Publicitātes foto

Eksperte: Sviestam un olām cenas krīt, maizei un dārzeņiem – pieaug 0

Laikapstākļi un globālais pieprasījums patlaban jūtami ietekmē pārtikas cenas, liecina pētījuma “Maxima mazumtirdzniecības kompass” dati.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Lasīt citas ziņas

Kopumā pārtikas, bezalkoholisko, alkoholisko dzērienu un tabakas inflācijas temps Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī ir pieaudzis, sasniedzot 3,1% salīdzinājumā ar 1,6% rādītāju pagājušajā gadā. Inflāciju būtiski ietekmējuši ārējie faktori – laikapstākļi, nepietiekams izejvielu un produkcijas apjoms, kā arī atsevišķu produktu pieprasījums pasaules tirgū, informē mazumtirgotāja “Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta vadītāja Zane Kaktiņa.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka atsevišķās produktu kategorijās gads iesācies ar cenu kritumu, piemēram, sviesta un olu cena samazinājusies par attiecīgi 2,3% un 4,8%.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vērtējot cenu svārstības dažādiem pārtikas produktiem, Kaktiņa norāda – lai gan daļai pārtikas produktu, kā, piemēram, dārzeņiem un graudiem, ir vērojams cenu kāpums, tomēr atsevišķiem ikdienā svarīgiem produktiem ir ievērojams cenu kritums.

“Sviesta cena jau vairākus gadus bija kāpusi dēļ straujā pieprasījuma pieauguma Eiropā un Ķīnā, tomēr šī gada pirmais ceturksnis iezīmēja sen gaidīto cenu kritumu. Līdzīga situācija vērojama arī olu kategorijā, pērn tika novērota 11,2% inflācija, bet jau šī gada sākumā novērota deflācija -4,8% robežās. Svārstības saistītas ar tirgus apjoma izlīdzināšanos – 2018. gada sākumā bija nepietiekams saražotais apjoms, kas veicināja cenu kāpumu,” norādīja eksperte.

Pērn vislielākais cenu kritums tika novērots cukuram, kad tā deflācija sasniedza -29,5%. Arī šī gada pirmajā ceturksnī cena turpina samazināties, tomēr, situācijai stabilizējoties, deflācija sarukusi līdz -8,5%.

Kafija ir viens no produktiem, kuras pārdošanas cena ir ļoti saistīta ar notikumiem biržā. Kopš 2018. gada sākuma tika novērots kritums biržas cenās, kas atspoguļojas arī Latvijas tirgū (-5,3%). Arī šī gada sākumā ir vērojama deflācija (-4.7%).

Pretēji 2018. gadā novērotajam cenu kritumam (-4%), dārzeņu kategorijā šī gada sākums ir iezīmējies ar 12,6% inflāciju, kas saistīts ar nepietiekošu produkcijas apjomu tirgū. Šo situāciju ir ietekmējusi iepriekšējā gada pārāk karstā vasara, kad dažādu dārzeņu ražas bija salīdzinoši mazas.

Karstais laiks ietekmējis arī maizes un graudaugu cenas – tās šī gada pirmajā ceturksnī pieaugušas par 5,6%.

Kopējās inflācijas kāpumu ietekmēja arī alkoholisko dzērienu un tabakas inflācija (7,2%), kas saistīta ar akcīzes palielināšanos.

Kā ziņots, “Maxima mazumtirdzniecības kompass” ir mazumtirdzniecības nozares apskats, kurā “Maxima Latvija” eksperti ir snieguši savu vērtējumu par situāciju mazumtirdzniecībā un tās attīstības tendencēm nākotnē. Apskats tapis, balstoties uz „Maxima Latvija” datiem, kā arī piesaistot nozares pētniekus no tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un izmantojot datus no Centrālās statistikas pārvaldes, Eurostat un citiem avotiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.