Eksperte: Datu regula negarantē absolūtas tiesības “tikt aizmirstam” 4
Vispārīgo datu aizsardzības regula (VDAR) cilvēkiem nesniedz absolūtas tiesības uz savu datu dzēšanu jeb “tiesības tikt aizmirstam”, konferencē “Digitālā ēra 2018. Datu regulas un datu drošības forums” pastāstīja datu aizsardzības speciāliste Jūlija Tretjuhana.
Šodien visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs sāk piemērot VDAR, kas paredz stingrākas prasības piekrišanai kā personas datu apstrādes pamatam. Tretjuhana norādīja, ka publiskajā telpā cirkulē virkne mītu, kas saistās ar minētās regulas ieviešanu un prasībām.
Viens no mītiem nosaka, ka neviens vairs nevarēs apstrādāt cilvēka datus bez viņa piekrišanas. Taču tas tā nav, jo piekrišana ir tikai viens no datu apstrādes pamatiem. Papildu tam datus var apstrādāt, lai noslēgtu vai izpildītu līgumu, lai pārzinis izpildītu juridisku pienākumu, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas (dzīvība, veselība) intereses, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Apstrāde ir vajadzīga arī pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai. Leģitīmās intereses var izrietēt no likuma, piemēram, vēršoties tiesā vai aizstāvoties tiesā.
Nav taisnība, ka saskaņā ar regulu ikvienu cilvēka fotogrāfiju jāuzskata par biometriskiem datiem. Par biometriskiem datiem sauc personas datus pēc specifiskas apstrādes, kuri attiecas uz fiziskas personas fiziskajām, fizioloģiskajām vai uzvedības pazīmēm, kas ļauj veikt vai apstiprina minētās fiziskās personas unikālu identifikāciju, piemēram, sejas attēli vai daktoloskopijas dati.
Aplams ir arī pieņēmums, ka datu subjekta tiesības uz savu datu dzēšanu jeb “tiesības tikt aizmirstam” ir absolūtas. Persona nevar prasīt dzēst datus, kad tie nepieciešami, lai īstenotu tiesības uz vārda brīvību vai informēšanu, lai izpildītu juridisku pienākumu, ko nosaka normatīvie akti, pamatojoties uz sabiedrības interesēm sabiedrības veselības jomā, arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības, vai statistikas nolūkos, kā arī ali celtu uz aizstāvētu prasības. Tretjuhana akcentēja, ka, ja kāds prasa medijiem dzēst informāciju, tad žurnālistika, māksla un literatūra kalpo kā leģitīms pamatojums datu apstrādei.
Mīts ir arī, ka fotogrāfi vairs nevarēs fotografēt publiskās vietās un pasākumos. Apstrādes pamats ir žurnālistikas un mākslas vajadzības, kā arī nepieciešamība nodrošināt pārziņa leģitīmās intereses. Regula neattiecas uz fotogrāfiju izmantošanu mājsaimnieciskām vajadzībām.
Tāpat ikvienam uzņēmumam no jauna nav jāprasa datu subjekta piekrišana. Tā jāprasa, ja piekrišana nav saglabājusies, tā iegūta neatbilstošā veidā, ir mainījušies sākotnējie apstrādes mērķi.
Atspēkojot uzskatu, ka Ziemassvētku vecītim sūtītās bērnu rakstītās Ziemassvētku vēstules arī satur personas datus un tāpēc tos nedrīkstētu izmantot, Tretjuhana skaidroja, ka jaunā datu regula neliedz Ziemassvētku vecītim lasīt minētās vēstules. Viņa uzsvēra, ka, piemēram, uz pasākumiem, kuros piedalās Ziemassvētku vecītis, viņu parasti aicina vecāki, kuri ir atbildīgi par bērniem un kuri paši nodod šīs vēstules Ziemassvētku vecītim. Tāpat šis svētku tēls drīkst apstrādāt bērnu Ziemassvētku vēstules atbilstoši mērķi.
Savukārt reaģējot uz sociālajos tīklos izplatīto joku par kapiem un tajos pieejamajiem personas datiem, Tretjuhana atgādināja, ka regula neattiecas uz mirušu personu datiem.
