Kā to visu uzdabūt virsū tortei? 0
Videopamācībās tas, protams, izskatās ļoti vienkārši – eku šeku parullējat, uzsviežat vienu pusi uz ruļļa un uzklājat, tad izlīdzinat. Viss gatavs!
Realitātē… No sākuma pamēģināju tā, kā mācīts – uz plēves, kas nedaudz apkaisīta ar pūdercukuru uzliku bumbā saveltu marcipānu, no kuras veidos tortes pārklājumu, pa virsu liku, kā videopamācībā rādīts, otru pārtikas plēves kārtu un rullēju virs tās. Izrādījās, ka man pieejamās pārtikas plēves platums ir šaurāks nekā tortei vajadzīgais, līdz ar marcipāns nāca ārpus plēves, un pieķepa koka rullim.
Tad izdomāju savu metodi – paņēmu cepamo papīru, uzkaisīju uz tā pūdercukuru, uzliku marcipāna pikuci, par rulli izmantoju… pārtikas plēves rulli, jo tas bija platāks nekā mans mīklas rullis, līdz ar to virsma sanāca gludāka, turklāt plēves materiāls nepieķep. Kad biju izveidojusi piemērota izmēra pārklājumu, tagad to kaut kā (aha, kaut kā…) vajadzēja uzdabūt uz tortes. Ar “vienkāršo” paņēmienu, kā video, kur vienu pusi uzrullē uz ruļļa un tad paņem pārklājumu, man neizdevās. Loģiskāk likās uzlikt pārklājumu kājām gaisā – ar cepamo papīru uz augšu, un tad uzlikt. Un tā izdevās. Tiesa, šur tur palika pūdercukura pēdas (par laimi, cepamajam papīram to neuzbēru daudz), taču to izdevās nopūst vai notīrīt.
Vēl viss nav galā. Jānolīdzina virsma, piespiežot marcipānu kūkas augšiņai. To gan nedarīju stipri – lai putukrējums pa sāniem neizspiestos. Atkal izmantoju pārtikas plēves rulli. Pilnīgi ideāli malas nesalikās – šur tur pārklājums gāja pāri kūkas malām un dažviet tā mazliet pietrūka. Taču marcipāns ir ļoti pateicīgs – lieko var nogriezt un tur, kur kaut kā trūkst, var “pielīmēt”, sakļautās vietas var izlīdzināt.
Tā kā meita šogad vēlējās torti ar rozītēm, iekrāsoju marcipānu lillā un dzeltenā krāsā un uztaisīju rozītes: izveidoju garenu rullīti, izspaidīju plakanu un tad uztaisīju pāris mazākas bumbiņas. No garenā materiāla sarullēju rozītes vidu un no apaļajām, ko saspiedu – izveidoju lapiņas. Video rādīts, ka to jādara, noliekot bumbuli uz pārtikas plēves, pārklājot ar plēvi, un tad saspiežot. Realitātē dažus uztaisīju tā, dažus ar rokām.
Protams, visfeinākais bija meitas sajūsma par “rozo” ( apaļo “o”) kūku!
