Eksperti: Sankciju ietekme uz ekonomiku būs ilgtermiņā, tāpēc jāmeklē iespējas pārorientēties 0
Sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju ietekme uz ekonomiku būs ilgtermiņā, tāpēc jāmeklē iespējas pārorientēties, pirmdien biznesa augstskolas “Turība” diskusijā “Kara sankciju ietekme uz Latvijas uzņēmējdarbību” atzina tās dalībnieki.
Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds sacīja, ka pretstatā Covid-19 krīzei Krievijas iebrukums Ukrainā radījis fundamentālas izmaiņas, kuras nevarēs atrisināt viena vai divu gadu laikā. Strazds pauda viedokli, ka pat ar esošā Krievijas prezidenta Vladimira Putina beigām Krievijas esošā politika nebeigsies un neizmainīsies – tā nebūs jauna valsts un jaunas attiecības.
Strazda ieskatā atbalsta pasākumi sankciju radīto grūtību pārvarēšanai nedrīkst būt mērķēti uz grūtā perioda “izsēdēšanu”, kā tas bija Covid-19 gadījumā. Atbalstam jābūt vērstam uz ekonomikas pārorientēšanos un jaunu tirgu un piegādātāju atrašanu.
Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite uzsvēra, ka bizness saprot – dzelzs priekškars uz Austrumu robežas ir uz ilgiem laikiem -, un bizness atrisinās problēmas gan ar jauniem piegādātājiem, gan jauniem tirgiem. Protams, tas radīšot jaunu cenu līmeni produkcijai.
Bites ieskatā lielākās problēmas rudenī sagaida iedzīvotājus, jo pārtikas cenas var pieaugt pat par 50%. Bite uzsvēra, ka vidusmēra Latvijas ģimenes budžetā tas radīšot ievērojamu ietekmi. Savukārt eksporta tirgos pārtikas ražotāji cenas paaugstina jau tagad, un šajos tirgos tās arī tiek ātri akceptētas, jo kopumā šo valstu iedzīvotāji ir turīgāki.
Strazds gan nepiekrita tik ievērojama cenu kāpuma prognozei, norādot, ka “vidējā temperatūra nav tik slikta” un inflācija tikai pirms dažiem mēnešiem ir apsteigusi algu pieaugumu.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja uz energoresursu augsto cenu būtisko ietekmi jau patlaban, nodēvējot to par primāri risināmu problēmu. Endziņa ieskatā no valsts puses būtu jāsniedz maksimāla motivācija gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem ražot elektrību pašpatēriņam.
Ja iedzīvotājiem jau ir apstiprināta atbalsta programma elektroenerģijas ražošanai pašpatēriņam, tad uzņēmējiem tādas nav un tā būtu ļoti nepieciešama, uzsvēra Endziņš.
Tāpat diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka no valsts puses būtu jāmazina birokrātiskie šķēršļi visiem jautājumiem, kas saistīti ar enerģētiku – jānoņem jebkādi kavējoši ierobežojumi, lai enerģētisko neatkarību stiprinošo projektu realizācija varētu sākties pēc iespējas ātrāk.
Strazds piebilda, ka šī brīža augstās cenas ir signāls, “ka lietas mainās”. Viņaprāt, nebūtu pareizi šo signālu slāpēt ar dažādām nodokļu izmaiņām, jo tas neļaus sabiedrībai pārkārtoties un mainīt uzvedību. Strazda ieskatā pareizākais risinājums būtu subsīdijas rīcības un paradumu maiņai.
