Eksperte: Ģimenes labklājības pamats – pārdomāta finanšu pratība 0
Autore: Ilva Valeika, kredītu pārvaldības kompānijas “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā.
Esam pieraduši dzirdēt, ka citviet Eiropā viss ir labāk – lielākas algas, augstāks dzīves kvalitātes līmenis un kopējais noskaņojums ir labāks.
Taču arī ārpus Latvijas ģimenes labklājību ietekmējošie faktori ir līdzīgi.
Piemēram, 2018.gadā Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums rādīja uzkrājumu un finansiālās labklājības pieaugumu ekonomiskās izaugsmes dēļ, taču 2019.gada pētījumā tendences mainījušās – arī Eiropas iedzīvotāji jūt dzīves dārdzības pieaugumu, katrs piektais aptaujātais ir aizņēmies, lai apmaksātu mājsaimniecības rēķinus, un kopējā pārliecība par spēju efektīvi pārvaldīt savas finanses samazinās.
Lai arī mājsaimniecības budžetu parasti kopīgi veido visa ģimene, tieši sievietes visvairāk raizējas par finansēm, un tas ir galvenais stresa iemesls viņu dzīvē.
Uztraucoties par spēju samaksāt rēķinus un kredītus, bērnu uzturēšanu un kopējo labklājību, finanšu stress var pāraugt citā līmenī – tas var negatīvi ietekmēt attiecības.
Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums rāda, ka 36% Latvijas iedzīvotāju finanšu jautājumi rada spriedzi attiecībās ar partneri, un Latvija ar šo rādītāju apsteidz gan savus Baltijas kaimiņus, gan arī Eiropas vidējo rādītāju.
Maksājumu disciplīna
Katrs trešais pētījuma dalībnieks Latvijā ir kavējis kāda rēķina apmaksu. Interesanti, ka vīrieši vairāk nekā sievietes apgalvo, ka rēķinu kavēšana bijusi tikai vienreizējs gadījums.
Vai sievietes ir drosmīgākas atzīt patiesību par regulāru rēķinu kavēšanu? Vai arī atbilde slēpjas fakta, ka sievietes vidēji joprojām saņem mazāk nekā vīrieši un attiecīgi pakļautas lielākam riskam kavēt rēķinu apmaksu, aizņemties un uztraukties par ģimenes finanšu situāciju?
Neatkarīgi no dzimuma daļa sabiedrības neprot sabalansēt naudas plūsmu – alga tiek izmaksāta vienā datumā, komunālie maksājumi un rēķini pienāk vēlāk.
Attiecīgi šajos dažādajos laika posmos daļa ienākumu jau ir iztērēta citur, un rēķinu apmaksas datumi tiek atlikti vai aizmirstas.
Taču viss nav tik slikti, kā izskatās – 79% aptaujāto par prioritāti uzskata rēķinu apmaksu, nevis ikdienas tēriņus. Komunālo rēķinu topa augšgalā ir gāzes, ūdens un elektrības rēķinu apmaksa, tad seko īres maksa un interneta izmaksas.
Īstermiņa gandarījums un dzīvošana šodienai
Finanšu pratība ir spēja saprast, kā “nauda strādā” – tas nozīmē budžeta plānošanu, orientēšanos dažādos terminos, arī laicīgu rēķinu apmaksu, pensijas plānošanu un uzkrājumu veidošanu.
Finanšu pratība ir izšķirošs faktors labklājības nodrošināšanā.
Lai gan gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir saņēmuši pietiekamu finanšu izglītību, lai pārvaldītu savas ikdienas finanses, sabiedrībā valda mīti, ka šādas spējas piemīt finanšu “guru”, kas pavadījis vairākus gadus banku nozarē vai kuram pieejamas lielas naudas summas.
Bet tā nebūt nav – ikvienam ir iespējas klātienē konsultēties ar speciālistiem, palasīt internetā pieejamo informāciju, kaut vai veidot savu finanšu apkopojumu ekseļa failā un katru dienu atlikt pa 1 eiro uzkrājumam.
Mūsu mazās izvēles un lēmumi ietekmē to, kā dzīvosim nākotnē. Eksperti norāda, ka gudra formula budžeta plānošanai paredz ap 70% tērēt uz svarīgākajām vajadzībām (rēķini, kredīti), 10% papildu lietām (piemēram, kafija, ēšana restorānos, kino un citas lietas bez kā īstenībā var arī iztikt) un 20% uzkrājumiem.
Realitātē 90% aiziet ikdienas vajadzībām un, labākajā gadījumā, 5-10% uzkrājumiem, tātad fokusējamies uz īstermiņa gandarījumu un dzīvošanu šodienai.
Uzkrājums – ieguldījums drošībai
Nav brīnums, ka pētījuma dalībnieki satraucas par pieaugošo rēķinu apjomu un dzīves dārdzības palielināšanos – mēs paši sevi nostādām šādā situācijā, izvēloties lielākus pirkumus apmaksāt ar kredītu, jo to ir tik viegli saņemt.
Uzkrāšana prasa pūles, bet dzīvot “uz kredīta” ir viegli. Taču ne viens vien pētījums pasaulē ir pierādījis, ka naudas vistiešākā saikne ar laimi ir nevis konkrētā summa, bet sajūta, ka spējam kontrolēt savas finanses.
Emocionālā drošība un neatkarība slēpjas uzkrājumu veidošanā, bet Latvijā 35% cilvēku neveic nekādus uzkrājumus, kas ir par 10% augstāks rādītājs, nekā vidēji Eiropā.
Ar šādu iekrājumu statistiku Latvija ierindojas tikai 22. vietā no 24 Eiropas valstīm. Mums kā valstij vēl tāls ceļš ejams līdz rietumu līmeņa labklājībai, taču dati iezīmē tendenci, ka pārtikušo valstu iedzīvotāju finanšu pratības līmenis un arī uzkrājumu līmenis ir augstāks, tādēļ arī mums kā sabiedrībai jau tagad daudz aktīvāk būtu jāsāk veidot krāšanas kultūra, mācot to arī bērniem.
Stereotipi un tendences
Dati rāda, ka starp tiem, kas nekrāj, sieviešu ir nedaudz vairāk nekā vīriešu. Vai tiešām taisnība stereotipiem par spontāno iepirkšanos un dzīvošanu mirklim?
Nesen veiktā aptauja ASV atklāj, ka apmēram 90% sieviešu un vīriešu atzinušies, ka ik pa brīdim veic impulsīvus pirkumus, taču vīrieši savukārt iztērē lielākas summas.
Vienlaikus priecē, ka parādās arī alternatīva tendence – pēdējais Intrum Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums liecina, ka aizvien vairāk jauniešu interesējas par ilgtspējīgu attīstību un videi draudzīgu uzvedību.
Piemēram, 44% aptaujāto jauniešu 18-21 gadu vecumā norādījuši, ka interese par ilgtspēju ir motivējusi viņus ierobežot tēriņus.
Daudz lielāks skaits Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka viņi jau tagad ir vai nākotnē būs finansiāli labākā situācijā nekā viņu vecāki.
Ja šo paaudzi sasniegs kvalitatīva informācija par finanšu pratību un ilgtermiņa budžeta plānošana ņems virsroku, mums visiem stresa būs mazāk un laimes līmenis daudz augstāks.
