Eksperte: Covid-19 krīzē vislielākā problēma ir veselības aprūpes sistēmas kapacitāte 0
Covid-19 krīzē vislielākā problēma ir veselības aprūpes sistēmas kapacitāte – tas, cik smagi slimo slimnieku veselības sistēma var pieņemt, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore, epidemioloģe Liliāna Civjāne.
Runājot par veselības sistēmas kapacitātes spējām uzņemt smagi slimos cilvēkus, eksperte norādīja, ka tā starp valstīm atšķiras. “Nav nekādas iespējas salīdzināt Covid-19 saslimstību vai mirstību dažādās valstis. Latvijas sabiedrībai ir svarīga tikai situācija mūsu valstī un tās veselības sistēmas kapacitāte,” sacīja Civjāne.
“Neviena valsts nevar galvot, ka tās veselības sistēma ir pilnīgi gatava lielam pacientu skaitām, bet tas skaits ir iespējams, pat ja šodien tas tā neliekas. Viss, ko varam darīt, ir būt maksimāli piesardzīgi, lai neuzliktu mūsu veselības sistēmai pārāk lielus uzdevumus un nejauši nekļūtu par kāda cita cilvēka nāves iemeslu,” norādīja eksperte.
Civjāne aicināja ievērot jau iepriekš valsts noteiktās rekomendācijas, proti, ieturēt sociālo distanci, retāk iziet no mājām, valkāt maskas publiskās vietās, mazgāt rokas un arī pārtikas produktus.
Runājot par Covid-19 inkubācijas periodu, eksperte atgādināja, ka inkubācijas periodā cilvēks var inficēt citus iedzīvotājus.
Turklāt daži pētījumi parāda, ka līdz 80% no cilvēkiem, kuriem ir SARS-CoV-2 vīruss, tā arī neuzzinās, ka viņi slimoja ar Covid-19, jo slimība būs bezsimptomātiska visu laiku.
Lai arī valstīs regulāri tiek ziņots par diennaktī reģistrētajiem saslimušajiem, problēma ir tajā, ka nevar to zināt precīzi, jo daļa no cilvēkiem vai nu vēl nezina, ka ir slimi, vai vispār arī par to nekad nezinās. Turklāt visās valstīs analīzes tiek ņemtas tikai tiem cilvēkiem, kuriem ir slimības simptomi.
Tāpat jāsaprot, ka katrā valstī ir savi parametri, balsoties uz kuriem cilvēkus nosūta uz analīzēm. Kritēriji var būt vieglāki vai stingrāki. Jebkuri aprēķini, kuri balstīsies uz šajā veidā noteiktu slimnieku skaitu, būs nepareizi, jo neņems vērā cilvēkus inkubācijas periodā vai tos, kuri par savu slimību nezina, uzsvēra speciāliste.
“Jo mazāk analīzes ir veiktas, jo mazāk inficētu cilvēku būs atklāti.
Ir arī analīzes, kuras veic ne priekš jauno saslimušo novērtējumu, bet lai pārbaudītu, ka cilvēks ir izveseļojies. Cilvēks skaitās vesels, ja viņam ir divas pēc kārtas negatīvas analīzes – tas nozīmē, ka slimie cilvēki ir testēti vairākas reizes, lai novērtēt viņu esošo veselības stāvokli. Tas savukārt nozīmē, ka nevar zināt, cik tieši analīzes tika veiktas, lai identificētu jaunus saslimušos,” uzsvēra Civjāne.
Pēc speciālistes domām, vienīgais veids, kā īsti noskaidrot, cik procenti no visiem valsts iedzīvotājiem ir slimi, ir veikt pētījumu uz nejaušas cilvēku izlases, proti, veikt analīzes lielai cilvēku grupai, neskatoties uz to, vai tiem ir vai nav iepriekšējie kontakti vai slimības pazīmes. To plāno veikt Igaunija, katru nedēļu veicot testus 2000 cilvēkiem.
Jau ziņots, ka pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 1705 Covid-19 testi un reģistrēti 17 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) apkopotā informācija.
Tādējādi līdz šim kopumā Latvijā veikts 41 041 Covid-19 tests, no kuriem 778 bijuši pozitīvi. No slimības pagaidām izveseļojušies 133 cilvēki.
Pēdējās diennakts laikā slimnīcā ievietots viens pacients. Kopumā patlaban stacionārā ārstējas 40 ar jauno koronavīrusu sasirguši cilvēki, no kuriem 34 pacienti ir ar vidēji smagu, bet seši pacienti ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 73 Covid-19 pacienti.
Kopumā līdz šim Latvijā miruši 11 Covid-19 pacienti.
