Eksperte: Ātro kredītu reklamēšanas aizliegums neatrisinās problēmas ģimeņu budžeta plānošanā 0
Autore: mārketinga eksperte, biznesa augstskolas “Turība” docētāja Iveta Liniņa
Iepriekšējā Saeima aizliedza reklamēt patēriņa kreditēšanu, izņemot gadījumus, kad tas notiek kredīta devēja vai starpnieka telpās, to interneta mājaslapā vai mobilajā lietotnē, kā arī personīgi uzrunājot iespējamo klientu klātienē vai telefoniski.
Izņēmums attiecas arī uz pasta vai elektroniskajiem sūtījumiem patērētajiem, ja patērētājs piekritis tos saņemt.
Sabiedriskie mediji jau ir aplēsuši, ka tas radīs 15 miljonus eiro lielus zaudējumus gadā, savukārt Latvijas Reklāmas asociācija uzsver, ka šis aizliegums ir bezjēdzīgs, norādot, ka reklāma vienmēr ir patērētāja interesēs.
Taču aizliegums neatrisinās problēmu, kas patiesībā ir daudz dziļāka – zināšanu trūkumu par ģimenes budžeta plānošanu un samilzušās problēmas ekonomikā.
Ātrajos kredītos 309,04 miljoni eiro pusgadā
Pērn Latvijā darbojās gandrīz 60 dažādi, licencēti nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri 2018. gada 1. pusgadā kopumā patērētājiem no jauna izsniedza kredītus 309,04 miljonu eiro apmērā, kas bija par 28,45 miljoniem jeb 10,14% vairāk nekā 2017. gada 1. pusgadā, kad izsniedza 280,59 miljonus eiro.
20% no tiem ir tieši patēriņa kredīti. Analizējot izsniegto kredītu summas, redzams, ka vidējā viena no jauna izsniegtā aizdevuma summa 2018. gada 1. pusgadā bija 451,54 eiro, kas bija par 21,74% vairāk nekā tādā pašā periodā 2017. gadā.
Secinājums ir gana skaudrs – kredītus ņemam vairāk un lielākus. Tas, protams, arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ 12. Saeima lēma par patēriņa kreditēšanas reklāmas aizliegumu.
Aizliegums situāciju neatrisinās
Raugoties uz situāciju kā mārketinga eksperte, es vēlos uzsvērt, ka aizliegums to neatrisinās, jo aizliegums kā tāds visbiežāk rada tikai lielākas problēmas, nevis sakārto jomu.
Tajā pašā laikā negribētos pilnībā piekrist tiem, kuri uzsver lielos zaudējumus mediju nozarei, īpaši sabiedriskajos medijos.
Ja mēs dzīvojam valstī, kurā sabiedrisko mediju satura kvalitāte ir atkarīga no kredītu reklāmām, tad kaut kas ir nogājis greizi jau pašos pamatos. Esmu pārliecināta, ka mediju nozare nesabruks un spēs pielāgoties izmaiņām.
Spēt izvērtēt finanses un iespējas
Lai gan rādītāji apliecina situācijas nopietnību, pirms šāda aizlieguma ir jāveic rūpīga analīze par to, cik daudz ir šādu pakalpojumu sniedzēju, cik daudzi izmanto pakalpojumu, kādos gadījumos un kāds ir šo patērētāju demogrāfiskais raksturojums.
Turklāt problēmu jāmeklē nevis piedāvājumā, bet gan pieprasījumā, jo tieši tas visvairāk ietekmē šo nozari.
Lai gan es kā pilsone, nevis mārketinga cilvēks, gribētu teikt, ka nebanku kredītus vajag ierobežot, jo ne visi kredītu ņēmēji spēj paši plānot savu budžetu, ļoti labi apzinos, ka aizliegums nesniegs mūsu sabiedrībai spēju izvērtēt savas finanses un iespējas.
Vienus ņemt kredītu spiež ekonomiskā situācija, citus – dzīšanās pēc statusa
Padomju laika mantojums mūsu sabiedrībā joprojām ir jūtams, lai gan pakāpeniski mazinās. Krītot dzelzs priekškaram, nopietnu triecienu guva arī mūsu vērtību sistēma.
Sākām iegādāties preces un pakalpojumus, lai demonstrētu savu statusu, jo nezinājām citu veidu, kā to parādīt.
Redzot ar kādiem auto brauc rietumos, kādus telefonus, datorus lieto, kādu zīmolu apģērbus, apavus un aksesuārus var iegādāties, pašsaprotami radās vēlme iegūt to visu arī savā īpašumā, lai gan rocība to ne vienmēr ļāva.
Kamēr daudzviet pasaulē šis bums – apliecināt statusu ar materiālām vērtībām – ir samazinājies, daļa sabiedrības Latvijā joprojām to dara.
Protams, ir aplami apgalvot, ka visi, kuri izmanto nebanku kreditēšanas pakalpojumus, dara to tikai tāpēc, lai iegādātos statusa preces vai pakalpojumus.
Ekonomiskā situācija valstī daudzus čaklus un strādīgus cilvēkus nostāda situācijā, kad nebanku kredīts ir vienīgā pieejamā iespēja, lai samaksātu par neplānotu dzīvokļa vai auto remontu, medicīnisku pakalpojumu vai iegādātos sadzīves tehniku.
Lēnām, bet paliekam sociāli atbildīgāki
Priecē, ka mūsu sabiedrība paliek sociāli atbildīgāka. To novēroju arī savos studentos, kuri, piemēram, pauda nepatiku pret nebanku kreditētājiem kā iespējamiem sponsoriem studentu pasākumā, taču sabiedrības izglītošanas jomā ir jāpilda liels mājasdarbs.
Uzskatu, ka jaunieši maksimāli agri jāizglīto par to, kas ir ģimenes budžets, kā to plānot, kad un kā vislabāk ieteicams veikt lielus pirkumus u.tml. Tāpat ir būtiski stāstīt par iespējām, kur var saņemt finansiālu palīdzību, kādos gadījumos pēc aizdevuma var vērsties bankās u.tml.
Šobrīd Latvijā darbojas kredītu salīdzināšanas platforma altero.lv – tā ir viena no vietām, kur var vērsties cilvēki, ja ir nolēmuši ņemt kredītu. Tie, kuriem ir nepieciešams, vienmēr atradīs informāciju.
