Eksperti: Latvijā nav nepieciešams nodrošināt vakcināciju pret pērtiķu baku vīrusu 0
Pērtiķu baku vīrusam ir zema izplatība un viegla slimības gaita, tāpēc Latvijā nav nepieciešams nodrošināt masveida vakcināciju pret šo saslimšanu, šodien Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rīkotajā konferencē par situāciju Eiropā un pasaulē saistībā ar pērtiķu baku vīrusu norādīja veselības jomas eksperti.
Pērtiķu bakas ir reta vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs. Infekcijas rezervuārs dabā joprojām nav zināms, bet vīruss tika konstatēts dažiem grauzējiem un pērtiķiem, no kuriem inficējās arī cilvēki. Pērtiķu baku gadījumi cilvēkiem bija reģistrēti arī ārpus Āfrikas saistībā ar starptautiskiem ceļojumiem vai importētiem dzīvniekiem.
Pēc SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktora Jurija Perevoščikova paustā, slimība tika atklāta jau 1958.gadā Eiropā, taču šobrīd tā ir konstatēta vienlaikus vairākās valstīs, turklāt cilvēkiem, kas nebija bijuši Āfrikā.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas sniegto informāciju 21.maijā, 12 valstis bija ziņojušas par 99 laboratoriski apstiprinātiem pērtiķu baku gadījumiem. No šīm valstīm astoņas ir Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstis, savukārt starp pārējam bija arī Kanāda, Austrālija, ASV un Lielbritānija, kur konstatēja pirmos slimības gadījumus. Konstatēts, ka, izņemot vienu gadījumu, neviens no pērtiķu bakām inficētajiem nav bijis Centrālāfrikas vai Rietumāfrikas valstīs, kur starp dzīvniekiem ir endēmiska infekcijas izplatība.
Perevoščikovs uzsvēra – lai gan slimība ir lipīga, tā sabiedrībā izplatās lēni un tā nav tik lipīga kā, piemēram, Covid-19. Lai saslimtu ar pērtiķu bakām, ir vajadzīgs diezgan tuvs kontakts ar inficēto, piemēram, saskaroties ar ādu.
Viņš norādīja, ka vīruss no cilvēka uz cilvēku var izplatīties gaisa pilienu ceļā, taču atšķirībā no Covid-19 tam ir nepieciešams ilgstošs kontakts. Tāpat ir iespējams inficēties, atrodoties metra attālumā no cilvēka, ar seju pret seju runājot, kā arī caur personas piesārņotajiem priekšmetiem, piemēram, gultasveļu.
Perevoščikovs norādīja, ka risks inficēties ar bakām ir personām ar novājinātu imunitāti, grūtniecēm un maziem bērniem. Savukārt no konstatētajiem saslimšanas gadījumiem vairums saslimušo bija gados jauni vīrieši, kas bijuši dzimumattiecībās ar citiem vīriešiem. Dažiem no inficētajiem esot bijis diezgan liels partneru skaits, citi savukārt vērsušies pie dermatovenerologiem, jo uzskatīja, ka izsitumi, kas lokalizējušies ģenitāliju apvidū, ir kāda seksuāli transmisīvā slimība.
Starp raksturīgākajiem saslimšanas simptomiem ir stipras galvassāpes, temperatūra virs 38 grādiem, stipras muskuļu un muguras sāpes, lifmezglu palielinājums un ļoti stiprs nogurums. Pereviščikovs informēja, ka no pirmās līdz trešajai dienai parādās izsitumi, kas sākotnēji izskatās kā pleķi, taču vēlāk kļūst par pūslīšiem un veidojas kreveles.
“Kad kreveles ir atdalījušās no ādas, tad cilvēks nevar inficēt citus cilvēkus, taču savlaicīgi pamanot simptomus, būtu jāsazinās ar ģimenes ārstu. Tāpat būtiski izolēties, nekontaktēties ar citiem cilvēkiem, īpaši grūtniecēm, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu un maziem bērniem, kas ir riska grupā. Slimība norit viegli, taču būtu jāuzmanās,” sacīja Perevoščikovs.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infektoloģijas galvenā speciāliste Ludmila Vīksna atzina, ka iepriekšējos pērtiķa baku epidēmiskajos posmos vairāk slimojuši pusaudži, ciešāk un intensīvāk kontaktējoties savā starpā. Viņa uzsvēra, ka arī dzīvnieku vidū slimība izplatās ciešā kontakta dēļ, tādēļ, sastopoties ar mirušu vai slimu dzīvnieku, jābūt uzmanīgām.
