Eksperti: Jāizvērtē visu Latvijas ceļu stāvoklis un jāatjauno ceļu fonds 1
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un prognozējamu autoceļu sakārtošanas modeli, ekspertu darba grupa Satiksmes ministrijai (SM) ieteikusi veikt visu Latvijas ceļu izvērtējumu un ceļu fonda vai speciālā budžeta atjaunošanu, kā arī nodrošināt aizņēmumu iespējas.
Tāpat eksperti ieteikuši izšķirties par ceļu lietošanas maksājumu piesaisti ceļu remonta finansējumam. Ieteikta arī nodokļu un nodevu pārskatīšana transporta jomā.
Lai ieteiktos pasākumus realizētu, gan nepieciešama politiskā izšķiršanās un griba, atzina eksperti.
Saskaņā ar ekspertu ieteikumiem taps SM informatīvais ziņojums valdībai.
Biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) izpilddirektors Zigmārs Brunavs šodienas ekspertu priekšlikumu prezentācijā skaidroja, ka būtiska ir pašvaldību, valsts un komersantu ceļu izvērtēšana. Ja par valsts ceļiem ir skaidrība, tad par pašvaldību un komersantu, piemēram, “Latvijas Valsts mežu” ceļiem kopējā redzējuma nav.
To atzina arī Latvijas pašvaldības savienības vadītājs Andris Jaunsleinis. Viņš skaidroja, ka pašās pašvaldībās šāds ceļu izvērtējums varētu būt, taču tie ir jāapkopo, tāpat kā nesen izvērtēts pašvaldību pārziņā esošo tiltu stāvoklis. Vienlaikus viņš gan bilda, ka nevar apsolīt, ka varēs no kāda ceļa atteikties, taču ilgtermiņā par to varot domāt. Ceļu izvērtējums ļaušot arī tos integrēt un saprast, kā veiksmīgāk veikt ceļu optimizāciju.
Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks piebilda, ka ceļi ir jāizvērtē arī no ekspluatācijas un drošības viedokļa.
“Latvijas ceļu būvētāja” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš savukārt kā nozīmīgu faktoru minēja iespējas aizņemties līdzekļus ceļu remontam. Tāpat esot būtiski atjaunojot speciālo fondu vai ceļu programmu, lai piešķirtie finanšu līdzekļi varētu pāriet no gada uz gadu. Nozīmīgi esot arī noteikt ieņēmumu avotus.
Patlaban autoceļu lietotāji gadā samaksā 560 miljonus eiro, taču reāli ceļu nozarei tiek novirzīti tikai ap 35%.
Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme gan norādīja, ka nākamajā gadā uz būtiskām autoceļu finansējuma izmaiņām cerēt nevar. Piemēram, SM no jaunajām politikas iniciatīvām paredzētajiem līdzekļiem nākamajam gada pieprasījusi ceļiem trūkstošos 150 miljonus eiro, taču pieejamie līdzekļi esot uz pusi mazāki un tie nepieciešami arī citām nozarēm. Viņa skaidroja, ka fiskālā telpa ir nemainīga, savukārt aizņemšanās negatīvi ietekmēšot budžeta deficītu.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzskata, ka politiskā izšķiršanās liek izvēlēties prioritātes. Viņš arī atgādināja, ka 2018.gada Eiropas Savienības (ES) līdzekļi beigsies un ir jādomā, kā uzturēt ceļus 2019.gadā.
“Latvijas ceļu būvētāja” vadītājs savukārt skaidroja – ja papildu līdzekļi netiks rasti, 2019.gadā ceļu remontdarbos paredzams 3,5 reizes liels samazinājums, kas nozīmēšot nozares kompāniju bankrotus. Viņš arī atgādināja, ka katru gadu ceļiem pietrūkst ap 120 līdz 150 miljoni eiro. Būtiska problēma esot arī par ES līdzekļiem rekonstruēto ceļu virsmas atjaunošana. ES kārtība nosaka, ka tas jāveic pēc pieciem gadiem, un šis periods vienai daļai ceļu tuvojas.
Uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdis Jānis Lange savukārt risinājumu redz ceļu lietotāju maksājumus piesaistīt ceļu finansējuma modelim.
Piemēram, šogad par 6,4% Latvijā pieaugusi auto intensitāte uz Latvijas ceļiem un par 7,5% pieauguši ieņēmumi no degvielas akcīzes nodokļa, taču attiecībā uz ceļu finansējuma apjomu nekas nemainās. Viņš skaidroja, ka patlaban no degvielas akcīzes nodokļa ceļiem tiek atvēlēti aptuveni 20%. Tas esot jānofiksē, un katru gadu pakāpeniski šis īpatsvars jāpalielina.
Vispretrunīgāk ekspertu viedokļi bija par izmaiņām nodokļu un nodevu kārtībā transporta jomā. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs norādīja, ka ceļu lietotāji maksā piecus nodokļu veidus, bet tie nenāk ceļiem atpakaļ. Viņš ierosināja auto un motociklu reģistrācijas nodokli ietvert ekspluatācijas nodoklī, kam gan jābūt atkarīgam no auto CO2 izmešu daudzuma. Tāpat izskanēja pretrunīgi vērtēts priekšlikums samazināt ekspluatācijas nodokli un palielināt akcīzes nodokli. Galvenais arguments – Latvija nevarēs konkurēt ar kaimiņvalstīm, ja vienīgā cels akcīzes nodokli. Ilgtermiņā gan šāda iespēja tika pieļauta.
Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš atgādināja, ka kaimiņvalstīs nav ne reģistrācijas, ne ekspluatācijas nodokļa, un norādīja, ka, mainot nodokļus, kategoriski nevarot runāt par kopējo nodokļu palielināšanu. Pretrunīgi arī tika vērtēts ierosinājums palielināt akcīzes nodokli, kravas auto samazināt eirovinjetes maksu, jo tieši eirovinjetes ienākumi 100% tiek novirzīti ceļiem.
Eksperti arī ieteikuši “Latvijas Valsts ceļu” un “Latvijas autoceļu uzturētāja” peļņu novirzīt ceļu uzturēšanai.
Kā ziņots, pēc satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) iniciatīvas izveidotā ekspertu grupa šodien prezentēja ministram savu redzējumu par ilgtspējīgu un prognozējamu autoceļu sakārtošanas modeli. Tāpat eksperti sniedza priekšlikumus efektīvākam ceļu tīkla finansēšanas mehānismam.
Ekspertu grupā piedalās Latvijas Pašvaldību savienības, Valsts policijas, ceļu būvētāju, uzturētāju un sabiedrības pārstāvji, kā arī Satiksmes, Ekonomikas, Finanšu, Iekšlietu un Zemkopības ministrijas pārstāvji.
