ieteicams veidot tā saukto nektāraugu konveijeru – nektāraugu nepārtrauktu ziedēšanas secību, lai aizpildītu periodus, kad dabā iestājas bezienesums (maija beigas un jūnija sākums, jūlija otrā puse).
Visbiežāk iebildumi pret nektāraugu audzēšanu ir:
• sēklas materiāls ir dārgs;
• nepieciešamas lielas platības;
• augsnes sagatavošana ir dārga, īpaši nezāļainos laukos;
• pastāv risks, ka sējumi ierīkoti, bet ziedēšanas laikā iestājas slikti laika apstākļi un bites ziedus neapmeklē.
Patiesībā nektāraugu audzēšanai nav nepieciešamas lielas platības, bet jāievēro kultūraugu audzēšanas agrotehniskās prasības, lai ziedi izdalītu maksimālo nektāra daudzumu ar augstu cukura saturu.
Pēc sēklu ievākšanas nektāraugu zaļo masu iestrādā kā zaļmēslojumu augsnē. Šo augu sakņu sistēma irdina augsni un uzlabo tās ūdens caurlaidību – vieglās augsnēs palielina ūdens kapacitāti, smagās – uzlabo aerāciju –, slāpekļa uzņemšanu un saistīšanu augsnē un palielina pēcaugu ražu.
Izvēloties nektāraugus, jāņem vērā to piemērotība audzēšanai konkrētos apstākļos, ziedēšanas ilgums un nektāra izdalīšanās stabilitāte.
Nektāra izdalīšanās ir atkarīga arī no sējas laika un attāluma. Agri pavasarī sētajiem nektāraugiem nektārs izdalās vairāk, salīdzinot ar atkārtotiem sējumiem vēlākos sējas termiņos.
Nektāra izdalīšanos ietekmē augu sējas veids. Paugurainos apvidos liela nozīme ir nogāzes virzienam: augi, kas atrodas nogāzes dienvidu pusē, sāk ziedēt agrāk un dod vairāk nektāra nekā ziemeļu pusē augošie augi.
