Eksperte: “NordStream 2” būvniecība ir dārga un Eiropai nevajadzīga 3
Plānotā gāzes vada “Nord Stream 2” būvniecība Baltijas jūrā ir dārgs projekts, kas Eiropai nav vajadzīgs, jo tai tuvākajā nākotnē būs pieejamas papildu sašķidrinātās gāzes piegādes, otrdien Viļņā paziņoja tirgus izpētes kompānijas “ICIS Energy-RBI” eksperte Ašna Rahmana.
Viņa uzsvēra, ka projektam nav ekonomiskās loģikas, jo tā izmantošana nākotnē būs ierobežota.
“Pašreizējā situācijā Eiropas gāzes tirgū tāda lieta nav vajadzīga (…) Šobrīd, kad Eiropu pārplūdinās lētāka gāze no visas pasaules, dārga infrastruktūra nav vajadzīga,” Rahmana sacīja “Baltijas Enerģētikas forumā 2015”, ko organizēja biznesa ziņu laikraksts “Verslo žinios”.
Eksperte norādīja, ka ASV sašķidrinātās gāzes eksports pasaulē radīs pārprodukciju.
“Gāzes būs vairāk nekā nepieciešams, lai apmierinātu pasaules vajadzības,” viņa piebilda.
Rahmana uzskata, ka Lietuva un citas Eiropas valstis varēs gāzi pārdot tālāk. Lietuva ar gāzes tālākpārdošanas palīdzību īstermiņā varēs nopelnīt.
Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece–Ozola nesen paziņoja, ka “Nord Stream 2” projekts ir apliecinājums solidaritātes trūkumam Eiropā.
Jau vēstīts, ka Krievijas valsts dabasgāzes uzņēmums “Gazprom” vienojies ar vairākām Rietumeiropas kompānijām par “Nord Stream” otra gāzes vada izbūvi Baltijas jūrā – 4.septembrī Krievijas pilsētā Vladivostokā tika parakstīts gāzesvada “Nord Stream” 3. un 4.kārtas projekta kompānijas “New European Pipeline” akcionāru līgums.
Šo līgumu Austrumu ekonomikas foruma laikā parakstīja Krievijas dabasgāzes uzņēmums “Gazprom”, Vācijas kompānijas “E.ON” un “Wintershall”, Austrijas firma OMV, Nīderlandes un Lielbritānijas kompānija “Shell” un Francijas uzņēmums “Engie”.
“Gazprom” jaunajā uzņēmumā piederēs 51% akciju, “Engie” – 9%, bet pārējiem dalībniekiem – katram pa 10% akciju.
Tāpat kā “Nord Stream” 1. un 2.kārta, arī tā 3. un 4.kārta pa Baltijas jūras gultni savienos Krieviju un Vāciju. 3. un 4.kārtas jauda būs 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā – tikpat, cik 1. un 2.kārtas jauda.
Krievija būvē jaunus gāzesvadus, lai, eksportējot tās gāzi uz Eiropas valstīm, nebūtu nepieciešams tranzīts caur Ukrainu.
Vēstīts arī, ka šī gada 1.janvārī oficiāli darbību sāka Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis. Gāzi tam piegādā Norvēģijas naftas un gāzes kompānija “Statoil”.
Tiek prognozēts, ka Lietuva pirmā saņems ASV slānekļa gāzi pēc tam, kad Savienotās Valstis nākamā gada sākumā sāks to eksportēt.
