Eksperti: sabiedrības attieksme pret eiro referenduma dēļ nemainīsies 0
Sabiedrības attieksme pret eiro ieviešanu nekļūs negatīvāka iespējamā referenduma vai citu pret eiro vērstu aktivitāšu dēļ, norādīja biznesa portāla “Nozare.lv” aptaujātie eksperti.
“Nez vai sabiedrības noskaņojums saistībā ar referendumu un citām pret eiro vērstām aktivitātēm kļūs negatīvāks, jo sabiedrības atbalsts eiro pašlaik ir ļoti zems. Referendums ir kā arguments, ka sabiedrības viedoklis tiek ignorēts, cilvēki ir neapmierināti, ka netiek iesaistīti, bet tāpēc ir jāveido diskusija. Ir jānotiek kaut kam globālam, jābūt kādam ļoti lielam satricinājumam, lai iedzīvotāji noskaņotos pret eiro pavisam,” sacīja mediju eksperte un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Anda Rožukalne.
Kā ziņots, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) eiro ieviešanas likuma apstiprināšanas gadījumā apsver iespēju vākt parakstus referenduma rosināšanai par eiro ieviešanu. Kā galvenais arguments tiek minēts sabiedrības kritiski zemais – 3% – atbalsts eiro ieviešanai. “Tas ir arī zinošu ekonomistu viedoklis. Neviena no eirozonas kandidātvalstīm, izņemot Latviju, pašlaik negrasās stāties eirozonā,” 5.decembra LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Savukārt sabiedrisko attiecību aģentūras “PR Stils” direktore un komunikācijas konsultante Inga Latkovska uzsvēra – lai valdībai izdotos mainīt sabiedrības domu par eiro ieviešanu, ir jāpārstāj manipulēt ar dažādiem socioloģisko mērījumu datiem. Eirobarometra rādītāji šī gada jūlijā uzrādīja, ka 39, 54 % Latvijas pilsoņu atbalsta eiro ieviešanu, savukārt TNS dati oktobrī parāda, ka 35, 63 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem atbalsta eiro ieviešanu. “Te skaidri redzams, ka nav runa par 10 vai 20%, kas parādās publiskajā telpā. Skaitļi varētu būt augstāki, tomēr tie nav dramatiski,” atzīmē Latkovska.
Jautāta, vai saistībā ar iespējamo referendumu un citām pret eiro vērstām aktivitātēm sabiedrības noskaņojums nekļūs vēl negatīvāks, Latkovska teica, ka referendums par eiro ieviešanu ir populisms vairāku iemeslu dēļ. “Pirmkārt, mēs jau līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā esam vienojušies par eiro ieviešanu. Daļai politiķu un publisko eiro skeptisko debatētāju tas ir piemirsies. Otrkārt, līdz ar stingri piesaistīto lata kursu mēs jau praktiski esam eiro zonā vairākus gadus. Treškārt, šāds valsts turpmākās attīstības un stabilitātes jautājums nav referendumā lemjams, tas ir ekspertu un Saeimas racionālā prāta lēmums. Šis lēmums lielā mērā parāda politiķu ilgtermiņa domāšanu un atbildību par valsts nākotni. Uz to arī ir jāstrādā – ne tikai politiķiem un valdībai, bet arī medijiem” sacīja Latkovska.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” direktors Arnis Kaktiņš uzskata, ka iespējamais referendums nemainīs sabiedrības viedokli. To var ietekmēt informēšanas kampaņa, kuras laikā iedzīvotājiem tiks skaidroti ar eiro ieviešanu saistītie praktiskie jautājumi.
Kā ziņots, Saeimas deputāti 13.decembrī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja eiro ieviešanas likumprojektu, kas regulēs lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu, abu valūtu paralēlās atspoguļošanas periodu, skaidrās naudas nomaiņu pret eiro un citus jautājumus. Par likumprojektu nobalsoja 53 koalīcijas deputāti, savukārt pret bija 35 opozīcijas pārstāvji. Deputāts Andris Bērziņš (ZZS) balsojumā atturējās.
