Eksperti: Degradēto kūdrāju apmežošana un ogulāju stādīšana būtu efektīvākie klimata pārmaiņu mazināšanas veidi 0
Degradēto kūdrāju apmežošana un ogulāju stādījumu ierīkošana var būt efektīvākie klimata pārmaiņu mazināšanas veidi, ceturtdien konferencē “Degradēto kūdrāju ilgtspējīga apsaimniekošana un ietekmes uz klimata pārmaiņām samazināšana” norādīja vairāki eksperti.
Konferencē eksperti vērsa uzmanību uz to, ka siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas rada degradētie kūdrāji, kas negatīvi ietekmē klimatu. Lai saprastu, kā šo problēmu risināt, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projekta “LIFE REstore” veiktajā degradētu kūdrāju inventarizācijā kopumā identificēti 50 000 hektāru kūdras ieguves ietekmētu kūdrāju visā valsts teritorijā, kas atrodas vairāk nekā 70 Latvijas novados. No tiem 36% uzskatāmi par degradētiem kūdrājiem jeb bijušajiem kūdras ieguves laukiem, kuros nav veikta vai notikusi rekultivācija un nav spēkā esoša derīgo izrakteņu ieguves licence.
Latvijas Kūdras asociācijas vadītāja Ingrīda Krīgere skaidroja, ka nepieciešamība veikt minerālresursu rekultivāciju, tostarp izpildīt likuma “Par zemes dzīlēm” prasības. Ja kūdras ieguve tiek pārtraukta vai agrāk apstājās un teritorija nav atjaunota, zemes īpašniekam ir jālemj par rekultivācijas veidu. Izvēloties rekultivācijas veids, saskaņā ar “LIFE REstore” projekta pētījumu rezultātiem iespējams prognozēt attiecīgā atjaunošanas veida ietekmi uz SEG emisijām.
“LIFE REstore” veiktās Latvijas degradēto kūdrāju inventarizācijas projekta vadītāja Ieva Saleniece sacīja, ka pabeigtā kūdras inventarizācija un izstrādātie meliorācijas ieteikumi ir svarīgs praktisks papildinājums pašlaik izstrādātajai Nacionālajai kūdras stratēģijai. Ieviešot meliorācijas pasākumus projektu demonstrāciju vietnēs, ir sasniegti tajās iepriekš noteiktie klimata pārmaiņu mazināšanas rādītāji. Secināts, ka dzērveņu stādījumu un skotu priežu stādījumu izveide var būt efektīvākie klimata pārmaiņu mazināšanas veidi.
Projekta “LIFE REstore” eksperts un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) “Silava” pētnieks Ainārs Lupiķis pastāstīja, ka projekta demo vietnē Kaigu purvā tika izveidoti melleņu stādījumi, analizējot labākās to audzēšanas paraugprakses Latvijā un piemērotu ogu stādījumu izveidi, lai samazinātu SEG emisijas no degradētās kūdras. Tādējādi precīzi tika reģistrētas SEG emisiju izmaiņas. Iegūtie mērījumu rezultāti ļāvuši novērtēt augstas kvalitātes krūmmelleņu stādījumu izveidi arī no klimata pārmaiņu mazināšanas viedokļa.
“Apmežošana un ogulāju ierīkošana var būt veids, kā samazināt SEG emisiju negatīvo ietekmi,” par projekta rezultātiem informēja eksperts.
Starptautiskās Kūdras biedrības Kūdrāju un vides komisijas vadītājs Bernds Hofers norādīja, ka efektīvs veids, kā var samazināt kaitīgos izmešus, ir meliorācija un drenāža vasaras laikā, ko var izmantot gruntsūdens līmeņa samazināšanai. Ilgtermiņā gruntsūdeņu pazemināšana var samazināt SEG izmešus noteiktās teritorijās pat pilnībā. Tas ir praktisks darbs, ko dara zemnieki un zemes īpašnieki Vācijā, ar tehniku uzvēršot augsnes virskārtu padziļinātā līmenī. Vienlaikus Hofers teica, ka šāda prakse neatbilst dabas aizsardzības mērķiem.
“Tas, kas izskatās derīgi un vērtīgi no klimata pārmaiņa viedokļa, tā neizskartās no biodaudzveidības un dabas aizsardzības skatījuma,” sacīja Hofers.
DAP ģenerāldirektors Juris Jātnieks teica, ka, arī atjaunojot mitrāju ekosistēmas, ir iespējams samazināt ietekmi uz klimata pārmaiņām. Svarīgākais ir saglabāt un atjaunot dabisko purvu funkcijas, kas palīdz saglabāt purva ekosistēmas un ar to saistīto bioloģisko daudzveidību.
Kā ziņots, projekta “LIFE REstore” laikā Latvijā tiek veikta kūdras ieguves ietekmēto teritoriju inventarizācija. Divu gadu periodā tiek mērītas SEG emisijas dažāda veida kūdrājos, lai noteiktu apsaimniekošanas veidu ietekmi uz emisiju apjomiem un to ietekmi uz klimatu. Laugas purvs ir viena no piecām izmēģinājumu teritorijām, kurās tiek pārbaudīta vairāku rekultivācijas veidu ieviešana. Tāpat “LIFE REstore” programmā tiek izveidots lēmumu pieņemšanas atbalsta instruments pašvaldību teritoriju plānotājiem un kūdrāju īpašniekiem degradētu kūdrāju turpmākas izmantošanas plānošanai.
Kopējais projekta “LIFE REstore” finansējums ir 1 828 318 eiro, no kuriem 1 096 990 eiro ir Eiropas Savienības “LIFE” programmas līdzfinansējums, bet 554 288 eiro – Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas nodrošinātie līdzekļi. Tāpat projektā iesaistās nevalstiskie partneri ar līdzfinansējumu vairāk nekā 177 000 eiro apmērā.
“LIFE REstore” Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā ir pirmais Eiropas Komisijas vides un klimata programmas LIFE projekts Latvijā, ko īsteno DAP sadarbībā ar Latvijas Kūdras asociāciju, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” un biedrību “Baltijas krasti” ar Eiropas Komisijas “LIFE” programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.
