Eksperte: Ķīnā lielākas iespējas Latvijas pārtikai un “zaļajiem” produktiem 0
Ķīnas iekarošana Latvijas uzņēmumiem prasīs zināmu laiku, bet lielākas perspektīvas šajā tirgū ir tieši pārtikai un “zaļajiem” produktiem, piemēram, dizaina priekšmetiem, skaistumkopšanas produktiem un enerģijai, intervijā sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Ķīnā vadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi.
Viņa stāstīja, ka līdz ar Ķīnas pirktspējīgās vidusšķiras pieaugumu gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā ziņā pieaug vēlme iegādāties un lietot kvalitatīvus, ekoloģiskus zīmolus. “Protams, šis ir pamatnosacījums jebkurai sabiedrībai tās ekonomiskās augšupējas attīstībā, bet attiecībā uz Ķīnu īpaša uzmanība tiek pievērsta ekoloģiskam un veselīga dzīvesveida produktam. Attiecībā uz pakalpojumiem ļoti iespējams, ka nākotne ir izglītības, tūrisma un zināšanās balstītiem pakalpojumiem, inovatīvām idejām utt.,” teica eksperte.
Runājot par lauksaimniecības un pārtikas produktiem, LIAA pārstāve Ķīnā stāstīja, ka tikai 10-15% no Ķīnas teritorijas ir izmantojama lauksaimniecībai un vides piesārņotības dēļ Ķīnā audzētie pārtikas produkti var būt bīstami veselībai. Līdz ar to Ķīnas tirgū strauji pieaug pieprasījums pēc ārvalstu pārtikas produktiem.
“Piena produktu eksports uz Ķīnu pēdējo piecu gadu laikā ir audzis par 40% gadā. Attiecībā uz citām ārvalstu produktu grupām, it īpaši attiecībā uz Eiropas produktiem, birka “Made in Europe” jeb “Ražots Eiropā” tiek uzskatīta par neapstrīdamu kvalitātes zīmi. Ķīnas turīgais patērētājs izvēlas produktu un pakalpojumu saistībā ar valsts atpazīstamību, proti, piešķir šiem produktiem un pakalpojumiem zināmu garantijas zīmi,” sacīja Jākobsone-Bellomi.
Eksperte atzina, ka kopumā labas iespējas Ķīnā ir arī Latvijas ražotajiem “zaļajiem” produktiem, piemēram, pārtikai, dizaina priekšmetiem un zaļajai enerģijai. To arī apliecina Latvijas uzņēmumi, kuri jau veiksmīgi darbojas vai veido sadarbību ar Ķīnas partneriem, piemēram, “Stenders”, “Attirance”, “Cita Lieta”, “Kukuu” dizaina mēbeles, “Madara Cosmetics”, “Laima”, “Nelle Ulla” u.c. Latvijas zīmoli.
Neskatoties uz publiskajā telpā izskanējušiem dažādu ekspertu ieteikumiem Latvijas uzņēmējiem aizstāt zaudēto Krievijas tirgu ar Ķīnu, Jākobsone-Bellomi atzīst, ka šādiem apgalvojumiem ir pamats, taču Latvijas kompānijām būtu grūti pēkšņi un strauji pārorientēties no Krievijas uz Ķīnu.
“Pirmkārt, lai izveidotu labu un stabilu sadarbību ar Ķīnas sadarbības partneriem, ir jāiegulda laiks un jāizveido labs savstarpējais kontakts. Otrkārt, papildus ir jāizvērtē Ķīnas normatīvais regulējums attiecībā uz katru eksportējamo produktu grupu. Turklāt būtiski ir ņemt vērā, ka attiecībā uz daudziem Latvijas produktiem, kuru eksports uz Krieviju tika uztverts kā pašsaprotams, Ķīnas gadījumā gala patērētājam nav tādas vēsturiskas nostalģijas pēc šiem produktiem, daudzkārt šādiem produktiem būtu aktīvi jāveido pieprasījums pēc tiem,” skaidroja LIAA pārstāve Ķīnā.
Vaicāta, vai Latvijas uzņēmumiem Ķīnu vieglāk iekarot individuāli vai tomēr kooperējoties ar citiem nozares pārstāvjiem, Jākobsone-Bellomi informēja, ka LIAA patlaban strādā pie vienotas Latvijas biznesa zīmola marketinga stratēģijas izveidošanas tieši Ķīnas tirgum.
“LIAA skatījumā Ķīna ir veiksmīgāk iekarojama, ja visi strādā kopā, izveidojot vispirms pozitīvu un atpazīstamu valsts tēlu Ķīnā,” norādīja eksperte.
Pēc LIAA informācijas, Latvijas preču eksports uz Ķīnu 2013.gadā salīdzinājumā ar 2012.gadu ir palielinājies par 82%. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Ķīnu patlaban ir koksne un tās izstrādājumi, metālu izstrādājumi, mašīnbūves un elektropreces, augu valsts produkti, galvenokārt saldētas mellenes. Tiesa, LIAA pārstāvniecības Ķīnā rīcībā nav oficiālas informācijas par to Latvijas kompāniju skaitu, kas darbojas Ķīnā. “Tomēr Latvijas kompāniju interese par Ķīnas tirgu strauji aug,” uzsvēra Jākobsone-Bellomi.
Jau ziņots, ja daži Latvijas uzņēmumi ir paziņojuši par eksportu uz Ķīnu. Šā gada janvārī Latvijas graudu pārstrādātāja AS “Rīgas dzirnavnieks” sākusi eksportu uz Ķīnu, veicot pirmās produkcijas piegādes uz Honkongu.
Savukārt piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” saņems eksporta sertifikātu uz Ķīnu. Plānots, ka tuvāko sešu mēnešu laikā uz Ķīnu tiks eksportēts uzņēmumā ražotais saldējums, krēmsiers un saldkrējuma sviests.
Gada sākumā arī tika ziņots par pirmo AS “Brīvais vilnis” šprotu kravas piegādi Ķīnai.
