Eksperti brīdina par populāru ēšanas paradumu, kas var sabojāt jūsu redzi! 0
Biežākās acu slimības, kuras var izraisīt ievērojamu redzes pasliktināšanos mūža otrajā pusē, ir ne tikai katarakta un glaukoma, bet arī senilā jeb vecuma makulas deģenerācija. Tā ir saslimšana, kuras dēļ acs tīklenes centrālajā daļā – makulā – nosēžas lipīdu vielmaiņas galaprodukti, ar laiku izraisot tūsku un redzes izmaiņas.
Kad acis noveco
Makula ir neliela zona acs tīklenes centrā, kurā ir īpaši liels skaits gaismjūtīgo šūnu, kas nodrošina asu centrālo redzi, lai mēs varētu lasīt, saskatīt smalkas detaļas, braukt ar auto, labi redzēt krēslainā laikā. Tā nodrošina ne tikai centrālo redzi, bet arī lielāko daļu no uztveramā krāsu spektra. Attīstītajās valstīs vecuma makulas deģenerācija ir biežākais centrālās redzes zuduma iemesls cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma. Slimības izplatība palielinās līdz ar cilvēka vecumu, 65–75 gadu vecumā tā sastopama aptuveni 1,5–6,5% cilvēku, pēc tam jau 20%. Vecuma makulas deģenerācijai ir divas formas – sausā un mitrā, kurai raksturīga šķidruma uzkrāšanās tīklenes slāņos.
“Galvenais iemesls, kādēļ cilvēki zaudē redzi un nevar to saglabāt pietiekami labu, ir mūsdienu dzīvesveids – mazāk kustamies, labi ēdam, līdz ar to holesterīns mēdz nosēsties acs tīklenē, izveido tur caurumu, pa kuru sāk tecēt šķidrums.
Tajā brīdī pacientam parādās makulas tūska un rodas sūdzības par to, ka kropļojas redze. Tas var izpausties dažādi, piemēram, lasot daži burti “izlec” no rindkopas uz augšu vai uz leju. Taču pēc viena diviem gadiem tīklenē jau var izveidoties liela rēta, kuru pacients izjutīs kā lielu pleķi acu priekšā. Gar malām jau ko varēs redzēt, bet viņš vairs nevarēs atšķirt, vai tas, kurš atrodas istabā, ir vīrietis vai sieviete, bet tikai nojautīs cilvēka kontūras,” stāsta P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja Guna Laganovska.
Vecuma makulas deģenerācija parasti skar abas acis. Ja pacientam ir slimības sausā forma, viņš sūdzas par nedaudz pazeminātu centrālo redzi, burtu kropļošanos un grūtībām lasīt, krāsu redzes un kontrasta izmaiņām. Slimības mitrajai formai raksturīga strauja, progresējoša centrālās redzes pasliktināšanās, izteikta attēla kropļošanās, tumša plankuma parādīšanās. Makulas deģenerācijas formu iespējams noteikt, veicot optisko koherences tomogrāfiju (OCT), bet pašas slimības diagnostikai izmanto Amslera testu, fluorescences angiogrāfiju, krāsu redzes testus.
Lai arī makulas deģenerācijas sausā forma nav pilnībā izārstējama, tā progresē samērā lēni lēni, tādēļ nepieciešams regulāri apmeklēt acu ārstu, atmest smēķēšanu, sekot līdzi savam holesterīna līmenim un sargāt acis no saules ultravioletā starojuma. Ja seko slimības mitrā forma, zem makulas veidojas jauni asinsvadi, kuru sieniņas pastiprināti laiž cauri šķidrumu, veicinot tūskas veidošanos. Ja slimība netiek ārstēta, tīklenes centrālajā daļā var izveidoties rētaudi, izraisot neatgriezeniskus redzes bojājumus.
Jau vairākus gadus pacientiem Latvijā ir iespējams saņemt mūsdienīgu vecuma makulas deģenerācijas mitrās formas ārstēšanu,
ievadot medikamentus – anti-VEGF jeb asinsvadu endotēlija augšanas faktoru inhibitorus, acs stiklveida ķermenī jeb intravitreāli. Diemžēl valsts šobrīd šīs injekcijas pacientiem ar vecuma makulas deģenerāciju neapmaksā.