Patlaban SPKC monitorē situāciju, ja jauna slimība uzliesmo vai parādās, centra pienākums nekavējoties informēt ģimenes ārstus ar lūgumu pievērst uzmanību simptomiem, izmeklēt saslimšanu. Latvijā nav neviens saslimšanas ar pērtiķa bakām gadījums reģistrēts, kā arī slimība nav konstatēta kaimiņvalstīs.
Perevoščikovs norādīja, ka Latvijā pret bakām ir vakcinēti līdz 1980.gadam dzimušie, jo minimālās vīrusa izplatības dēļ pasaulē nebija nepieciešams turpināt vakcinēties, tādēļ tā tika pārtraukta. Ne viņš, ne Vīksna neuzskata, ka šobrīd Latvijā vajadzētu atgriezties pie vakcinācijas.
Savukārt Zāļu valsts aģentūras pārstāve Ineta Popena sacīja, ka nav potes, kas paredzēta tieši pret pērtiķa bakām, taču ir izstrādāta vakcīna pret bakām kopumā, kas pasargā arī pret pērtiķu bakām. Līdzīgi kā citās valstīs arī ES un Latvijā nav pieejamas vakcīnas pret bakām, taču tiek domāts par to, kā nepieciešamības gadījumā tās nodrošināt. Ja tā būs nepieciešama, tad jautājumu risinās ar Eiropas Komisiju.
Veselības nozares eksperti: Pērtiķu baku izplatības riski ir ļoti zemi
Pastāv ļoti zemi riski, ka pērtiķu bakas plaši izplatīsies vispārējā sabiedrībā, un izplatību ir iespējams apturēt ārpus Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīm, pirmdien paziņoja veselības nozares eksperti.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) ziņo, ka kopš maija sākuma Austrālijā, Eiropā un Ziemeļamerikā konstatēti nepilni 200 inficēšanās un iespējamas inficēšanās ar pērtiķu bakām gadījumi. Tas raisījis bažas par slimības strauju izplatību pasaulē.
Lai gan pērtiķu bakas ir zināmas 40 gadus, PVO norāda, ka šī ir pirmā reize, kad vienlaikus inficēšanās gadījumi fiksēti vairākās valstīs un cilvēku vidū, kuri nav ceļojuši uz endēmiskajiem reģioniem Āfrikā.
Tomēr ANO aģentūra pauda pārliecību, ka uzliesmojumus valstīs, kuros pērtiķu bakas nav endēmiskas, ir iespējams kontrolēt un apturēt infekcijas pārnesi no cilvēka uz cilvēku.
Arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) norādīja, ka lielām bažām par slimības izplatību nevajadzētu būt.
“Plašākai sabiedrībai izplatības iespējamība ir ļoti zema,” komentēja ECDC direktore Andrea Ammone, piebilstot, ka lielākajai daļai inficēto cilvēku ir viegli simptomi.
Vienlaikus viņa brīdināja, ka augsti riski pastāv slimības izplatībai ciešos kontaktos ar inficēto, piemēram, personām, kurām ir seksuālas attiecības ar vairākiem partneriem.
Eiropas Komisijas veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu aicināja saglabāt modrību, lai gan pērtiķu baku straujas izplatības riski ir zemi. Komisāre aicināja nodrošināt inficēto kontaktpersonu noskaidrošanu un atbilstošas diagnostikas jaudas.
ASV prezidents Džo Baidens pirmdien uzstāja, ka pērtiķu baku izplatības ierobežošanai “papildu pūliņi” nebūs nepieciešami.
ECDC brīdināja, ka slimība var noritēt smagāk atsevišķām sabiedrības grupām, piemēram, bērniem, grūtniecēm un personām ar imunitātes traucējumiem.
Tāpat pastāv riski, ka slimība no cilvēkiem izplatās uz dzīvniekiem un tādā gadījumā tā varētu kļūt par endēmisku slimību Eiropā.
Pērtiķu bakas ir reta vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs. Lai gan slimības simptomi līdzinās saslimšanai ar bakām, ierasti tie ir vieglāki ar niezi, drudzi un izsitumiem. Reizēm slimībai var būt arī smaga gaita.
Slimības pārnese no cilvēka uz cilvēku notiek ar gaisa pilieniem, ciešu ķermeņa kontaktu vai koplietojot veļu vai priekšmetus.
Pērtiķu bakām nav specifiskas ārstēšanas, tomēr saslimšanas simptomi ierasti pāriet divu līdz četru nedēļu laikā. Slimība par endēmisku tiek uzskatīta 11 Āfrikas valstīs.
