Eksperti: ES ārlietu ministru sanāksme pēc apšaudes Ukrainā sasaukta pārāk vēlu 3
Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru ārkārtas sanāksme, kas notiks ceturtdien, pēc sestdien notikušās apšaudes Ukrainā sasaukta pārāk vēlu, aģentūrai BNS atzina aptaujātie politikas eksperti.
Politologs Filips Rajevskis uzsvēra, ka pēc pēdējiem notikumiem nepieciešama aktīva ES rīcība.
“Es domāju, ka ES ir jārīkojas asi un izlēmīgi, nepieciešamas jaunas sankcijas un nākamie soļi. Pēdējie notikumi Ukrainā, kad nogalināti 30 cilvēki, liecina par to, ka viņi karo par mums – Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju. Tas liek domāt par to, ka Krievija ir gatava pārkāpt latiņu, kas iepriekš šķita neiespējama. Šobrīd runa ir par pilnasinīgu, frontālu karu,” viņš sacīja.
Politikas eksperts akcentēja – ja iepriekš tika runāts, ka sankcijām jābūt vērstām pret Krievijas elitārajām personām, tad tagad sankcijām jāietekmē visi iedzīvotāji. “Šobrīd ir nepieciešams, lai visa sabiedrība jūt, kas notiek. Ir redzams, ka propagandas mašīna strādā ļoti labi, un tādēļ sankcijas ir vajadzīgas kā auksta duša,” pauda Rajevskis.
Plānots, ka ceturtdienas Ārlietu padomes sēdē vēl netiks paziņots lēmums par jaunām sankcijām pret Krieviju, tomēr, visticamāk, ES vienosies par to, ka nākamā rīcība pret Krieviju drīzumā sekos, viņš prognozēja. “Bija jābūt ātrākai rīcībai, bet lielā mērā tas atspoguļo daļu no ES dalībvalstu viedokļiem,” taujāts, vai ārlietu ministru sanāksme nav sasaukta novēloti, atbildēja Rajevskis.
Savukārt politikas eksperte Žaneta Ozoliņa uzsvēra, ka šobrīd ir grūti prognozēt, kā situācija var attīstīties. “Tā var mainīties tik strauji, ka var sabrukt visas prognozes. Bet skaidrs ir, ka 30 cilvēku nāves nevar tikt paslaucītas zem tepiķa,” viņa teica.
Par to, ka ES par apšaudi neaizmirsīs, liecina sasauktā ārlietu ministru sanāksme, jo 28 dalībvalstīm ir jāvienojas par kopīgu nostāju, pauda eksperte. “Ceturtdien nekāds lēmums netiks pieņemts, jā, protams, ka tas ir par vēlu, bet tā ir ES, un ir jāsaskaņo viedokļi,” vina paskaidroja. Pēc politoloģes domām, Latvija rīkojusies atbilstoši tam, kādai jābūt ES prezidējošās valsts rīcībai.
Ozoliņa norādīja, ka neprognozēs to, vai tiks pieņemtas jaunas sankcijas pret Krieviju. “Es nezīlēšu, vai jaunas sankcijas tiks pieņemtas. Bet jāsaprot ir viens, ka tās nekad neatrisina situāciju uzreiz, sankcijām ir brīdinoša un atturoša jēga. Ja pat tās tiks pieņemtas, uzreiz nākamajā dienā nekas nemainīsies,” viņa uzsvēra.
Jau ziņots, ka ES augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Federika Mogerini svētdien paziņoja, ka ceturtdien sasauks ES valstu ārlietu ministru ārkārtas sanāksmi, lai apspriestu ES reakciju uz vardarbības pastiprināšanos Ukrainā.
Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) sestdien izplatīja paziņojumu par vardarbības eskalāciju Ukrainas austrumos, aicinot sasaukt Eiropas ES Ārlietu padomes ārkārtas sēdi.
“Latvijas Ārlietu ministrija kategoriski nosoda jauno vardarbības vilni Ukrainas austrumos. Kļūst arvien vairāk acīmredzams, ka promaskaviskie teroristiskie grupējumi ar uzbrukumiem Mariupolē un citur Ukrainas austrumos, necilvēciski un ciniski vēršoties pret civiliedzīvotājiem, pilnībā apliecina arī to, ka Krievija nav ieinteresēta konflikta mierīgā noregulējumā,” teikts paziņojumā.
ĀM arī norādīja, ka Krievijas izteiktās “miera iniciatīvas” un iesaistīšanās daudzpusējās sarunās, iespējams ir bijusi tikai maska un darbības imitācija. Agresijas izraisītājiem ir jāapzinās, ka starptautiskā sabiedrība noteikti un asi reaģēs uz šo konflikta tālāko eskalāciju, pauž ĀM. “Paredzams, ka notikumu attīstību apspriedīs ANO Drošības padome, un Latvija aicina iespējami drīz sasaukt ārkārtas ES Ārlietu padomi,” sacīts ĀM paziņojumā.
Tāpat jau ziņots, ka Ukrainas dienvidaustrumu pilsēta Mariupole sestdien tika apšaudīta ar smagajām raķetēm no prokrievisko separātistu kontrolētās teritorijas, nogalinot 30 cilvēkus, tai skaitā divus bērnus, un ievainojot 97 cilvēkus, no kuriem vismaz 40 ir ļoti smagā stāvoklī.
