Eksperte: Kad vairs nedarbojas grāmatu patiesības. Globālas pārmaiņas, globālajā ekonomikā 1
Autors: Ilona Baumane-Vītoliņa “Amrop” konsultante, Latvijas Universitātes Biznesa, Ekonomikas un Vadības Fakultātes asociētā profesore.
Globālajā ekonomikā šobrīd notiek nopietnas, sistēmiskas izmaiņas, kurām pat pasaules gaišākie prāti nerod viennozīmīgu skaidrojumu.
Nedarbojas likumsakarības
Likumsakarības, kas agrāk raksturoja makroekonomiskos procesus un par kurām rakstīja mācību grāmatās, vairs nedarbojas.
Piemēram, līdz šim varēja paļauties uz šādu makroekonomikas likumu – bezdarba samazināšana izraisīja inflācijas pieaugumu. Taču šobrīd pasaulē kopumā ir vērojams zems bezdarba līmenis, bet arī inflācija ir salīdzinoši zema.
Eksperti šo fenomenu skaidro dažādi. Viens no skaidrojumiem saistīts ar globālajām piegādes ķēdēm. Proti, korporācijas kļūst aizvien elastīgākas resursu izvēlē un pastāvīgi monitorē tirgu, pielāgojot savas piegādes ķēdes un izmantojot reģionus ar zemākām darba spēka izmaksām.
Arī e-komercija spēlē lomu, samazinot cenas gala patērētājiem un bremzējot globālu cenu kāpumu. Šie un, iespējams, arī citi faktori ietekmē paradoksu, ko šobrīd vērojam – pie zema bezdarba pasaulē valda salīdzinoši nemainīgs inflācijas līmenis.
Globālās piegādes ķēdes, automatizācija, e-komercijas attīstība, procesu efektivizācija, spēja ātri pieņemt lēmumus, jauno tehnoloģiju ienākšana tirgū, ir mūsdienu realitāte, kas ietekmē gan lielās korporācijas, gan arī mazos biznesus.
Gravitācija ekonomikā
Kopumā ekonomikā, līdzīgi kā dabā, darbojas gravitācijas likumi – notiek konsolidācijas un apvienošanās procesi. Lielumam ir nozīme – arī Latvijā varam vērot, ka uzņēmumi, kas desmit gadus atpakaļ pārdzīvoja krīzi un spēja uz tā rēķina uzaudzēt apjomus, kļūst vēl lielāki un uz izmēra rēķina spēj piedāvāt izdevīgāko cenu.
Pasaules mērogā lielo gigantu apvienošanās un monopolizācija ir biedējoša. Audzējot apjomu, “Google”, “Facebook” un “Amazon” neatstāj telpu nopietniem konkurentiem.
Šādas pārmaiņas un nosliece uz gigantismu un apvienošanos ir vērojama visās nozarēs. Arī farmācija nav izņēmumus – lielās korporācijas spēj veikt milzīgas investīcijas pētniecībā un attīstībā, ieviest tirgū arvien jaunas, bioloģiski un pat ģenētiski veidotas zāles, kā arī piedāvāt individuālu, uz gēnu inženierijas pamata veidotu pieeju pacientu ārstēšanai.
Ko darīt mazajiem Latvijas uzņēmumiem
Rodas jautājums, kā šādos apstākļos izdzīvot Latvijas uzņēmumiem, kas a priori ir desmitiem vai pat simtiem reižu mazāki par saviem ārvalstu konkurentiem?
Protams, ka uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes, taču ir dažādas biznesa stratēģijas, kas var palīdzēt sīvajā un aizvien augošajā globālajā konkurencē.
Pirmkārt, šobrīd notiekošie makroekonomiskie procesi liecina, ka monopolizācija un “gigantomānija” turpināsies. Vienīgais veids, kā nākotnē būs iespējams konkurēt ar globālajiem spēlētājiem, kas samazina savas izmaksas uz milzīgo apjomu rēķina, ir izvēlēties konkrētu biznesa nišu, būt ātrākam un elastīgākam, tā teikt, apsteigt milžus, kas nav tik izveicīgi sava izmēra dēļ, un zibenīgāk reaģēt uz klientu vēlmēm.
Skaidrs, ka to ir viegli uzrakstīt, bet sarežģīti izdarīt. Bieži vien Latvijā vienkārši trūkst pieredzes, kā pareizāk rīkoties eksporta tirgos, kā visefektīvāk optimizēt un automatizēt procesus, kā pareizi veikt strukturālas izmaiņas, lai nenomāktu esošu uzņēmuma kultūru un garu.
“Olainfarm” kā pozitīvs piemērs
Kā pozitīvu rīcības piemēru ārkārtīgi sarežģītā situācijā var minēt pašmāju farmācijas uzņēmumu AS “Olainfarm”, kas ir izvēlējies veikt nozīmīgas pārmaiņas savā vadības struktūrā un tikko pieņēmis darbā jaunu uzņēmuma vadītāju no Holandes – Jerūnu Veitesu (Jeroen Weites), kurš ir ieguvis būtisku pārmaiņu vadības un biznesa attīstības pieredzi sarežģītos Eiropas tirgos.
Jerūns Veitess darbojas farmācijas nozarē kopš 1992. gada, viņš ir strādājis vadošajos amatos tādos uzņēmumos kā “Pfizer”, “Biogen”, “UCB Pharma” un “Sanofi”. Iepriekšējā darba vietā “Sanofi” viņš dažādos laika posmos bijis atbildīgs gan par Dienvideiropas, gan Ziemeļeiropas reģionu.
Vienlaikus, lai turpinātu attīstību arī Austrumu virzienā un nepazaudētu veiksmīgās iestrādes un zīmola atpazīstamību Krievijā un NVS valstīs, darbu “Olainfarm” tikko sākusi jaunā valdes locekle un izpilddirektore Elena Bušberga (Elena Bushberg), kura līdz šim veidojusi veiksmīgu karjeru Krievijā, vadot biznesa vienības tādās starptautiskajās farmācijas kompānijās kā “Abbott”, “Merck” un “MSD”.
Viņas pēdējā darba pieredze pirms pievienošanās jaunajai “Olainfarm” vadības komandai gūta, vadot uzņēmumu “Veropharm”, kas ir viens no farmācijas nozares vadošajiem uzņēmumiem Krievijā un kuru 2014. gadā nopirka starptautiskais milzis “Abbott”.
Jaunā paradigma – divi vadītāji
“Olainfarm” ir izvēlējies jaunāko vadības paradigmu, ko pēdējā laikā aizvien biežāk izmanto pasaules vadošie uzņēmumi un par ko pastāvīgi runā aizvien kuplākais biznesa treneru un konsultantu pulks.
Proti, ārējās vides straujās izmaiņas un konkurences pieaugums liek lieliem, moderniem uzņēmumiem pieņemt lēmumu par divu vadītāju nepieciešamību, kas darbojas tandēmā, papildinot viens otra kompetenci un zināšanas.
“Olainfarm” gadījumā tas bija īpaši vajadzīgs, jo uzņēmumam ir vienlīdz svarīga gan stratēģiska un fokusēta ekspansija rietumu virzienā, gan pozīciju saglabāšana austrumu tirgos. Par šīs izvēles pareizību liecina arī akcijas cenu pieaugums, kas bija vērojams uzreiz pēc paziņojuma biržā par vadības komandas stiprināšanu.
