Eksperti Rīgā rosina ievēlēt 55 deputātus 0
Ekspertu grupa, kas izveidota pie Valsts prezidenta kancelejas, atšķirībā no pašvaldību lietu ministra Rīgā deputātu skaitu rosina samazināt tikai salīdzinoši nedaudz ‒ līdz 55 deputātiem, bet atsevišķās pašvaldībās apsvērt tieši ievēlētu mēru.
Valsts prezidenta kancelejā aģentūru BNS informēja, ka šādi secinājusi ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei, kas tapusi pēc prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvas šovasar. Tai tika dots uzdevums pārvērtēt valsts pārvaldības kārtību un attiecības starp valsts varas atzariem, tostarp starp valsti un pašvaldībām.
Darba grupa nākusi klajā ar kopumā 29 priekšlikumiem, kas 14.decembrī tiks apspriesti ar iesaistītajām pusēm, lai lemtu par turpmāko rīcību izmaiņu ieviešanai. Ekspertu grupā darbojās Daina Bāra, Valts Kalniņš, Jānis Pleps un Inga Vilka.
Valsts prezidents Andris Bērziņš norādīja, ka ekspertu grupas analīzes un rekomendāciju ietvaru noteic “nepieciešamība pēc gudras, stipras, izlēmīgas un atbildīgas valsts pārvaldes, kā arī saprotošas, rīcībspējīgas un modernas vietējās varas”.
Pēc ekspertu atzītā, atbalstāmi būtu dažādi iedzīvotāju līdzdalības sekmēšanas eksperimenti – pilotprojekti, uz kuru bāzes attiecīgās iniciatīvas varētu ieviest plašāk. Piemēram, ekspertu grupa ierosina dažās pašvaldībās izvērtēt pašvaldības iedzīvotāju tieši ievēlētu mēru, iedzīvotāju iesaistīšanu deputātu skaita noteikšanā, kā arī mehānismus, kas nodrošina pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību budžeta veidošanā.
Eksperti rosina noteikt deputātu skaitu novadu domēs atkarībā no tajos ietilpstošo pagastu un pilsētu skaita.
Rīgā tie varētu būt 55 deputāti. Bet novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 4000 iedzīvotāju – deviņi deputāti; novados, kuros iedzīvotāju skaits ir virs 4000 un ir vairāk nekā divas teritoriālās vienības (pagasti, pilsētas) ar iedzīvotāju skaitu no 4000 līdz 10 000 – 13 deputātu, 10 000 līdz 20 000 – 15 deputātu, virs 20 000 – 17 deputātu, bet novados, kuros iedzīvotāju skaits ir virs 4000 un kuri nav dalīti teritoriālās vienībās (pagastos) vai dalīti divās teritoriālās vienībās (pagasts, pilsēta) – ar iedzīvotāju skaitu no 4000 līdz 10 000 – 11 deputātu, virs 10 000 – 13 deputātu, liecina priekšlikums.
Vienlaicīgi minēts, ka nākotnē varētu paredzēt iespēju, ka pašvaldības domes iepriekšējam sasaukumam vai pašvaldības iedzīvotājiem vietējā referendumā ir iespēja likumā noteiktās robežās noteikt deputātu skaitu pašvaldības domē.
Eksperti atbalsta likuma pieņemšanu par vietējiem referendumiem, paredzot lemjošu referendumu, kā arī likumā nosakot konkrētus jautājumus, par kuriem pieļaujams vietējais referendums.
Ieteicams sekmēt reģionālu ētikas komisiju izveidošanu neskaidru pašvaldības deputātu darbības gadījumu risināšanai, tādējādi uzlabojot vietējo iedzīvotāju interešu pārstāvību un veidojot attiecīgas tradīcijas.
Viens no priekšlikumiem ir arī apsvērt iespēju noteiktam skaitam pašvaldību piešķirt noteiktas konstitucionālās pilnvaras vai iesaistīt vietējo pašvaldību delegātus atsevišķu lēmumu pieņemšanā.
Pašvaldības deputāts pilnvaru laikā nevar stāties amatā pašvaldības institūcijās vai struktūrvienībās, izņemot, ja par to ir nobalsojusi pašvaldības dome ar divu trešdaļu deputātu balsu vairākumu, paredz viena no idejām.
Eksperti rosinājuši izstrādāt un pieņemt speciālu likumu par Rīgu kā Latvijas Republikas galvaspilsētu, kas jau top.
Jau ziņots, ka politiskā darba kārtībā jau ir arī jautājums par deputātu skaitu pašvaldībās.
Valdība otrdien izskatīs pašvaldību lietu ministrijas sagatavotos likuma grozījumus, kas paredz deputātu skaitu Rīgā samazināt no 60 līdz 35 deputātiem.
Ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) rosina deputātu skaitu noteikt atbilstoši iedzīvotāju skaitam: līdz 5000 iedzīvotāju ‒ deviņi deputāti; no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju ‒ 11 deputātu; no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju ‒ 13 deputātu; vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju ‒ 15 deputātu republikas pilsētas domē, izņemot Rīgu, līdz 50 000 iedzīvotāju ‒ 13 deputātu; vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju ‒ 15 deputātu.
Saeimā par to prognozētas ilgas diskusijas un izskan šaubas, vai izmaiņas varētu īstenot jau uz nākamajām vēlēšanām, kas gaidāmas šovasar jūnijā.
