Eksperte: Kādas ir galvenās biznesa priekšrocības reģionos? 0
Autore: SIA “LīvMet” projektu vadītāja, biznesa augstskolas “Turība” absolvente Zane Gaiduka
Metāllūžņu pārstrādātājs SIA “Tolmets”, būvkompānija AS “UPB”, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvs “Latraps”, graudu pārstrādātājs AS “Dobeles dzirnavnieks”, rūpniecības uzņēmums AS “Valmieras stikla šķiedra”, alus ražotājs AS “Cēsu alus” – šie un vairāki citi uzņēmumi ir pierādījums tam, ka arī reģionos ir vieta veiksmīgai un augošai uzņēmējdarbībai.
Vēl vairāk – ir vairāki uzņēmējdarbības vides aspekti, kuros Latvijas reģionos situācija ir krietni labvēlīgāka nekā galvaspilsētā.
Proti, reģionālās uzņēmējdarbības priekšrocības ir infrastruktūras pieejamība un zemākas ražošanas izmaksas.
Infrastruktūras pieejamība un pašvaldību atbalsts
Aizvien vairāk uzņēmēju Latvijā pārliecinās, ka arī ārpus Rīgas ir iespējama veiksmīga uzņēmējdarbība. Viens no aspektiem, kas to sekmē, ir infrastruktūras pieejamība, jo reģionos nereti jau ir pieejamas ražošanas telpas, kas ir nozīmīgs atbalsta punkts biznesa uzsākšanai.
Ja nav telpu, ir pieejami zemes gabali apbūvei, turklāt pašvaldības ir daudz atvērtākas sadarbībai un atbalsta sniegšanai uzņēmējdarbībai, jo apzinās, ka tieši uzņēmēji rada darbavietas, bet tas nozīmē, ka attiecīgajā reģionā iedzīvotāji nebūs spiesti doties darba meklējumos ārpus novada vai pat valsts.
Starp līderiem Kurzeme un Zemgale
Apkopotā informācija par uzņēmumiem, kuru apgrozījums 2017. gadā pārsniedzis 145 tūkstošus eiro, atspoguļoja, ka viens no pelnošākajiem reģioniem ir Kurzeme, kurā minētajam kritērijam atbilstošo 1927 uzņēmumu apgrozījums bija 3,483 miljardi eiro, bet peļņa – 234,85 miljoni eiro.
Savukārt kopējais nodarbināto skaits šajos uzņēmumos bija 44,8 tūkstoši.
Daudz neatpaliek arī Zemgale ar 1779 šādiem uzņēmumiem, kuru kopējais apgrozījums bija 3,39 miljardi eiro, bet nodarbināto skaits – 37,8 tūkstoši.
Speciālo ekonomisko zonu pienesums
Reģionu panākumu atslēga viennozīmīgi ir arī cilvēki, kuri spēj saredzēt attiecīgā novada priekšrocības, iespējas un prasmīgi tās izmantot.
Latvijā pastāv vairākas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un brīvostas: Liepājas SEZ, Rēzeknes SEZ, Ventspils brīvosta, Latgales SEZ u.c., kas lielā mērā nozīmē būtiskus nodokļus atvieglojumus un atbalstu komercsabiedrībām, tiešo piekļuvi starptautiskajiem tirgiem un vietējo pašvaldību atbalstu investīciju projektu ieviešanā.
Būtiski, lai topošais uzņēmējs prastu pielāgoties apstākļiem un izanalizēt, kādas idejas attiecīgajā vietā ir racionāli īstenojamas. Katrai vietai ir savi plusi un mīnusi.
Ir jāatrod attiecīgā reģiona stiprās puses un jāizmanto tās savā labā – nevajag iet pret straumi. Reģioni pavisam noteikti ir labvēlīga vide uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai, es savu izvēli izdaru par labu reģioniem!
Katram savi plusi un mīnusi
Katram reģionam ir savas raksturīgākās iezīmes, piemēram, Zemgalē ir izteikti kvalitatīvi un auglīgāki zemes resursi, bet citos reģionos ir attīstītāka transportēšanas infrastruktūra, kas veido labākas iespējas eksportam.
Taču Latvija kopumā nav tik liela, lai katrā reģionā būtu pamanāmas krasas atšķirības uzņēmējdarbības vides novērtējumā. Ar darbaspēka trūkumu saskaramies kā Latgalē, tā arī Kurzemē un citur.
Priecē, ka šobrīd atgriežamies pirmskrīzes līmenī, kas liecina par vispārējās situācijas uzlabošanos.
