Eksperte: Latvijas izstāšanās no Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāta ar Ķīnu neko daudz nemainīs 13
Latvijas izstāšanās no Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāta ar Ķīnu neko daudz nemainīs, aģentūrai LETA sacīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ķīnas studiju centra un Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) Āzijas programmas vadītāja Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.
LETA jau rakstīja, ka, izvērtējot pašreizējās ārpolitikas un tirdzniecības politikas prioritātes, Latvija ir izlēmusi turpmāk vairs nepiedalīties Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības ietvarā ar Ķīnu, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
ĀM norāda, ka “Latvija turpinās pragmatiski un konstruktīvi veidot attiecības ar Ķīnu” un turpmāko sadarbību stiprināt divpusēji un Eiropas Savienības-Ķīnas sadarbības ietvaros.
Latvija attiecības ar Ķīnu veidošot, “balstoties uz abpusējas izdevības principu, starptautiskajām un cilvēktiesībām, kā arī starptautiskos noteikumos balstīto kārtību”.
Bērziņa-Čerenkova norādīja, ka šis sadarbības formāts bija pamiris vēl pirms Lietuva pieņēma lēmumu par šī formāta pamešanu. Turklāt Latvijas pārstāvniecības līmenis aizvien pazeminājās.
Ekspertes ieskatā, šis nav pēkšņs vai negaidīts lēmums. Tas ir likumsakarīgs, ņemot vērā Latvijas signālus par intereses zudumu piedalīties šajā formātā.
RSU Ķīnas studiju centra vadītāja atzīmēja, ka Latvija iesaistījās šajā sadarbības formātā pragmatisku iemeslu dēļ, gaidīdama, ka tas nesīs ekonomiskus ieguvumus. Formāts tam nav bijis veiksmīgs arī tā ziedu laikos līdz 2016., 2017.gadam, kad Ķīna Eiropā vēl netika plašāk uzskatīta par risku.
Bērziņa-Čerenkova skaidroja, ka pēc 2018.gada Ķīna arvien vairāk sāka parādīties gan ASV, gan Eiropas valstu drošības dienestu ziņojumos kā aktīvs spēlētājs, kas gan vāc informāciju, gan mēģina palielināt savu ietekmi.
“Ekonomiskus ieguvumus šis formāts nav nesis. Tas ir nesis riskus. Manuprāt, tā ir plašāka diskusija visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, kas ir pārstāvētas šajā formātā, starpā, jo formāts ir sevi izsmēlis. Uz to savu ietekmi atstājis arī Covid-19. Mēs redzējām, ka pēdējās tikšanās pārstāvēto valstu skaits kļuva arvien mazāks, līdz ar to šie nav formāta ziedu laiki un tādi turpmāk arī vairs nebūs,” sacīja RSU Ķīnas studiju centra vadītāja.
Jau vēstīts, ka arī Igaunija nolēmusi vairs nepiedalīties Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības ietvarā ar Ķīnu, ceturtdien paziņoja Igaunijas Ārlietu ministrijā.
Ministrijā uzsvēra, ka Igaunija turpinās konstruktīvas un pragmatiskas attiecības ar Ķīnu, arī ES un Ķīnas sadarbības formātos, balstoties uz starptautiskajām normām un tādām vērtībām kā cilvēktiesības.
Lietuva no sadarbības formāta izstājās 2021.gada pavasarī.
Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāts paredz veicināt Ķīnas sadarbību ar Eiropas valstīm – Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Bulgāriju, Čehiju, Grieķiju, Horvātiju, Melnkalni, Poliju, Rumāniju, Serbiju, Slovēniju, Slovākiju, Ungāriju un Ziemeļmaķedoniju.
Formātā galvenā uzmanība pievērsta tirdzniecības un ekonomikas, kā arī investīciju attiecībām. Tajā tiek aplūkoti arī savstarpējās attiecības kultūras, tūrisma, zinātnes un izglītības jomās.
