Eksperte: 70% iedzīvotāju Covid-19 laikā skatās TV un video, lai nomierinātos 0
Mobilo sakaru operatora “Tele2” veiktais TV un video satura patēriņa pētījums atklāj, ka galvenā vajadzība, kas motivē Latvija iedzīvotājus skatīties TV un video saturu, ir vēlme nomierināties – to atzīst lielākā daļa jeb 70% iedzīvotāju. Turklāt visbiežāk šādā gadījumā video saturs tiek skatīts, braucot sabiedriskajā transportā (83%) un atrodoties mājās (82%).
Kā nākamo psiholoģisko faktoru, kas ietekmē TV un video satura patēriņu, Latvijas iedzīvotāji min vajadzību būt informētiem (66%). Šeit gan ir būtiskas atšķirības starp dažādām paaudzēm. Proti, jauniešiem vecumā no 16 līdz 34 gadiem TV satura skatīšanās nekalpo kā būtiskas informācijas ieguves avots. 50% iedzīvotāju arī norāda, ka viņi TV un video saturu patērē, jo tas ir viņu vaļasprieks un viņi apzināti izvēlas skatīties konkrētu saturu, kas viņus interesē.
26% atzīst, ka skatās TV un video saturu, lai uz nelielu brīdi atslēgtos no citiem uzdevumiem, kas konkrētajā brīdī jāpaveic. Vēl 25% tā ir vajadzība, lai iegūtu praktiski informāciju, kuru pielietot ikdienā, bet 24% tas kalpo kā laiks, ko viņi pavada kopā ar ģimeni.
Savukārt katram piektajam iedzīvotājam TV un video satura skatīšanās zināmā mērā ir priekšnoteikumus socializēšanās, jo ir svarīgi skatīties, lai būtu kādas kopējas tēmas, kuras apspriest ar kolēģiem vai draugiem. 19% tā ir bēgšana no ikdienas raizēm un rūpēm, dzīvojot citā realitātē, un tikai 2% tas kalpo kā fons, lai mājās nevaldītu klusums.
“Sabiedrībā kopumā valda novecojis stereotips, ka TV un video satura skatīšanās ir kaut kas slikts un nosodāms. Kā rāda mūsu pētījums, tad šis process faktiski visās sabiedrības grupās pilda ļoti vērtīgas sociālās funkcijas, it īpaši šobrīd, kad ir ļoti trauksmains laiks. Turklāt cilvēki TV un video saturu patērē apzinātāk,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.
“Protams, ka ļoti svarīgs jautājums ir par samērīgumu un to, kādos brīžos mēs šo saturu patērējam. Tas, ko mēs redzam no pētījuma datiem, iedzīvotāji izmanto visdažādākās platformas, kurās patērēt saturu. Nav ļoti izteikta dominance kādai no platformām, lai gan ir novērojams, ka dažādi faktori ietekmē to, kuru platformu cilvēks izvēlēsies.
Piemēram, ja TV un video satura skatīšanās kalpo kā laika pavadīšana kopā ar ģimeni, tad visbiežāk saturs tiek patērēts klasiskajos TV kanālos. Savukārt, ja saturs tiek patērēts, lai nomierinātos, tad tas visbiežāk tiek darīts video on demand platformā vai sociālajos tīklos.”
“Respondentu sniegtā atbilde, ka TV un video satura patērēšanu veicina vēlme nomierināties, izgaismo pēdējā laika aktualitāti – Covid-19 izplatība un dažādi tās ierobežošanas pasākumi cilvēkos vairo trauksmi. Trauksme var būt saistīta gan ar savas veselības novērtējumu un dažādiem ikdienas ierobežojumiem, gan bērnu attālinātām mācībām, gan sociālās stabilitātes izmaiņām u.c.
Izjūtot negatīvas emocijas un trauksmi, cilvēki apzināti vada savu uzmanību, lai pievērstos kaut kam citam, piemēram, TV un video, kas palīdzētu atslēgties no ikdienas rūpēm,” saka attīstības psiholoģijas speciāliste, asociētā profesore Anika Miltuze.
“Mūsdienās ir plašas iespējas izvēlēties savu TV un video saturu, ko ikdienā patērēt, un šo izvēli galvenokārt nosaka katra cilvēka individuālās vajadzības un ekrānierīču skatīšanās ieradumi. Piemēram, neziņas brīdī tiek meklētas atbildes ziņu raidījumos, izklaides vajadzības liek skatīties dažādus šovus vai videoklipus, socializēšanās vajadzības mudina noskatīties draugu ieteikto.
Reizēm arī ne tik svarīgs ir saturs, cik ieradums konkrētā vietā un laikā patērēt TV vai video saturu, piemēram, ja ir tradīcija visai ģimenei kopā skatīties “piektdienas vakara filmu”, tad bieži vien nav svarīgi, kāda filma tiek rādīta, bet gan skatīšanās process.
Paradumi arī var atšķirties dažādām paaudzēm, piemēram, vecāka gada gājuma cilvēkiem var būt spēcīgi gadu gaitā izveidoti ieradumi un uzticēšanās konkrētiem informācijas avotiem,” piebilst A.Miltuze.
Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju TV un video skatīšanās paradumus, mobilo sakaru operators “Tele2” veica pētījumu sadarbībā ar “BERG Research” šī gada oktobrī, un tajā piedalījās 509 respondenti.
