Eksperti: ierobežojumi un aizliegumi tiešā veidā veicina nelegālo tirdzniecību un kontrabandu 0
Pieaugot nelegālo tabakas un nikotīna produktu apjomam un kontrabandas izaicinājumiem, Rēzeknē 4. martā norisinājās augsta līmeņa diskusija “Kontrabandas mazināšanas izaicinājumi un perspektīvas Latvijas austrumu pierobežā”, kurā eksperti, tiesībsargājošo iestāžu un Rēzeknes novada domes pārstāvji diskutēja par iespējām un risinājumiem, kā mazināt nelegālo preču apriti Latvijas austrumu pierobežā.
Diskusijas eksperti uzsver, ka Latvijas austrumu robežai ir nozīmīga loma valsts drošības un ekonomikas kontekstā, vienlaikus šim reģionam nākas saskarties ar papildu izaicinājumiem, ko rada neapsīkstošā kontrabandas preču ieplūšana valstī – to ietekmē austrumu robežas faktors. Kontrabandas preces, kā tabakas izstrādājumi, valstī ieplūst pa dzelzceļu, lai gan daudz mazākos apjomos nekā iepriekš – to tieši ietekmē sankciju rezultātā būtiski samazinātā preču kustība uz austrumu robežas.
Kā liecina tirgus pētījumu kompānijas Nielsen dati, nelegālo cigarešu apjoms Latvijā nemazinās un pērn tas veidoja 19,1% no kopējā tirgus. Tas nozīmē, ka gandrīz katra piektā cigarete valstī ir iegādāta nelegālā tirgū – bez nodokļu nomaksas. Pagājušā gadā Latvijas valsts budžets zaudēja vairāk nekā 40 miljonus eiro par nelegālām cigaretēm nesamaksāto nodokļu dēļ.
Analizējot nelegālo cigarešu izplatību Latvijas pilsētās, ievērojams to īpatsvars konstatēts Daugavpilī (48,3%), Rēzeknē (33%), Salaspilī (28,4%) un Cēsīs (28%).
Lielākais nelegālo cigarešu apjoms Latvijā joprojām tiek ievests no Baltkrievijas – attiecīgi pērn turpat katra desmitā nelegālā cigarete jeb 9,8% no nelegālo cigarešu apjoma Latvijā ieradusies no Baltkrievijas, kas gan ir ievērojams samazinājums, piemēram, salīdzinot ar 2021. gadu, kad nelegālo cigarešu apjoms no Baltkrievijas veidoja 67,2%.
Eksperti norāda uz jaunu tendenci – uz vietas Latvijā nelegālie darboņi ir sākuši viltot Baltkrievijas zīmolu cigaretes, kam “ticamības nodrošināšanai” tiek uzlīmētas īstas no Baltkrievijas nelegāli ievestas šīs valsts akcīzes markas.
Kā diskusijā atzina eksperti, cigarešu viltošana strauji pieaug – pērn viltotās cigaretes veidoja jau 40% no visām nelegāli patērētajām cigaretēm. Būtisks apjoms no viltojumiem tika ražots arī Latgales reģionā un pierobežā, ko apliecina pagājušajā gadā Valsts robežsardzes atklātā nelegālo cigarešu ražotne Ludzā, kas, pēc ekspertu teiktā, izrādījās lielākā atklātā nelegālā ražotne Eiropā pēdējos gados.
Būtiska nelegālā tirdzniecība skar arī bezdūmu alternatīvas, piemēram, karsējamo tabaku, elektroniskās cigaretes un beztabakas nikotīna spilventiņus, kam, pretēji ekspertu ieteikumiem, Latvijā tiek piemēroti dažādi jauni tirdzniecības aizliegumi un ierobežojumi. Tie veicina gan šo produktu nelegālu tirdzniecību internetā, gan pārrobežu tirdzniecību starp ES valstīm, gan zemas kvalitātes kontrabandas produktu plūsmu no valstīm ārpus ES. Aizvadītajā gadā, saskaņā ar ekonomista profesora Arņa Saukas veikto pētījumu, elektronisko cigarešu un beztabakas nikotīna spilventiņu nelegālais tirgus veidoja turpat 30% no visa produktu apjoma.
Lai mazinātu kontrabandas un nelegālo produktu apriti valstī kopumā un īpaši Latgales pierobežā, eksperti diskusijā norādīja uz virkni nepieciešamo pasākumu. Valstij ir jāturpina pilnveidot un uzlabot infrastruktūra un tehniskais aprīkojums robežpunktos, kā arī jāstrādā pie cilvēkresursu jautājuma. Atbildīgie dienesti saskaras ar kvalificētu un specifiskām zināšanām apveltītu speciālistu trūkumu, ko lielā mērā ietekmē paaudžu nomaiņa un atalgojuma jautājums.
Tāpat, kā atzīst eksperti, īpaši būtiska ir saprātīgi īstenota valsts nodokļu, ierobežojumu un aizliegumu politika. Aizliegt produktus, kas brīvā tirdzniecībā ir pieejami kaimiņvalstīs, nav jēgpilni, jo šādi aizliegumi tikai pastiprina nelegālo produktu plūsmu un veicina nelegālo pārrobežu tirdzniecību. Rezultātā tiek papildus noslogoti atbildīgie dienesti, bet valsts zaudē būtisku nodokļu ieņēmumu daļu, kas nonāk vai nu kaimiņvalstu budžetos, vai nelegālo darboņu kabatās. Turklāt jauni ierobežojumi un papildu aizliegumi, kas attiecas, piemēram, uz cigarešu alternatīvām, ievelk nelegālajā tirgū arī tos patērētājus, kas citādi nemaz neapsvērtu iespēju šos produktus iegādāties nelegāli.
Par aktuālo situāciju Latvijas austrumu pierobežā un paveikto tabakas izstrādājumu nelegālas aprites mazināšanā informēja Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine. Par Valsts robežsardzes izaicinājumiem un iespējamiem risinājumiem kontrabandas mazināšanai stāstīja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes galvenais inspektors Juris Užulis.
Savukārt SIA “Philip Morris Latvia” ārējo attiecību vadītāja Madara Apsalone diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar aktuālajiem pētījumu rezultātiem par nelegālo tabakas un nikotīna produktu izstrādājumu tirgu.
Diskusiju organizēja Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), Bezdūmu nozares asociācija (BNA) un SIA “Philip Morris Latvia” sadarbībā ar Rēzeknes novada domi.
