Eksperti: prezidenta lēmums par došanos uz Maskavu būs visas ES nostājas paušana 26
Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmums par došanos uz 9.maija svinībām Maskavā, ņemot vērā Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē, būs visas ES nostājas paušana, norādīja aģentūras BNS aptaujātie politikas eksperti.
Tāpat tika uzsvērts, ka Bērziņam šī lēmuma pieņemšanā ir jākonsultējas ar pārējo Baltijas valstu prezidentiem – Daļu Grībauskaiti un Tomasu Hendriku Ilvesu.
Politikas eksperts Ojārs Skudra prognozēja, ka prezidents lēmumu par došanos uz 9.maija svinībām Maskavā pieņems pēdējā brīdī: “Bērziņam tas ir raksturīgs politikas stils, un viņš ir pazīstams ar to, ka gaida līdz pēdējam brīdim. Tikai tad, kad situācija būs pēc iespējas skaidrāka, viņš pieņems lēmumu.”
Skudra akcentēja, ka šīs potenciālās vizītes kontekstā ir jāvēro tā dēvētā Normandijas četrinieka – Angeles Merkeles, Petro Porošenko, Vladimira Putina un Fransuā Olanda – tikšanās Kazahstānā, Astanā 15.janvārī. “Ja šī tikšanās būs veiksmīga, un tur pieņemtie lēmumi sāks īstenoties, tad janvāra beigās vai februāra sākumā varētu sekot atbilde no Latvijas prezidenta [par došanos uz Maskavu],” teica eksperts.
Viņš arī atgādināja, ka svarīgs faktors būs Austrumu partnerības samits, kas 22.maijā norisināsies Rīgā. “Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir ieinteresēts uzlabot attiecības ar ES, līdz ar to, ja Bērziņš dotos uz Maskavu tieši pirms Austrumu partnerības samita, tad tas būtu pat ļoti vēlams pasākums Krievijai,” viņš piebilda.
Uz jautājumu vai Bērziņam ir jādodas uz 9.maija svinībām Skudra atbildēja, ka tas nav vērtējams viennozīmīgi: “Ir faktori, kas runā par labu tam, ka būtu jābrauc, piemēram, turpinot eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tradīciju. Tāpat jāņem vērā apstāklis, ka šāda vizīte varētu radīt iespaidu, ka Latvijai tāpat kā Ungārijai ir sava īpaša ārpolitika attiecībās ar Krieviju.”
Arī politikas eksperte Žaneta Ozoliņa norādīja, ka potenciālā Bērziņa vizīte Maskavā 9.maijā nav vērtējama viennozīmīgi. “Tas ir jautājums, uz kuru nevar atbildēt pilnībā atbalstoši vai noraidoši, jo ir pārāk daudz nezināmo, uz kuriem būtu jāmeklē atbildes,” viņa teica.
Viņasprāt, šobrīd pareizākais risinājums būtu pauzes ieturēšana un konsultēšanās ar sabiedrotajiem: “Līdz 9.maijam var notikt daudz un dažādi notikumi, līdz ar to šobrīd prognozēt kā attīstīsies situācija nav iespējams.”
Ozoliņa arī akcentēja uzaicinājuma akceptēšanas vai noraidīšanas argumentācijas nozīmi.
Komentējot Lietuvas prezidentes Grībauskaites atteikumu apmeklēt 9.maija svinības Maskavā, Ozoliņa norādīja: “Pēdējā laikā Lietuvas prezidente ar Krievijas amatpersonām ir apmainījusies ar daudz asiem viedokļiem. Pie šādas asas retorikas ir grūti spert savādāku soli.”
Arī politologs Juris Rozenvalds norādīja, ka šajā gadījumā ir jāvēro situācijas attīstība Ukrainā. “Piemēram, cik lielā mērā Kremlis būs gatavs ieslēgt atpakaļgaitu un no ES viedokļa mēģināt rīkoties konstruktīvi,” viņš teica.
Rozenvalds arī uzsvēra Bērziņa lēmuma par došanos uz Maskavu nozīmi, ņemot vērā Latvijas prezidentūru ES Padomē. “Manuprāt prezidenta potenciālā vizīte nebūs vairāk tikai Latvijas jautājums. Šis jautājums, ņemot vērā mūsu prezidentūru ES Padomē, pārvēršās par visas ES nostājas apliecinājumu. Tas vairs nav jārisina mums pašiem,” viņš akcentēja.
Jau ziņots, ka Lietuvas prezidente Grībauskaite ir saņēmusi ielūgumu no Krievijas apmeklēt pasākumus par godu 70.gadadienai kopš Padomju Savienības uzvaras pār nacistisko Vāciju, tomēr nākamgad Maskavā gaidāmos pasākumus viņa neapmeklēs.
“Ielūgums tika saņemts. Prezidente neplāno piedalīties pasākumā,” aģentūrai BNS otrdien sacīja Grībauskaites preses pārstāvis Modests Naudžus.
Atzīmējot triumfu Otrajā pasaules karā, Krievija ik gadu 9.maijā Maskavas Sarkanajā laukumā rīko militāro parādi.
Lietuvas prezidenti neapmeklēja svinības nedz pirms pieciem, nedz desmit gadiem, lai gan citu Baltijas valstu līderi ielūgumus pieņēma.
Baltijas valstīs attieksme pret Otrā pasaules kara iznākumu nav viennozīmīga, jo tā rezultātā Latvija, Lietuva un Igaunija uz piecdesmit gadiem palika Padomju Savienības okupācijas varā.
Šogad Krievija ielūgumus uz svinībām izsūtīja laikā, kad tās starptautiskais tēls un attiecības ar citām valstīm ir iedragājusi Krimas aneksija un atbalsts prokrieviskajiem separātistiem Ukrainas austrumos.
