Eksperti: Samazināta PVN likme veicinātu e-grāmatu tirgus izaugsmi Latvijā 0
Gadījumā, ja Latvija nolemtu sekot Eiropas Parlamenta (EP) atbalstītajam priekšlikumam atļaut dalībvalstīm piemērot e-grāmatām samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, tas viennozīmīgi veicinātu e-grāmatu tirgus izaugsmi Latvijā, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie e-grāmatu izdevniecības un tirdzniecības eksperti.
Kā aģentūrai LETA norādīja e-grāmatnīcas “Lasītava” valdes loceklis Kārlis Žilvinskis, e-grāmatu tirgus Latvijā joprojām ir neliels. Tomēr sākotnēji, kad Latvijas grāmatu izdevēji tam pievērsās, tirgus, pēc eksperta teiktā, auga diezgan strauji. E-grāmatas formātu izmantoja liels to lasītāju skaits, kuri jau ļoti cieši bija apguvuši planšetdatoru un viedtālruņu sniegtās priekšrocības satura ieguvē un patērēšanā, un jau līdz tam lasīja elektroniski, tikai citās valodās.
“Izaugsmi veicināja arī mobilo sakaru operatoru mārketinga aktivitātes – arvien plašāks un pievilcīgāks ierīču un tarifu piedāvājums veicināja arī elektroniskā satura tirgus izaugsmi. Viedierīce bez satura ir pievilcīga, tomēr diezgan bezjēdzīga mantiņa, tādēļ jauno viedierīču izplatīšanās veicināja arī elektroniskā satura tirgus izaugsmi,” skaidroja e-grāmatnīcas pārstāvis.
Tomēr Žilvinskis sacīja, ka aptuveni pirms pāris gadiem, e-grāmatu tirgus izaugsme nedaudz palēninājās. Jaunus lasītājus, kuri e-grāmatas formātu vēl nav apguvuši, ir grūtāk tam pievērst mazā sortimenta dēļ – e-grāmatu latviešu valodā piedāvājums joprojām ir niecīgs salīdzinājumā ar iespiesto izdevumu formātu.
Kā norādīja “Lasītavas” valdes loceklis, lielākoties izdevējiem nav pietiekoši lielas motivācijas apgūt satura sagatavošanu e-grāmatu formātā mazā tirgus dēļ, jo ir grūti atgūt grāmatu konvertēšanā ieguldītos līdzekļus. Tāpat arī likumdošanas nesakārtotība un resursu trūkums Latvijas grāmatu izdevējiem ierobežo iespējas ieguldīt pietiekami daudz laika un līdzekļu jauno tehnoloģiju apgūšanā, jo ir jādomā par izdzīvošanu pašreizējā brīdī.
“Starp izdevējiem satura sagatavošanai e-grāmatu formātā nopietni ir pievērsusies ir tikai “Zvaigze ABC”, kas gandrīz visas savas izdotās grāmatas vienlaikus piedāvā gan iespiestajā, gan elektroniskajā formātā. Pārējie – kurš nopietnāk un straujāk, kurš lēnāk – elektronisko pārdošanas kanālu tikai turpina apgūt,” pauda Žilvinskis.
Ņemot vērā iepriekšminēto, “Lasītavas” valdes loceklis secina, ka tirgus joprojām tikai veidojas. Tomēr, viņa ieskatā, e-grāmatu tirgum, lai arī salīdzinoši lēni, ir tendence augt. Turklāt samazināta PVN likme e-grāmatām, pēc Žilvinska domām, būtu ļoti pozitīvs signāls. Tas liecinātu, ka e-grāmatu tirgus un to regulējošie likumi un noteikumi Latvijā pārskatāmā nākotnē tiktu sakārtoti. “Tas noteikti veicinās tirgus straujāku izaugsmi. Izdevējiem būs nopietnāka motivācija apgūt šo pārdošanas kanālu, savukārt lasītājiem tas nozīmēs pieejamāku saturu,” uzsvēra e-grāmatnīcas pārstāvis.
