Eksperti: Nepieciešams paplašināt iespējas ziedot pārtiku reģionos 0
Trešdien notikušajā nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomes sanāksmē eksperti norādīja uz nepieciešamību paplašināt iespējas ziedot pārtiku reģionos.
Sadarbības memoranda padome uzklausīja veikalu tīkla “Maxima” un Latvijas Samariešu apvienības sniegto informāciju par pārtikas izplatīšanu pēc minimālā derīguma termiņa beigām.
Latvijas Samariešu apvienības pārtikas bankas “Paēdušai Latvijai” vadītāja Agita Kraukle informēja, ka biedrība līdz šim sniegusi palīdzību 400 587 cilvēkiem.
Visbiežāk palīdzību lūdz trīs personu ģimene, kurā ir viens pieaugušais un divi bērni, ģimenes ienākumiem veidojot līdz 350 eiro mēnesī, kā arī palīdzība tiek sniegta vientuļiem senioriem ar ienākumiem līdz 200 eiro mēnesī.
Biedrība līdz šim izdalījusi 74 332 pārtikas pakas, no izmešana izglābjot 34,7 miljonus tonnu pārtikas.
“Maxima” pārstāve informēja, ka šā gada jūlijā stājās spēkā grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas ļauj konkrētas pārtikas produktu grupas pēc minimālā derīguma termiņa beigām ziedot labdarībai.
Patlaban “Maxima” pārtikas ziedošanu nodrošina septiņos veikalos Rīgā un Ogrē, bet šā gada novembrī veikalu sarakstu plānots papildinās vēl ar 11 veikaliem – deviņiem Liepājā un vēl diviem Rīgā
Pēc “Maxima” apkopotajiem datiem, populārākie labdarībai nodotie pārtikas produkti ir maize un smalkmaizītes, kas kopumā veido 50% no visiem produktiem. Ar 20% seko saldumi, rieksti un žāvēti augļi veido 10%, cepumi un sausiņi – 10%, bet bezalkoholiskie dzērieni un sulas – 5%.
Kā viens no risināmajiem izaicinājumiem, “Maxima” ieskatā, ir paredzēt iespēju nodrošināt ziedošanu pa tiešo no veikaliem bez labdarības organizāciju starpniecības. Sevišķi tas būtu svarīgi mazākos veikalos reģionos, kur pārtiku varētu ziedot tieši trūcīgajiem. Tāpat būtu paplašināms to organizāciju loks, kam pārtikas produktu ziedošana varētu būt nepieciešama, piemēram, pansionāti.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis vērtēja, ka pārtikas ziedošanas sistēma ir efektīva, tomēr būtu nepieciešamas risināt jautājumu par pārtikas tiešu nodošanu trūkumcietējiem. Viņš arī pauda pārliecību, ka aktīvāk vajadzētu domāt par pārtikas ziedošanu reģionos, kur šāda palīdzība ir vairāk nepieciešama, bet patlaban aktīvāk pārtika tiek ziedota Rīgā.
Zemkopības ministrijas pārstāvis sacīja, ka jaunais regulējums par pārtikas ziedošanu ir spēkā dažus mēnešus, tāpēc par jaunām izmaiņām regulējumā tiks domāts nākamā gada janvārī.