Eksperti brīdina: Putins atradis sev jaunu “rotaļu laukumu” Eiropā 0
Kamēr Eiropas uzmanība ir pievērsta Ukrainai, spriedze Rietumbalkānos pieaug, un reģiona līderi pauž bažas, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins izmantos šo brīdi savā labā. Kā raksta Politico, britu amatpersonas kā vēl vienu karsto punktu raksturo Rietumbalkānus.
“Šobrīd, kad Eiropā notiek karš un Krievija joprojām būtiski ietekmē šo reģionu, būtu muļķīgi novērst uzmanību no Rietumbalkāniem, kur joprojām pastāv neatrisinātas problēmas,” sacīja Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lemijs.
Politico norāda, ka ārpolitikas eksperti un ministri ir nobažījušies, ka Kremlis varētu izmantot dziļo etnisko un reliģisko spriedzi, lai kurinātu jaunus nemierus Balkānos un stiprinātu Krievijas intereses.
“Viņiem tagad ir jārīkojas, citādi viņi kļūs par Krievijas rotaļlaukumu,” sacīja kāda britu amatpersona, uzsverot, ka šobrīd ir salīdzinoši neliels “logs”, kura laikā Balkānu valstīm jāizdara izvēle un jāpārtrauc sēdēšana uz žoga, kamēr Brisele pilnībā koncentrējas uz Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā.
Serbijas paradokss
Lemijs uzskata, ka Serbija, neskatoties uz demokrātijas norietu, flirtēšanu ar Krieviju un konsekventu atteikšanos atzīt Kosovu, patiesi vēlas iestāties Eiropas Savienībā.
“Taču pastāv alternatīvs, tumšāks scenārijs. Tā ir pozīcija, kas ved pie oligarhijas, korupcijas, stingras valsts kontroles un policijvalsts principiem,” viņš piebilda.
Kā raksta Politico, Serbija ir ļāvusi savai munīcijai nonākt Ukrainā, bet vienlaikus ir viena no divām Eiropas valstīm, kas nav ieviesušas sankcijas pret Krieviju. Valsts līderi iestājas par pievienošanos ES, bet vienlaikus uztur ciešas attiecības ar Maskavu un Pekinu. “Paradokss te ir dzīvs,” sacīja Lemijs.
Intervijā Politico Kosovas prezidente Vjosa Osmani apgalvo, ka Serbija iejaucās nesenajās vispārējās vēlēšanās Kosovā, ka “Serbu-krievu humānais centrs” pie Kosovas robežas patiesībā ir “krievu spiegu centrs” un ka Maskava kopš iebrukuma Ukrainā ir trīskāršojusi izdevumus dezinformācijai Rietumbalkānos.
Viņa brīdina – ja Putins pēc ASV vadītām miera sarunām ar Ukrainu jutīsies stiprināts, Balkāni var kļūt par auglīgu zemi šī konflikta izplatīšanai.
Tajā pašā laikā Kosovas prezidente sacīja Politico, ka viņa oficiāli izteikusi savas valsts gatavību pievienoties miera uzturēšanas spēkiem Ukrainā, taču pretī pieprasa noslēgt ar Lielbritāniju ekonomisko un drošības vienošanos, kas ietvertu divpusējas ieroču piegādes un vairāk kopīgu militāro operāciju.
Henry Jackson Society pētniece Helēna Ivanova brīdina, ka ES nedrīkst pazaudēt Serbiju, norādot, ka tas varētu izraisīt virkni problēmu visā reģionā. “Tā ir kā slimība – attīstās lēnām un nemanāmi. Tā nav brūce – tas ir kā lēni progresējošs iekaisums. Krievijai nav vajadzīgi stabili Balkāni,” viņa piebilda.
