Eksperte: Patieso labuma guvēju atklāšana atsegusi vairākus nepatīkamus faktus 1
Autore: Biznesa augstskolas “Turība” profesore Rosita Zvirgzdiņa
No februāra beigām kapitālsabiedrības, kuras tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem, saņēma paziņojumu no Uzņēmumu reģistra (UR) ar aicinājumu nekavējoties atklāt patiesos labuma guvējus.
Pēc šī paziņojuma virkne uzņēmumu ir iesnieguši prasīto informāciju, un tas publiskajā telpā ļāvis parādīties arī dažādiem nepatīkamiem faktiem.
Skaļākais no tiem ir “Rīgas Satiksmes” degvielas piegādātāja “RDZ Energy” gadījums, jo uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir divi Monako dzīvojoši itāļi, kuru vārdi starptautiskā izmeklējošo žurnālistu pētījumā tiek saistīti ar noziedzīgo pasauli.
Patieso labuma guvēju atklāšana ir parādījusi gan loģiskas un likumsakarīgas lietas, gan atnesusi dažus nepatīkamus pārsteigumus.
Jēga no patieso labuma guvēju atklāšanas būs tikai tad, ja pēc informācijas iegūšanas sekos arī tālāki soļi – sankcijas un stingrāka uzraudzība, kas rezultātā uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā.
Patieso labuma guvēju atklāšana nav jaunums
Savulaik pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredzēja, ka UR sāka reģistrēt patiesos labuma guvējus jau no 2017. gada 1. decembra.
Tāpat šāda informācija tika pieprasīta kredītiestādēs, pie zvērinātiem notāriem vai revidentiem.
Šobrīd jautājumam pievērsta pastiprināta uzmanība, jo termiņš, kura laikā jānorāda nepieciešamā informācija, tuvojas beigām, un klajā nākuši arī nepatīkami fakti par vairākiem uzņēmumiem.
Jāatgādina, ka maija beigās gaidāmi atkārtoti grozījumi jau pieminētajā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredzēs iespēju gadījumos, ja nav iesniegti patiesie labuma guvēji, uzņēmumu likvidāciju veikt vienkāršotā kārtībā bez tiesas iesaistes.
Gandrīz 80% patiesie labuma guvēji no Latvijas
Pateicoties aktīvai UR darbībai klajā nākuši daudzi pārsteidzoši fakti, kas mudina aizdomāties. Saskaņā ar Lursoft sniegto informāciju šobrīd patiesos labuma guvējus ir atklājuši nepilni 32 000 uzņēmumi, lielāka daļa no tiem informāciju snieguši jau pērn.
Vairums (gandrīz 80%) no visiem patiesajiem labuma guvējiem ir no Latvijas, taču, ja pievēršamies atlikušajiem 20%, tad jānorāda, ka lielākā daļa ir no Krievijas (2090 patiesie labuma guvēji).
Paraugoties uz ārvalstu tiešo investīciju statistiku un to sadalījumu pa nozarēm, redzams, ka Krievijas investori visvairāk saistīti tieši ar nekustamo īpašumu operācijām. Jāpiezīmē, ka Krievijai seko Lietuva (844), Igaunija (761), Ukraina (658) un Vācija (646).
Viens cilvēks – 81 uzņēmums
“Lursoft” publicētā informācija liecina, ka 6,19% gadījumu norādītie patiesie labuma guvēji nav dalībnieki nevienā no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, piektdaļai no šīm personām uzņēmumu daļas piederējušas iepriekš.
Viens no pārsteigumiem, kas atklājās, ir personas, kuras vienlaicīgi ir patiesās labuma guvējas pat 81 vai 75 uzņēmumos.
Uzņēmējs Aigars Kesenfelds ir patiesais labums guvējs 81 uzņēmumā, Guntis Rāvis – 75, Džordžs Rohrs (George Rohr) – 63, Ernests Bernis – 62.
Protams, ne jau uzņēmumu skaits ir pats būtiskākais. Svarīgi, lai patieso labuma guvēju atklāšana ļautu saprast, kuri vietējie uzņēmumi slēpjas aiz vairākām ārvalstu kompānijām, un, kad šķietami vietējā kapitāla uzņēmumos labumu patiesībā gūst ārvalstnieki.
Loģiski nākamie soļi un sankcijas
Jēga no patieso labuma guvēju atklāšanas būs tikai tad, ja pēc informācijas apkopošanas sekos arī tālākas darbības. Nenoliedzami, ir labi, ka ir zināmi šie cilvēki, valstis u.tml., taču no informācijas vien uzņēmējdarbības vide Latvijā neuzlabosies.
Ir jādomā, kā izmantot šo informāciju, lai ieguvējs būtu Latvijas uzņēmējs un rezultātā – tautsaimniecība kopumā.
Jāapzinās, ka uzņēmēji tomēr vairāk vai mazāk zina savus sadarbības partnerus, tāpēc pēc šī informācijas buma noteikti nedrīkst apstāties un jāsper nākamie soļi.
Izmaiņas likumā, kas paredzētu vienkāršotu uzņēmumu likvidācijas kārtību, ir tikai viens no risinājumiem. Jāņem vērā, ka cilvēki ir radoši, un viena uzņēmuma likvidācijas gadījumā var tikt izveidots cits, kas darbojas pēc tādas pašas shēmas.
Turklāt uzņēmējdarbības uzsākšanas process Latvijā ir daudz vienkāršāks kā izbeigšanas.
