Eksperti: ASV un Krievijas attiecības tik sliktas kā aukstā kara gados 0
Pēc tam kad ASV prezidents Baraks Obama pēc ilgām pārdomām atcēla iepriekš izziņoto viesošanos Maskavā un tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, virkne starptautiskās politikas novērotāju paziņojuši, ka abu valstu attiecības sasniegušas savu zemāko punktu, liekot atminēties aukstā kara gadus.
Pēc Obamas atteikuma Baltais nams izplatīja paziņojumu, kurā minēja vairākus iemeslus šādam solim. “Ņemot vērā progresa trūkumu tādu jautājumu risināšanā kā pretraķešu aizsardzības vairogs, ekonomiskās attiecības, globālā drošība, cilvēktiesības un pilsoniskā sabiedrība, esam informējuši Krievijas valdību, ka uzskatām par lietderīgu tikšanos atlikt līdz brīdim, kad savstarpējo attiecību dienaskārtība sniegs kādus rezultātus,” paziņoja Baltā nama pārstāvis Džejs Kārnejs. ASV un Krievijas savstarpējās attiecības īpaši pasliktinājušās pēdējos mēnešos, abām pusēm nespējot rast vienošanos virknē jautājumu – Sīrijas asiņainais konflikts, Irānas kodolprogramma un turpmāka abu valstu kodolarsenāla samazināšana.
Savukārt epopeja ap bijušo ASV izlūkdienestu darbinieku Edvardu Snoudenu un viņam piešķirtais patvērums Krievijā, Vācijas raidsabiedrības “Deutsche Welle” ieskatā, ir kā pēdējais piliens domstarpību jūrā, kā dēļ Obama izlēma netikties ar Putinu.
Vienlaikus starptautiskās politikas apskatnieki atzīmē, ka Baltā nama saimnieku uz šādu soli mudinājuši arī vietējie politiķi. Pēc tam kad Snoudens saņēma uzturēšanās atļauju Krievijā, vairāki Savienoto Valstu senatori nāca klajā ar aicinājumu boikotēt nākamgad gaidāmās Soču olimpiskās spēles, kā arī septembrī ieplānoto G20 valstu saietu Sanktpēterburgā pārcelt uz kādu citu valsti. Obamas partijas biedrs demokrāts Čaks Šumers sarunā ar raidsabiedrību “CNN” izteicās, ka Putins “atkal mēģina Krieviju pataisīt par lielvaru” un nav nekāda pamata šādai rīcībai paust atbalstu, piedaloties divpusējā sanāksmē.
Turklāt spiedienu uz Obamu izdarīja ne tikai politiķi, bet arī mediji. Tā ietekmīgais ASV laikraksts “The New York Times” nedēļas sākumā vienā no savām publikācijām komentāru slejā Obamu aicināja netikties ar Krievijas prezidentu, jo viņš ir “represīvs un iedomīgs līderis, kurš pret savu tautu attiecas ar nicinājumu”. Tikmēr izdevums “The Foreign Policy” atzīmē, ka no Obamas atteikuma iegūs arī pats Putins. “Obamam būtu iespēja aizrādīt Putinam gan par Snoudenu, gan homoseksuālistu tiesībām, gan Sīriju, gan kodolbruņošanos. Kurš gan negribētu izbēgt no šādas tikšanās?” retoriski taujā ASV izdevums. Ziņu aģentūrai “Reuters” Putina ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs gan izteica vilšanos par Obamas lēmumu, sakot, ka Kremlī radies iespaids, ka ASV neuztver Krieviju kā līdzvērtīgu partneri.
Neskatoties uz Obamas atteikumu Putinam, šodien Vašingtonā notiks ASV un Krievijas ārlietu un aizsardzības ministru apspriede. Tā dēvētajā “2+2” sanāksmē piedalīsies ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un aizsardzības ministrs Čaks Heigels, kā arī viņu Krievijas kolēģi Sergejs Lavrovs un Sergejs Šoigu. Saskaņā ar ASV Valsts departamenta izplatīto paziņojumu četrotne pārrunāšot Snoudena sāgu, situāciju Sīrijā, bruņojuma ierobežošanas līgumu, kā arī Afganistānas un Irānas jautājumus. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs atzinis: “Mēs gaidām ļoti intensīvas diskusijas, jo īpaši tamdēļ, ka daži jautājumi ir asi, pretrunīgi un sarežģīti.”
