Eksperti nosauc, cik liels Latvijā ir vidusslānis 2
Eksperti nosaukuši, cik liels Latvijā ir vidusslānis.
“Swedbank” ekonomists Reinis Jansons intervijā TV3 “900 sekundes” norādīja, ka tikai pēc ienākumiem to nevar vērtēt, jo, iespējams, cilvēkam ir ārkārtīgi lielas saistības, “un tu mokies, tu nedzīvo”.
Iedzīvotāji paši domā, ka vidusslānis ir tie, kuriem ienākumi ir tādā apjomā, lai bez grūtībām segtu savus maksājumus, un ārpus tā atļautos vēl vairākas lietas – reizi gadā nedēļas garumā aizbraukt uz ārzemēm gadā un kuriem ir uzkrājumi. “Ja saliekam šos faktorus kopā – tad vidusslānis Latvijā ir 9%,” teica eksperts.
Kas ir šie cilvēki, intervijā raksturoja eksperts.
Šodien nāk klajā “Swedbank” un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījums par Latvijas iedzīvotāju piederību vidusslānim.
Kā, atsaucoties uz pētījumā iegūtajiem datiem, vēsta LETA, secināts, ka trīs kritēriju kombināciju – bez grūtībām segt obligātos ikmēneša maksājumus, izveidotu uzkrājumi vismaz vienas mēnešalgas apmērā un pieder nekustamais īpašums vai katru mēnesi brīvi tērēties pēc obligātajiem maksājumiem – spētu izpildīt 35% aptaujāto, 9% aptaujāto iedzīvotāju spētu sev nodrošināt nekustamo īpašumu, bez grūtībām segt obligātos ikmēneša maksājumus un doties nedēļas ceļojumā uz ārvalstīm.
Tāpat 9% respondentu varētu bez grūtībām segt obligātos ikmēneša maksājumus, veidot uzkrājumus vismaz vienas mēnešalgas apmērā, doties nedēļu uz ārvalstīm vai brīvi tērēties papildus lietām pēc obligātajiem maksājumiem. Savukārt četrus kritērijus – segt obligātos ikmēneša maksājumus, izveidot uzkrājumus, atļauties nedēļu garu ceļojumu reizi gadā, katru mēnesi brīvi tērēt papildus vai spētu nodrošināt piederošu nekustamo īpašumu – izpildītu 4% aptaujāto iedzīvotāju.
Vienlaikus pētījumā atklāts, ka 43,5% aptaujāto iedzīvotāju uzskata sevi par piederīgu vidusslānim, 42,3% iedzīvotāju savu piederību vērtē zemāku par vidusslāni, bet nav trūcīgie, 9,8% – uzskata sevi par trūcīgajiem, maznodrošinātajiem, 2,5% – virs vidusslāņa, turīgie, bet 1,5% nevar pateikt, vai pieder vidusslānim.
Kā atklāj pētījumu dati, 2018.gadā minimālie ienākumi uz vienu cilvēku vidusslānī bija 811 eiro mēnesī, savukārt 2019.gadā – 851 eiro mēnesī.
Pētījuma dati liecina, ka 2018.gadā svarīgākie vidusslāņa raksturojošie kritēriji bija piederošs nekustamais īpašums, mājoklis vai zeme (73,1%), vismaz vienu reizi gadā var atļauties septiņu dienu ceļojumu uz ārvalstīm (54,3%), bez grūtībām var atļauties segt savus ikmēneša obligātos maksājumus (53,8%), var atļauties izmantot privātās vai maksas medicīnas pakalpojumus (44,2%), kā arī katru mēnesi var brīvi atļauties papildus tēriņus pēc obligāto maksājumu veikšanas (37,7%).
Savukārt mazāk svarīgi faktori ir ieguldījumi augstākās izglītības iegūšanā (13,8%) un veidot pensijas krājumus (11,9%).
Pēc pētījuma datiem, Latvijas iedzīvotāju atbilstība kritērijam par nekustamo īpašumu piederību ir 65,6%, septiņu dienu ceļojums – 22,2%, var atļauties obligātos ikmēneša maksājumus – 31%, spēj segt maskas medicīnas pakalpojumus – 24%, savukārt papildus tēriņus var atļauties – 16,4%.
Vidusslāņa portrets – izglītota sieviete
Pētījumā atklāts, ka 2019.gadā aptuvenais vidusslāņa portrets ir sieviete vecumā no 25 līdz 44 gadi, kurai ir augstākā izglītība, ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir vismaz 721 eiro, kā arī dzīvo Rīgā. Savukārt 2018.gadā vidusslāņa portrets bija vīrietis no Rīgas vecumā no 25 līdz 44 gadi, ar augstāko izglītību, ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir vismaz 592 eiro.
“Swedbank” Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons sacīja, vidusslānis ir tāda cilvēku grupa, kas ne tikai izdzīvo, bet arī dzīvo. Taču, salīdzinot ar 2018.gadu, ir pieaugusi piesardzība.
Viņš atzīmēja, ka vidusslānis nav par naudu, tas ir par dzīvesveidu, līdz ar to pasaulē nav noteikta konkrēta summa, kas apzīmētu vidusslāni. Taču tas, ko iedzīvotāji interpretē kā vidusslāņa kritērijus, dažviet atšķiras no tā, ko viņi var atļauties.
“Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa uzsvēra, ka katram vecuma posmam ir sava esence, kas nosaka, kam tērē naudu. Pēc viņas sacītā, arī turīgs cilvēks var dzīvot no algas, no algas. “Tas, kāda ir mūsu finanšu pratība būtiski ietekmē vide un cilvēki, ar kuriem mēs esam ikdienā. Piemēram, ja man katru dienu blakus ir cilvēks, kurš motivē veidot uzkrājumus, es tos sāku veidot. Savukārt, ja man tādu nav – es nesāku veidot ieradumu naudas uzkrāšanai,” viņa skaidroja.
“Swedbank” Finanšu institūts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS pētījumā par iedzīvotāju piederību vidusslānim klātienes intervijās aptaujāja 1114 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
LETA jau ziņoja, ka “Swedbank” peļņa Latvijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 108 miljoni eiro, kas ir par apmēram 1% jeb miljonu eiro mazāk nekā 2018.gadā.
Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.
