Eksperti: Latvijai šogad būs jāizdara sarežģītas izvēles ārējās un drošības politikas jautājumos 0
Šis gads būs dinamisks, iespēju un izaicinājumu pilns, tādēļ Latvijai būs jāizdara sarežģītas izvēles ārējās un drošības politikas jautājumos, publikācijā “Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2019” raksta eksperti.
Ikgadējā Latvijas ārējās un drošības politikas gadagrāmata ir publikācija, kurā Latvijas Ārpolitikas institūts (LĀI) turpina izvērtēt Latvijas starptautiskos izaicinājumus un izvēles, informēt sabiedrību un sniegt rekomendācijas ārpolitikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem.
Grāmatā apkopoti 20 autoru viedokļi, kuru vidū ir Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK), deputāts Ojārs Ēriks-Kalniņš (JV), bijusī Saeimas deputāte Lolita Čigāne, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Tērauda (AP), pētnieki Toms Rostoks, Māris Andžāns un Elizabete Vizgunova, Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors, Latvijas Universitātes profesors Ojārs Skudra, Latvijas vēstnieks Francijā Imants Lieģis, Latvijas vēstniece Čehijā Gunta Pastore un citi.
Tērauda nodaļā “Skatījums uz nākamajiem gadiem un darāmajiem darbiem, kas saistīti ar Latviju Eiropas Savienībā (ES). 2019.gads – pārmaiņu gads visās frontēs” minējusi, ka Latvija globāli šūposies pārmaiņu viļņos, un valstij būs svari stiprināt savas transatlantiskās drošības saites un Eiropas noturību pret visdažādākajiem izaicinājumiem.
Viņasprāt, nākamais Eiropas Parlaments (EP) solās būt ievērojami atšķirīgs gan skaitļu, gan ideoloģiju ziņā. Viņa vērsa uzmanību, ka Pirms maija Eiropas vēlēšanām Zviedrijā, Luksemburgā, Somijā, Igaunijā, Beļģijā un Dānijā būs jau notikušas nacionālās vēlēšanas, kuru rezultāti var atspoguļoties arī Eiropas līmenī.
Savukārt Latvijai būs jānodrošina, lai jau iesāktie projekti un iniciatīvas saņemtu jaunā EP atbalstu un tiktu īstenoti līdz galam, pārliecību paudusi deputāte.
“ES ietvaros ir jāspēcina stratēģiskā komunikācija, palielinot ES Ārējās Darbības dienesta Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas, kuras pamatā darbojas, lai cīnītos pret Krievijas dezinformācijas kampaņām. Šie darbi ir īpaši aktuāli EP vēlēšanu gadā,” raksta politiķe.
Savukārt profesors Skudra nodaļā “Latvijas nacionālās intereses ģeopolitiskā un ģeoekonomiskā kontekstā” norāda, ka, visticamāk, arī Latvijā ES politikas jomā ļoti daudz spēka un enerģijas šogad prasīs dalība politiskajā un diplomātiskajā konkurencē ap ES vadošajām politiskajām institūcijām, it īpaši jau cīņa par pārstāvniecību EP, kas var nest drīzāk nepatīkamus nekā patīkamus pārsteigumus.
“Latvijai ļoti svarīga būs ASV un NATO attiecību ar Krieviju tālākā attīstība, kas nesolās būt ļoti konstruktīva, jo sagaidāmas pastiprinātas Krievijas aktivitātes Ukrainas vēlēšanu iznākuma ietekmēšanas virzienā, kā arī tiešā un pārnestā nozīmē sprādzienbīstamajos Tuvajos Austrumos,” raksta Skudra.
Pēc LU profesora domām, Latvijai būtu jātiecas veicināt atturēšanas un dialoga kursa saglabāšanos, visiem iespējamiem līdzekļiem kavējot “Aukstā kara 2.0” izvēršanos, jo tas radīs papildu sasprindzinājumu Baltijas jūras reģionā.
