Eksperti: pārvilināt Trampu savā pusē Putinam nenāksies viegli 15
Lai gan Krievija un tās prezidents Vladimirs Putins labprāt redzētu jauno ASV prezidentu Donaldu Trampu kā savu sabiedroto, izdarīt to nebūs vienkārši. Par Trampa un ASV draudzību cīnīsies arī Eiropas Savienība, turklāt Krievijai nav īsti daudz ko piedāvāt pretī. Arī Trampa komandā valdošās pretrunas neļauj Krievijai droši rēķināties ar attiecību restartu. Šādi iespējamo ASV un Krievijas nākotnes sadarbību komentē Latvijas Televīzijas raidījuma “de facto” aptaujātie eksperti.
Amerikas Savienoto Valstu 45.prezidents Donalds Tramps amatā stājās piektdien. Miljardieris un televīzijas realitātes šovu personība Tramps negaidīti spēja nodrošināt sev Republikāņu partijas nomināciju, bet vēlāk arī vēlēšanās pārspēt politikā pieredzējušo Demokrātu partijas kandidāti Hilariju Klintoni. Kampaņas laikā Tramps izcēlās ar asu retoriku un pretrunīgiem paziņojumiem un turpināja to darīt arī pārejas periodā. Pēdējo nedēļu laikā viens no biežāk apspriestajiem tematiem ir jaunā ASV prezidenta attieksme pret Krieviju, kas varētu ietekmēt arī amerikāņu attiecības ar sabiedrotajiem Eiropā, tai skaitā – ar Latviju.
Pēc zvēresta došanas gan vēl nav beidzies neskaidrību periods. Vairākiem Trampa izvēlētajiem kabineta locekļiem vēl joprojām ir jāsagaida Senāta apstiprinājums. Pagaidām nav arī zināmi reālie soļi, ko Tramps spers ārpolitikā, jo līdz šim viņš par šo tēmu visvairāk izpaudās tviterī. Viņa pretrunīgie paziņojumi par Krieviju, vienlaikus atzīstot, ka šī valsts iejaukusies ASV prezidenta vēlēšanās, taču neatsakoties no vēlmes ciešāk sadarboties tās prezidentu Vladimiru Putinu, lika vairākiem bijušajiem Eiropas politiķiem rakstīt Trampam vēstuli. Tā nonāca laikraksta “Washington Post” rīcībā, un mediji plaši citēja arī Vairas Vīķes-Freibergas parakstītos vārdus: “Putins nevēlas ASV diženumu. Kā jūsu sabiedrotie, mēs to vēlamies.”
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) vēstuli komentē diplomātiski: “Es domāju, ka vēstuli ir parakstījuši ļoti cienījami gan Baltijas, gan Ziemeļvalstu, gan arī Centrālās Eiropas politiķi, tie, kas ir bijuši dažādos laikos arī dažādos svarīgos amatos. Un es domāju, ka šis vēstījums ir diezgan precīzs. Tas nav oficiāli saskaņots ne ar Latvijas Ārlietu ministriju, ne, cik es zinu, arī kādas citas valsts ārlietu ministriju, jo viņiem nav tas jādara. (…) Šī vēstule dod zināmu signālu, kāda ir tā mūsu domāšana šeit, un no tāda viedokļa es gribētu cerēt, ka arī to vēstuli sadzirdēs.”
Šonedēļ Latvijas Ārpolitikas institūta gadagrāmatas prezentācijai veltītās diskusijas rādīja, ka ekspertu vidē valda piesardzība par jaunā ASV prezidenta administrāciju. Lai gan izskanēja arī aicinājumi neļauties panikai, valdošais noskaņojums bija tāds, ka nākotne ir visai neskaidra, atzīst Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis: “Satraukumu vairāk rada haoss, kas ir nācis komunikācijā no Trampa biroja. Viena lieta ir tā, ka nu jau prezidenta Trampa izteikumus parasti komentē vēl pāris viņa līdzgaitnieku, kas skaidro, ko tad īsti viņš ir pateicis. Tieši tas pats attiecas uz to, cik daudzas pretrunas ir iezīmējušās starp viņa izvēlētajiem cilvēkiem un arī viņa paša teiktais, ka, jā, protams, viņi drīkst runāt to, ko viņi uzskata par svarīgu. Un tad ir jautājums, kāds ir šīs administrācijas kurss.”
