Eksperti: Kūdras ieguves biznesam noteikts ļoti strikts darbības rāmis 0
Lai Latvijā sāktu kūdras licencētu ieguvi, uzņēmējiem jārēķinās ar stingru normatīvo aktu regulējumu, kas paredz izvērtēt visus iespējamos riskus un ietekmes, lai kūdras ieguves process būtu pilnībā kontrolēts un videi draudzīgs, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā atzina nozares eksperti.
“Sākumā teritorijā ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, jāizstrādā projekts un tad purvs jāsagatavo kūdras ieguvei – jāizveido pievadceļi, meliorācijas sistēmas, jāveic virskārtas noņemšana utt. Normatīvajos aktos noteikta ļoti stingra kārtībā, kādā var tik pie saimnieciskās darbības licences. Pēc pirmajām investīcijām paiet samērā ilgs laiks, kamēr sākas reāla kūdras ieguve. Minimums tie var būt 3-5 gadi,” sacīja Latvijas Kūdras asociācijas (LKA) valdes locekle Ingrīda Krīgere.
Arī SIA “Compaqpeat” ražošanas vadītājs Valdis Polmanis atzina, ka licences saņemšana nav vienkārša, taču tas ir normāli, un uzņēmēji to akceptē, jo rezultātā tiek izvērtētas jebkādas nianses un kūdras ieguves process ir normatīviem aktiem atbilstošs un tiek pilnībā kontrolēts.
Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Vides un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) Alda Ozola atzina, ka pirms kūdras ieguves tiek veikti pētījumi arī attiecībā uz retām sugām. “Turklāt jāņem vērā, ka šie purvi var robežoties ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, tādos gadījumos būs vēl stingrāk jāvērtē, vai ieguve attiecīgajā laukā kaut kādā veidā neatstās negatīvu ietekmi uz blakus esošo aizsargājamo teritoriju. Tāpēc varbūt uzņēmēji dažkārt ir vīlušies šajā sarežģītajā saskaņošanas procesā, bet nu tur visi šie aspekti tiek izvērtēti. Purvi ir ļoti bagāta ekosistēma,” sacīja ministrijas pārstāve.
Krīgere atzīmēja, ka Latvijā purvi aizņem 10% jeb 645 100 hektārus no visas teritorijas, tostarp tikai 4% notiek kūdras ieguve – tie ir apmēram 26 000 hektāru. Kopumā kūdras ieguve Latvijā notiek 86 atradnēs. Licenču platībās strādā 62 uzņēmumi, no tiem apmēram 60% ir ar ārzemju kapitālu. No asociācijas biedru licenču platībām 93% ir valsts īpašumā, no tām 58% “Latvijas Valsts mežu” pārvaldībā un 7% privātīpašumā.
LKA padomes priekšsēdētājs Uldis Ameriks atzina, ka šī biznesa specifika ir tā, ka kūdras nozare prasa lielas investīcijas – 5000 -7000 eiro uz vienu hektāru ieguves sākšanai, kamēr atdeve sagaidāma tikai ilgtermiņā. Tā kā Latvijā finansētāji ieinteresēti saņemt simtprocentīgu drošību un relatīvi ātru atdevi, mazajam uzņēmējam jāmeklē investors.
“90.gadu sākumā, pārmaiņu laikos, vietējiem uzņēmējiem nebija tik daudz brīvu līdzekļu, tādēļ tika meklēti investori, līdz ar to daļa kūdras ieguves uzņēmumu īpašnieki tieši vai netieši ir ārzemnieki,” piebilda Polmanis.
Kopumā eksperti atzina, ka kūdras ieguve ir tradicionāla un perspektīva nozare.
“Purvi nereti atrodas attālos lauku apvidos un tajās vietās, kur ir depopulācija, tādēļ nozarei ir pozitīva loma šo novadu uzturēšanā un attīstībā. Nozarei ir ļoti laba perspektīva, tikai jāizglīto sabiedrība, ka mēs nevis rokam kūdru, bet gan to iegūstam pilnīgā saskaņā ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem. Visi kopā izstrādājam stratēģiju, gaidām kartēšanu, izvērtējumu par degradētajām platībām,” sacīja Polmanis.
“Kūdras nozare ir pierādījusi, ka spēj pastāvēt saviem spēkiem, paši esam atraduši eksporta tirgus kūdras substrātam, spējam strādāt bez palīdzības no malas. Vienīgais mūsu uzstādījums ir ilgtspējīga darbība un esošo licenču platību nesamazināšanās, kā arī ar lielām cerībām raugāmies uz degradēto platību apzināšanas projektu. Mums jārūpējas, lai platības tiktu rekultivētas un tās pēc ieguves būtu saimnieciski izmantojamas. Ja būs iespēja nākotnē izmantot platības pēc ieguves, saskatu ļoti labas iespējas tautsaimniecības attīstībai. Mums ir visas iespējas strādāt pie kartēšanas darbu rezultātiem un kopīgi ar zinātniekiem un ministrijām analizēt un raudzīties, kā atrast līdzsvaru starp ieguvi, vidi un sociālekonomiskajiem faktoriem,” rezumēja Ameriks.
Jau ziņots, ka patlaban Latvijā tiek īstenoti divi projekti, kuru gaitā tiek apzinātas un kartētas purvu platības, kā arī top nozares stratēģija, sniedzot uzņēmējiem skaidrību par tālākās darbības iespējām, turklāt iegūtie dati par Eiropas nozīmes biotopiem dos iespēju labāk sabalansēt dabas aizsardzības un tautsaimniecības prasības.