Tāpat Latvijai kā ES un NATO dalībvalstij politiski un diplomātiski būtu jāveicina sarunu uzsākšana par, visticamāk, jaunas vienošanās panākšanu par vidējās darbības rādiusa kodolraķešu problēmas risināšanu, kas būs ļoti sarežģīts uzdevums, uzskata Skudra, jo ir pilnīgi skaidrs, ka bez Ķīnas līdzdalības tādai vienošanās starp ASV un Krieviju var būt tikai reģionāla rakstura vienošanās nozīme.
Vienlaikus ļoti nozīmīgi, varbūt pat eksistenciāli svarīgi, būs visi tie jautājumi, kas saistīti ar iespējamo eiro zonas reformēšanu un ES daudzgadu budžetu laika periodam no 2021. līdz 2027.gadam, pārliecināts Skudra, vēršot uzmanību uz to, ka visu šo darbību veiksmīgai izpildei nepieciešama pietiekami stabila un rīcības spējīga valdība.
Tikmēr vēstnieks Lieģis publikācijas nodaļā “Saule un pērkons Latvijas ārpolitikā” vērsis uzmanību, ka Latvijai būtu ātri jāvirza uz priekšu korupcijas apsūdzību izskatīšana pret Latvijas Bankas vadītāju.
Viņa pēctecis būtu jāieceļ atklāta, starptautiska konkursa ceļā, lai maksimizētu izredzes atrast godprātīgu kandidātu ar nevainojamu reputāciju, uzskata Lieģis, piebilstot, ka būtu jākopē Igaunijas pieeja šim jautājumam. Latvijas politiķiem būtu arī jāatceras, ka Anglijas Bankas vadītājs ir no Kanādas, norāda vēstnieks.
Finanšu sektoru savās nodaļās min arī citi autori. Pētniece Diāna Potjomkina vērsusi uzmanību, ka Latvijas politikas veidotājiem šogad ir jāuzlabo Latvijas tēls globālajā finanšu arēnā, ko pavasarī iznīcināja FinCEN ziņojums.
Lai to panāktu, Latvijai ir jāturpina risināt problēmas, kas radās, atstājot nerezidentu banku sektoru bez pārraudzības, uzskata pētniece.
“Pašlaik Latvija ir salīdzinoši labā pozīcijā, lai iegūtu prominentu lomu, ne tikai risinot tās nacionālās problēmas, bet arī strādājot ar dažādām pārvaldes iestādēm (ieskaitot ASV), lai izveidotu plašāku, reģionālu banku pārraudzības modeli,” raksta Potjomkina.
Aizsardzības jomā pētnieks Andžāns norādījis, ka Latvijai arī turpmāk aktīvi jāstrādā ne vien, lai paplašinātu sabiedroto sauszemes spēku klātbūtni, bet arī lai nodrošinātu pastāvīgāku sabiedroto klātbūtni Baltijas jūrā un Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzībā, kā arī perspektīvā panāktu pastāvīgu sabiedroto klātbūtni.
Pētnieks Rostoks skaidro, ka Latvijai arī nākotnē vajadzēs pievērst uzmanību ne tikai aizsardzības spēju attīstīšanai, bet arī atturēšanas komunicēšanai potenciālajam pretiniekam un sabiedrības informēšanai pašu mājās.
Savukārt turpmākajos gados visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas procesā valdībai būs jācenšas definēt, ko tā vēlas no sabiedrības kopumā un no atsevišķām grupām, uzskata Rostoks.
Par Krievijas ārpolitiku un attiecībām ar Latviju raksta APPC izpilddirektors Kudors, kurš skaidro, ka Latvijā ar katru gadu padziļinās ekspertīze informācijas karu un stratēģiskās komunikācijas jautājumos, tomēr ar NVO un domnīcu kapacitāti nepietiek, lai minētās zināšanas sasniegtu pēc iespējas plašāku sabiedrību. “Visefektīvāk mērķus varēs sasniegt, ja notiks koordinēta sadarbība starp valsts institūcijām, nevalstisko sektoru un mediju pārstāvjiem. Atstāt šos jautājumus pašplūsmā nozīmē vieglprātīgi ļaut autoritāriem spēkiem ietekmēt Latvijas iedzīvotāju prātus un sirdis,” uzskata Kudors.