Apgāda “Zvaigzne ABC” Interaktīvo mācību materiālu izstrādes grupas vadītāja Sintija Buhanovska aģentūrai LETA pastāstīja, ka apgāds e-grāmatas piedāvā vairāk nekā septiņus gadus. Patlaban tā sortimentā ir vairāk nekā 1400 dažādas e-grāmatas daiļliteratūras, mācību literatūras, pavārgrāmatu un citos žanros. Tomēr viņa sacīja, ka latviešu valodā lasošais lasītājs ir konservatīvs un tam vairāk patīk poligrāfiski iespiestie darbi.
“Cilvēki, kuri mīl lasīt e-grāmatas, ne vienmēr gaida tieši tulkoto izdevumu, jo bieži tiek lasītas e-grāmatas angļu vai citās oriģinālvalodās, turpretī latviešu valodā lasošajiem patīk drukātā formāta grāmatas,” sacīja Buhanovska.
Viņa norādīja, ka e-grāmatām ir savs cienītāju loks un tas ir diezgan stabils jau pēdējos divus līdz trīs gadus. Lasītāji, kuri ir iecienījuši šādu lasīšanas veidu, gaida jaunu e-grāmatu parādīšanos un seko līdzi aktualitātēm. “Kopumā var analizēt, ka starp “Zvaigzne ABC” grāmatu lasītājiem tieši e-grāmatu lasītāji ir zem 1%,” lēsa apgāda pārstāve.
Viņa pauda, ka “Zvaigzne ABC” e-grāmatas popularizē dažādos veidos, tostarp rīkojot arī klientu apmācības pēcpusdienas tieši e-grāmatu iegādes un lasīšanas jautājumos.
Savukārt, runājot par PVN samazināšanu e-grāmatām, “Zvaigzne ABC” pārstāve sacīja, ka patlaban šis jautājums Latvijā netiek skatīts un tas nav noteikts kā prioritāte. Tomēr viņa uzsvēra, ka tas būtu jauks žests no valdības puses, ja tiktu sekots Eiropas nostājai.
Līdzīgu nostāju aģentūrai LETA pauda Latvijas Grāmatu izdevēju asociācijas izpilddirektore Dace Pugača, norādot, ka dažādu iemeslu dēļ e-grāmatu tirgus Latvijā nav sevišķi liels. Tomēr, pēc viņas teiktā, izskatās, ka Latvijā ir vērojama virzība samazinātas PVN likmes piemērošanā e-grāmatām. “Tas principā būtu pareizi pielīdzināt tādu pašu PVN kā drukātajām grāmatām,” uzsvēra Pugača.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pārstāvis Augusts Zilberts aģentūrai LETA pastāstīja, ka, atbilstoši PVN likumam, Latvijā PVN likme e-grāmatām ir 21%, savukārt drukātajām grāmatām tie ir 12%.
Viņš norādīja, ka LNB apkopotie dati par Latvijā izdotajām e-grāmatām liecina, ka, piemēram, 2016.gadā tika izdotas 409 e-grāmatas, bet 2015.gadā – 343 e-grāmatas. Tomēr Zilberts piebilda, ka bibliotēkas apkopotie dati par e-grāmatu skaitu Latvijā nav uzskatāmi par pilnībā reprezentatīviem, jo lielāki izdevēji LNB neiesniedz savas e-grāmatas kā obligāto eksemplāru, kas ir pamats datu par izdevējdarbību Latvijā veidošanā.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka svarīgi ņemt vērā faktu, ka LNB uzskaita arī tīmeklī brīvi pieejamās e-grāmatas, kuras savās tīmekļa vietnēs publicē nevalstiskās organizācijas un citas institūcijas, līdz ar to kopējā e-grāmatu uzskaitē tiek iekļauti izdevumi, kuri neatrodas tikai komerciālajā apritē ar piemērotu PVN.
Kā ziņots, EP deputāti pagājušajā nedēļā atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu atļaut dalībvalstīm piemērot e-grāmatām samazinātu PVN likmi, tā pielīdzinot tās drukātajām grāmatām.
Pašlaik e-grāmatām piemērojama vismaz 15% augsta standarta PVN likme, bet drukātam saturam dalībvalstis var piemērot samazināto likmi, kas atsevišķos gadījumos var būt pat 0%.
Deputāti uzsvēra, ka nav iemesla uz papīra drukātam laikrakstam piemērot zemāku PVN likmi nekā ekrānā lasāmam. Jaunā direktīva dalībvalstīm dos iespēju izlīdzināt digitālam un drukātam saturam piemērojamās PVN likmes.
