Eksperte par alkohola reklāmām: Aizliegt nedrīkst rādīt! 2
Autore: Biznesa augstskolas Turība studiju programmas “Mārketings un tirdzniecības vadība” direktore, mārketinga eksperte Iveta Liniņa
Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās.
Tajā pašā laikā Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji norāda, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam un jauni aizliegumi radīs lielus finansiālus zaudējumus. Biznesa augstskolas Turība studiju programmas “Mārketings un tirdzniecības vadība” direktore, mārketinga eksperte Iveta Liniņa norāda, ka alkohola ražotājiem, veidojot reklāmas, ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ko viņi vēlas pateikt patērētājiem. Ar pārdomātu komunikāciju varam veidot alkohola lietošanas kultūru, nevis mudināt domāt, ka svētki bez alkohola nav iespējami.
Alkohola reklāma – pirmais, ko redz Latvijas vie
si
Jautājums par alkohola reklāmas aizliegumu nav viennozīmīgs – no vienas puses kā mārketinga eksperte vēlos uzsvērt, ka nav pareizi vienai nozarei aizliegt reklāmu, no otras puses – kā pilsoniski aktīvs cilvēks – vēlos, lai mūsu sabiedrība ir veselīga, ar izpratni un augstu atbildības sajūtu un, lai milzīgs plakāts ar informāciju par alkohola iegādes iespējām nebūtu pirmais, ko cilvēki ierauga, iebraucot Latvijā.
Reklāma var radīt ietekmi uz patēriņu, taču tās aizliegums nenozīmē tūlītēju sabiedrības domāšanas maiņu un garantētu izvairīšanos no iespējamām atkarībām. Tā vietā, lai pilnībā aizliegtu alkohola reklāmas, jāmeklē instrumenti, kā mudināt ražotājus kļūt sociāli atbildīgākiem, domājot par zīmolu attīstīšanu kopumā, nevis radot primitīvas reklāmas.
Reklāma var būt arī pamācoša un izglītojoša, arī alkohola reklāma. Un ar to es nedomāju tikai nelielo uzrakstu par to, ka pārmērīga alkohola lietošana var izraisīt atkarību, kas ir redzams reklāmu kadros un plakātos.
Šobrīd daļa reklāmu rada priekšstatu, ka svētki bez alkohola nav iespējami, ka mājas ir tur, kur ir alkohols u.tml., bet, kā būtu, ja reklāma ieteiktu, kāds vīns labāk baudāms ar noteiktu ēdienu, stāstītu par vīna vai alus darīšanas tradīcijām u.tml.? Lietojot atbildīgi un prātīgi, alkohols var būt pozitīva dzīves sastāvdaļa, tāpēc arī ražotājiem un izplatītājiem daļēji būtu jāuzņemas sabiedrības izglītošanas pienākums, ne tikai Veselības ministrijai.
Primitīvs aizliegums neko neatrisinās
Ir saprotams, ka alkohola ražotāji, raidsabiedrības un Latvijas Reklāmas asociācija iebilst pret reklāmu ierobežošanu, kas rada lielus zaudējumus nozarei un medijiem. Zināma taisnība ir arī tiem, kuri uzsver – primitīvs aizliegums neko neatrisinās. Daudz būtiskāk ir strādāt pie veselību veicinošām iniciatīvām. Nenoliedzami, izstrādāt vadlīnijas alkoholisko dzērienu reklāmām, kurās tiktu sabalansētas gan ražotāja intereses, gan sabiedriskais labums, nav vienkārši. Turklāt, attīstoties mediju un reklāmas nozarei, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, šīs vadlīnijas būtu jāpapildina un jāpilnveido, tomēr mērķis – izglītota un veselība sabiedrība, kas atbildīgi izturas pret alkohola lietošanu, ir tā vērts. Aizliegt vienmēr ir vieglāk, tomēr ne vienmēr – labāk.
Latvijas tēla veidošana
Pēdējos pāris gados statistika atkal uzrāda strauju stirpā alkohola lietošanas pieaugumu, kas daļēji varētu būt saistīts ar tā saukto alkotūrismu. Slimību profilakses un kontroles centra datos iekļauti arī tie spirtotie dzērieni, kurus zemāku cenu dēļ Latvijā iegādājas un līdzi aizved Igaunijas, Somijas un citu valstu iedzīvotāji. Alkohola tirdzniecība kā viens no būtiskākajiem peļņas avotiem pierobežā ir atsevišķs stāsts, tomēr arī šajā jomā liela nozīme ir reklāmai. Vai mūsu valsts viesi, iebraucot Latvijā, pirmo redzēs plakātu ar sveicienu un informāciju par Latvijas lielākajām vērtībām vai arī košu reklāmu, kas vēsta par atlaidēm alum un vīnam? Valsts esam mēs paši un tieši mēs veidojam Latvijas tēlu ārvalstu viesu acīs. Tas, ko reklāma mudina domāt par Latviju, ir aktuāls jautājums, ne tikai pierobežā, bet arī Rīgas Starptautiskajā autoostā, lidostā u.tml.