“Lai šo procesu apturētu, jau pašā slimības sākumā jāsāk ārstēšana,” uzsver Guna Laganovska. Pētījumos pierādīts – jo agrīnākā slimības stadijā uzsākta ārstēšana, jo var cerēt uz labāku rezultātu. Tādēļ gados veciem cilvēkiem ļoti svarīgi regulāri apmeklēt acu ārstu, pievērst uzmanību redzes izmaiņām, tādām kā miglošanās vai attēla kropļošanās.
Cukurs “sagrauž” asinsvadus
Ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs, ja slimība netiek labi kontrolēta, 1. un 2. tipa cukura diabēta slimniekiem var izraisīt dažādas komplikācijas, tajā skaitā diabētisko retinopātiju, kuras dēļ rodas acs tīklenes asinsvadu bojājumi, tūska. “Arī cukura diabēta pacientiem acs tīklenē var uzkrāties liekais šķidrums,” uzsver profesore Guna Laganovska.
Paaugstinātais glikozes līmenis bojā mazos tīklenes asinsvadus – kapilārus, kuri var kļūt caurlaidīgi, un asins serums no tiem nokļūst tīklenes audos, tāpēc attīstās tūska. Ja kapilāri daļēji vai pilnībā tiek nosprostoti, tīklenei netiek piegādāts skābeklis un barības vielas.
Skābekļa daudzuma samazināšanās dēļ izdalās tā saucamie augšanas faktori, kuri veicina jaunu asinsvadu veidošanos, tie ir trausli un viegli plīst, tāpēc tīklenē attīstās asinsizplūdumi.
Retinopātijai progresējot, var parādīties tādi simptomi kā redzes miglošanās, kas var būt saistīta ar cukura līmeņa svārstībām asinīs, attēla un līniju kropļošanās. Diemžēl šie simptomi parādās vēlu, kad jau attīstījusies makulas tūska vai tīklenes atslāņošanās, tādēļ visiem cukura diabēta pacientiem pēc diagnozes noteikšanas regulāri jāapmeklē acu ārsts.
Tā kā Latvijā ir ļoti augsts cukura diabēta pacientu īpatsvars, turklāt komplikācijas acīs skar darbspējīga vecuma cilvēkus, no šī gada 1. februāra valsts sākusi apmaksāt diabēta pacientiem ar diabētisku makulas tūsku anti-VEGF injekcijas acs stiklveida ķermenī, šim mērķim atvēlot nepilnus 1,5 miljonus eiro (2026. gadā plānoti jau nepilni 1,7 miljoni eiro). Pēc aplēsēm, tas ļaus nodrošināt terapiju tikai nelielam skaitam – 50 diabēta pacientiem. Speciālisti uzskata, ka nepieciešams novērst nevienlīdzību un paplašināt valsts atbalstu un nodrošināt ārstēšanas pieejamību arī pārējiem diabēta makulas tūskas pacientiem, uzsākot valsts apmaksātu modernu ārstēšanu arī senioriem ar vecuma makulas deģenerāciju. Profesore Gunta Laganovska norāda, ka šāda terapija būtu nepieciešama vismaz 6000 pacientiem gadā.
Ar novecošanu saistītās acu slimības
Biežākā slimība – acs lēcas apduļķošanās jeb katarakta, kuras ārstēšanai pietiek ar vienu operāciju. Pēc kataraktas operācijas aptuveni 90% pacientu redzes asums būtiski uzlabojas. Latvijā ik gadu tiek veiktas ap 10 000 šādu operāciju.
Glaukoma ir acu slimība, kas bojā redzes nervu un var izraisīt aklumu. Latvijā ar to slimo vidēji 2–3% iedzīvotāju. To ārstē ar medikamentiem, kuri normalizē acs iekšējo spiedienu.
Vecuma makulas deģenerācija biežāk sastopama cilvēkiem vecumā no 65 līdz 85 gadiem. Statistika liecina, ka agrīnās (sausās) formas simptomi ir katram desmitajam 50–65, katram piektajam 65–74, katram trešajam 75–84 gadu vecumā. 15% pacientu slimība pāriet mitrajā formā. Tad to iespējams ārstēt ar augšanas faktoru blokatoru intravitreālajām injekcijām.
