Eksperta viedoklis: Dižos mērķus sasniegsim vien tad, ja spēsim “sīkumus” labot 7
Juris Zvirbulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Neapšaubāmi galvenais mikromobilitātes diskusiju un jauninājumu virzītājspēks ir Eiropas sabiedrības rūpes par ekoloģiju. Par zaļu vidi!
Kā pareizi sildīties, kā pareizi apgaismot un, protams, kā pareizi pārvietoties? Priekšplānā, protams, auto elektrifikācija. Ar valsts atbalstu EV iegādē, ar pašvaldību dotiem bonusiem (bezmaksas stāvvietas, atļauja izmantot sabiedriskā transporta joslas). Taču aizvien biežāk tiek runāts arī par to, ka šis virziens nebūt nav ideāls un visvarens, jo šādas pārvietošanās radītais kopējais piesārņojums nebūt nav mazs. Akumulatoru ražošana, neizbēgami smagāku auto būve un riepu dilums kustībā. Sarežģītas un dārgas uzlādes infrastruktūras izveidošana. Pašas elektroenerģijas sadārdzināšanās…
Šā vai tā – zaļā transporta ceļš ir sācies un turpināsies. Taču tas nebūs ne īss, ne ātrs vai vienkāršs. Tas nebūs tikai auto nomaiņas ceļš. Neizbēgami būs auto kustības liegumi lielās pilsētās vai vismaz to atsevišķās zonās. Ļoti svarīgas būs paralēlās trases – sabiedriskā transporta pilnveidošana un alternatīvu pārvietošanās veidu infrastruktūras uzlabošana. Un – laikam jau visgrūtākais, subjektīvais – gadu desmitos pie sava auto pieradušu cilvēku apziņas maiņa.
Un objektīvi apstākļi. Bedres un asfalta seguma mūžs. Rīga pašlaik var atļauties tikai 15% no nepieciešamajiem izdevumiem. Raudi vai dziedi – krasi labākas tās ielas nekļūs. Un tas ietekmēs jebkuru transportu – divriteņus jo sevišķi.
Prioritārs būs sabiedriskais transports. Tranzīta apvedceļi. Dzelzceļa izmantošana Rīgā.
Mikromobilitātē klasiskais divritenis paliks populārākais. Elektrisko skrejriteņu izmantošana daudz vairāk atkarīga no infrastruktūras, kas auto plūsmu spētu atdalīt no gājējiem un skūteriem. Citādi negadījumu un traumu būs par daudz.
Aģitācija par divriteņiem nelīdzēs, ja nebūs vērienīgu izmaiņu infrastruktūrā. Tā (pielietojot sodus tiem, kas pārvietojas nepareizi) var riteņbraucēju skaitu palielināt. Klāt nāk finansiālie apsvērumi – bez motora taču lētāk!
Koplietošana augs. Auto īstermiņa noma jau ir iedzīvojusies. Pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Domāju, ka šajā biznesā nāks vēl jauni spēlētāji. Patīk viena operatora jaunais piedāvājums – piegādāt auto tev vajadzīgajā vietā.
Pērn esmu veicis vairāk nekā 200 braucienus ar nomas skrejriteņiem. Lielisks pakalpojums. Plaša pieejamība. Viens uzlabojums būtu vajadzīgs – pašvaldības dotācija pirmās nomas pusstundas apmaksai. Tāda kā “iebarošana”. Pašvaldības veidota tādēļ, ka iznomātājs šādu dāvanu atļauties nevar (bizness!), tādēļ, ka tieši pašvaldība ir visvairāk ieinteresēta šā pakalpojuma izaugsmē, ielu atslogošanā no auto kustības.
Pats arī šovasar braukšu ar skrejriteni. Centrā tas, manuprāt, ērtāks par velosipēdu. Normālos laika apstākļos pat speciāls apģērbs nav vajadzīgs. Un nesvīsti arī… Vien speciālu celiņu trūkums (un pārāk bieži to pārrāvumi) noskaņojumu bojā.
Tātad – dižos, skaistos mērķus sasniegsim vien tad, ja pakāpeniski spēsim šķietamos sīkumus labot.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
